ES reģistrētie uzņēmumi arvien biežāk un aktīvāk uzsāk uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, dibinot filiāles vai meitassabiedrības vai arī reģistrējot pārstāvniecības nodokļu vajadzībām. Pārrobežu uzņēmējdarbība ir brīvā tirgus ekonomikas rezultāts, kurš rada pozitīvu efektu sabiedrībā – uzņēmumu konkurētspēju, nodarbinātību, inovāciju un vispārīgu ekonomisko izaugsmi. Taču gadījumā, ja uzņēmuma finanšu rādītāji liecina par finanšu grūtībām, aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Pārrobežu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā rodas virkne neskaidrību gan par tiesas piekritību izskatīt maksātnespējas procesa pieteikumu, gan par piemērojamo likumu. Šajā rakstā aplūkosim pārrobežu maksātnespējas procesa uzsākšanas būtiskos aspektus.
Galvenā maksātnespējas procedūra
Pārrobežu maksātnespējas procesu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (piemērojama maksātnespējas procedūrām, kas uzsāktas pēc 2017. gada 26. jūnija), kura ir piemērojama, ja maksātnespējas process ietver pārrobežu elementu ES telpā. Atbilstoši regulai tiesa, kurā iesniegts pieteikums uzsākt maksātnespējas procedūru, pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai pieteikums ir šīs tiesas piekritībā saskaņā ar regulas 3. pantu.
Regulas 3. panta pirmā daļa nosaka, ka sākt galveno maksātnespējas procedūru ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs (GIC) – vieta, kurā parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un kuru trešās personas var noskaidrot. Sabiedrības vai juridiskas personas gadījumā par GIC uzskata juridisko adresi, ja nav pierādījumu par pretējo. Šo prezumpciju piemēro tikai tad, ja juridiskā adrese nav pārcelta uz citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas pieteikuma iesniegšanas. Šī kritērija ieviešana mazina risku, ka sabiedrība, apzinoties maksātnespējas procesa tuvošanos, pārcels juridisko adresi uz dalībvalsti ar labvēlīgāku normatīvo regulējumu.
GIC ir noskaidrojams atkarībā no objektīviem un trešajām personām pārbaudāmiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un tiesisko paļāvību attiecībā uz piekritīgās tiesas noteikšanu galvenās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.
1 Šai tiesiskajai noteiktībai un tiesiskajai paļāvībai ir īpaša nozīme, jo saskaņā ar regulas 7. panta 1. punktu maksātnespējas procedūrai piemēro tiesību aktus, kas spēkā procedūras uzsākšanas dalībvalstī.
Jāatzīmē, ka dalībvalstu maksātnespējas procesa regulējums ir ievērojami atšķirīgs. Piemēram, Itālijā, Spānijā un Francijā nodokļu administrācija var īstenot aizturēšanas tiesības pret parādnieka aktīviem pirms nodrošinātajiem kreditoriem. Turpretī Vācijā likums neparedz nodokļu atgūšanas priekšrocību nodokļu administrācijai.
2 Attiecībā uz darbinieku aizsardzību Francijā darbinieku algu prasījumiem tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar visām pārējām prasībām, savukārt Vācijā valsts fonds izmaksā darbiniekiem darba samaksu par pēdējiem trim mēnešiem pirms maksātnespējas pasludināšanas.
3 Tādējādi ir īpaši svarīgi laikus noteikt dalībvalsti, kuras tiesām ir piekritīga sabiedrības maksātnespējas procesa uzsākšana, jo no tā ir atkarīgs tālākais process pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas.
Kā iepriekš norādīts, likumdevējs ir izteicis prezumpciju, ka sabiedrības GIC atrodas tās juridiskajā adresē, taču šo prezumpciju var atspēkot. Tās atspēkošana ir iespējama gadījumā, ja no trešo personu viedokļa sabiedrības galvenās pārvaldes vieta neatrodas juridiskajā adresē. Jāņem vērā arī vietas, kurās sabiedrība veic saimniecisku darbību un kurās tai ir aktīvi, ciktāl šīs vietas ir saskatāmas trešajām personām. Taču būtiski atzīmēt, ka prezumpcijas atspēkošanai šos aspektus uzskata par pietiekamiem tikai tad, ja ar attiecīgo apstākļu visaptverošu vērtējumu var konstatēt, ka sabiedrības pārvaldes un kontroles, kā arī tās interešu pārvaldīšanas faktiskais centrs atrodas citā dalībvalstī.
4
Juridiskās adreses prezumpcijas atspēkošanas klasisks piemērs ir pastkastītes uzņēmums jeb čaulas sabiedrība, kas dibināta, lai izvairītos no augsta nodokļu sloga un apietu stingru darba tiesību regulējumu. Čaulas sabiedrība realitātē neveic ekonomisku darbību reģistrācijas dalībvalstī, bet bieži vien nosūta savus darbiniekus ar zemiem ienākumiem uz “dārga” darbaspēka dalībvalsti, tāpēc nav pamata uzsākt maksātnespējas procedūru juridiskās adreses reģistrācijas valstī.
Taču, ja sabiedrība veic saimniecisko darbību juridiskās adreses reģistrācijas valstī, tad apstāklis, ka citā valstī dibināta mātessabiedrība kontrolē tās ekonomisko rīcības brīvību, nav pietiekams pamats prezumpcijas atspēkošanai.
5
Jānorāda, ka, ja dalībvalsts tiesa ir uzsākusi galveno maksātnespējas procedūru, tā jāatzīst citu dalībvalstu tiesām, un tās nav tiesīgas pārbaudīt procedūras sākšanas dalībvalsts tiesas piekritību.
6
________________________________
1 EST 2006. gada 2. maija spriedums Eurofood IFSC Ltd lietā C-341/04, 33. punkts
2 Harmonizing Insolvency Laws in the Euro Area Rationale, stocktaking and challenges Diego Valiante No. 153 / December 2016, p. 14–15.
3 Restructuring and insolvency in Germany: overview, 2019
4 EST 2011. gada 20. oktobra spriedums Interedil Srl lietā C 396/09, 51.–53. punkts
5 EST 2006. gada 2. maija spriedums Eurofood IFSC Ltd lietā C-341/04, 37. punkts
6 EST 2006. gada 2. maija spriedums Eurofood IFSC Ltd lietā C-341/04, 44. punkts
(nobeigums – nākamajās Īsziņās)
