Tēmas par dalīšanās ekonomiku turpinājums.
Kombinēti darbības modeļi
Platforma var atteikties no maksas par tās izmantošanu, bet izvēlēties gūt ienākumus no starpniecības norēķinu veikšanā vai cita pakalpojuma piedāvāšanas. Piemēram, platforma, kurā ēdināšanas uzņēmumi piedāvā savu maltīti, var izvēlēties gūt ienākumus no piegādes pakalpojuma nodrošināšanas, turklāt nodrošinot piegādes saviem spēkiem vai saņemot ārēju pakalpojumu.
Kombinētu pakalpojumu gadījumā vienmēr aktualizējas jautājums, vai tiek sniegts viens galvenais pakalpojums un vairāki tā palīgpakalpojumi, kuri PVN vajadzībām vērtējami pēc galvenā pakalpojuma, vai arī tiek sniegti vairāki patstāvīgi pakalpojumi, kuriem katram atsevišķi jāvērtē atbilstošais PVN piemērošanas režīms.
Aktuāls ir arī jautājums, vai pakalpojums, kas izpaužas kā iespēja veikt norēķinus par precēm un pakalpojumiem ar platformas starpniecību, platformai būs vērtējams kā neapliekams finanšu pakalpojums.
Tā kā platformas darbojas ne tikai nacionālajā mērogā, būtu lietderīgi, lai dalībvalstis vienotos par vienotu pieeju platformas darbības traktējumam vai kritērijiem, kā tās darbība vērtējama PVN vajadzībām, lai mazinātu administratīvo slogu un izvairītos gan no nodokļu dubultās uzlikšanas vai neuzlikšanas, gan no konkurences izkropļojumiem.
Eiropas Komisijas priekšlikumi
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem attiecībā uz e-komerciju, kurus plāno ieviest ar 2021. gada 1. janvāri.
Viens no priekšlikumiem paredz platformām uzņemties atbildību par PVN samaksu par trešo valstu personu veiktām preču piegādēm personām, kuras nav PVN maksātājas, un atbildību par importa PVN samaksu par platformā veiktiem darījumiem. Proti, jauno noteikumu rezultātā par precēm, ko pārdod no uzglabāšanas vietām ES, tiks iekasēta pareiza PVN summa pat tad, ja šīs preces patērētājiem faktiski pārdod trešo valstu uzņēmumi.
Platformu uzskatīs par preču piegādātāju, ja tā veicinās tādu preču līdz 150 eiro vērtībā pārdošanu ES klientiem, kuras caur šo platformu faktiski pārdod trešo valstu uzņēmumi. Tiks noteikts, kuros gadījumos uzskatāms, ka platforma veicina piegādi, un tas būs atkarībā no tā, vai platforma nosaka vai nenosaka piegādes noteikumus, kā arī atkarībā no tās iesaistes maksājumu veikšanā vai preču pasūtīšanā un piegādē. Tiešsaistes platformām būs arī jāveic uzskaite par preču vai pakalpojumu pārdošanu, ko veic platformu izmantojošie uzņēmumi. Tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi varēs pildīt PVN saistības, izmantojot vienas pieturas miniaģentūru (MOSS) režīmu.
Ar 2021. gadu MOSS darbība PVN deklarēšanai un maksāšanai tiks paplašināta, nodrošinot tās izmantošanu visa veida B2C pakalpojumu sniedzējiem, tostarp preču tālpārdošanai (preču tirgotājiem tiešsaistē). Tas ļaus uzņēmumiem, kuri tirgo preces tiešsaistē, pildīt savas PVN saistības ES, izmantojot ērti lietojamu tiešsaistes portālu dzimtajā valodā. Līdz šim, sasniedzot katrā valstī noteiktu tālpārdošanas slieksni, PVN reģistrācija bija jāveic katrā dalībvalstī, kurā vēlas pārdot preces, kas stipri ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu pārrobežu tirdzniecību. E-pakalpojumu sniedzējiem šī sistēma tika ieviesta jau 2015. gadā, un tā darbojas labi.
Plānotās izmaiņas, kas tieši skars e-komerciju un būs spēkā ar 2021. gadu, paredz pašreizējo importa atbrīvojumu mazas vērtības sūtījumiem (līdz 22 eiro) nomainīt ar speciālu kārtību mazas vērtības sūtījumiem (B2C imports). Tā paredz divas iespējas:
- Pārdevējs piemēro paplašināto MOSS shēmu un saņem PVN atbrīvojumu importam (trešo valstu personai jāieceļ starpnieks) un deklarē turpmāku tālpiegādi klientam. Preču piegādes brīdis būs tad, kad maksājums par preci ir pieņemts. Preču vērtība nedrīkstēs pārsniegt 150 eiro;
- Preču vērtībai tāpat nepārsniedzot 150 eiro, ja pārdevējs nav izpildījis savas saistības, par PVN samaksu būs atbildīga persona, kura preces uzrādīs muitas iestādē, kas samaksāto nodokli iekasēs no klienta. Paplašināto MOSS sistēmu nepiemēros preču importam, ja to vērtība pārsniegs 150 eiro.
