Nodokļu maksātājiem trūkst skaidrības par PVN likuma 52. panta pirmās daļas 17. punktā noteiktā atbrīvojuma piemērošanu dažādiem kultūras pakalpojumiem. Šajā rakstā – par Finanšu ministrijas skaidrojumu un situāciju Eiropas Savienībā.
Neapliekamie pakalpojumi
Atbilstoši PVN likumam ar nodokli neapliek šādu pakalpojumu sniegšanu:
- teātra un cirka izrādes;
- koncerti;
- bērniem paredzēti sarīkojumi, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumi un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi;
- valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi un to rīkotie kultūras un kultūrizglītības pasākumi;
- bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumi.
Iekšzemes nodokļu maksātāji, kas veic tikai šos darījumus, ir tiesīgi nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.
PVN likuma 52. panta otrajā daļā ir noteikts, ka atbrīvojumu no PVN šiem pakalpojumiem piemēro arī personas, kas nav publiskas personas, ja to sniegšanā sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, tad atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.
Formulējums “arī personas, kas nav publiskas personas” norāda uz to, ka atbrīvojumu bez jebkādiem papildu ierobežojumiem drīkst izmantot tieši publiskas personas, kas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantu ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita uz likuma pamata izveidota publiska persona.
Tātad, ja pasākuma organizatora mērķis ir gūt peļņu no kultūras pasākumu rīkošanas un ja gūto peļņu neizmanto kultūras pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai, tad organizatoram ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.
Finanšu ministrijas skaidrojums
Saskaņā ar ministrijas skaidrojumu, ja PVN likuma 52. panta otrās daļas nosacījumi nav izpildīti, tad šiem kultūras pakalpojumiem piemēro PVN pamatlikmi. Tātad, lai piemērotu atbrīvojumu no PVN, pasākuma rezultātā radušos peļņu nedrīkst sadalīt uzņēmuma dalībniekiem, akcionāriem vai jebkurām citām personām, bet tā jāizmanto neapliekamu kultūras pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai vai uzlabošanai. Turpretī, ja uzņēmuma mērķis ir no kultūras pasākumu rīkošanas gūt peļņu, un tā tiek sadalīta uzņēmuma dalībniekiem, tad šo pasākumu ieejas maksā jāiekļauj PVN.
Situācija Eiropas Savienībā
Eiropas Komisijas pētījumā konstatēts, ka līdz šā gada 1. janvārim vismaz daļu no kultūras pasākumu apmeklējumiem ar PVN neaplika 12 (ieskaitot Latviju) no 28 dalībvalstīm.
1 Taču vairumā valstu, kurās atbrīvojums ir ieviests, to drīkst piemērot tikai organizācijas ar valsts deleģējumu šo pakalpojumu sniegšanai.
Papildus šim atbrīvojumam vairākās valstīs ir ieviesta arī samazinātā PVN likme, piemēram:
- Beļģijā kultūras pasākumiem 6% (pamatlikme 21%);
- Čehijā 15% (pamatlikme 21%);
- Vācijā 7% (pamatlikme 19%);
- Īrijā 13,5% (pamatlikme 23%);
- Horvātijā kino izrādēm 5% un koncertiem 13% (pamatlikme 25%);
- Itālijā 10% (pamatlikme 22%).
Līdzīgi Latvijai, arī Lietuva un Igaunija kultūras pakalpojumiem piemēro PVN pamatlikmi (attiecīgi 21% un 20%). Skumjais secinājums – kultūras pasākumi nav Baltijas prioritāte.
________________________________
1 Eiropas Komisija: “ES dalībvalstīs piemērotās PVN likmes” – situācija uz 2019. gada 1. janvāri
