Izņemot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktos gadījumus, katram saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums maksāt UIN, taču uz biedrībām attiecas izņēmumi. Atsevišķās situācijās VID var pārskatīt biedrības saimniecisko darbību, neatzīt tās atbilstību likuma prasībām un aprēķināt UIN.
Pamats atbrīvojumam
Lai saprastu VID rīcības loģiku, jāatceras, kāpēc biedrība vispār bauda īpašu nodokļu režīmu sakarā ar saimniecisko darbību.
Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Tātad biedrība pēc būtības ir bezpeļņas organizācija. Taču biedrība ir tiesīga papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu savus mērķus. Atbrīvojums no pienākuma maksāt UIN sakarā ar veikto saimniecisko darbību biedrībām piešķirts divu iemeslu dēļ:
- biedrību galvenais mērķis nav peļņas gūšana;
- likumdevējs atzinis biedrību izveidošanu par nozīmīgu rīcību, kas veicina demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības stiprināšanu, tādēļ pelna zināmu atbalstu no valsts.
Saimnieciskās darbības kritēriji
Biedrību un nodibinājumu likums un UIN likums kopsakarā izvirza šādus nosacījumus biedrības saimnieciskās darbības veikšanai:
- peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana nedrīkst būt biedrības galvenais mērķis, un saimnieciskā darbība īstenojama tikai papilddarbības veidā;
- saņemtie ienākumi izmantojami tikai un vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai;
- iegūto peļņu nedrīkst sadalīt starp biedriem.
Primāri jāizvērtē, vai biedrība īsteno statūtos noteikto pamatdarbību vai arī pastāv formāli. Jebkura veicamā saimnieciskā darbība nevar kļūt par biedrības pamatdarbību. Tas ir pamats konstatēt, ka biedrības faktiskais un vienīgais pastāvēšanas mērķis ir nevis statūtos norādīto mērķu sasniegšana, bet peļņas gūšana no saviem ienākumiem. Augstākā tiesa (AT) atzinusi, ka biedrības saimnieciskās darbības novērtējums nesaraujami saistīts ar biedrības kā bezpeļņas organizācijas pamatdarbības novērtējumu. Rīcība ar iegūto peļņu arī ir svarīgs pārbaudes posms. Ja peļņa izmantota likumā neatļautā veidā, t.i., nav novirzīta biedrības mērķa sasniegšanai, tā nevar pretendēt uz nodokļu atbrīvojumu. Pretējā gadījumā būtu pamats secināt, ka biedrības institūts izmantots nepamatotu nodokļu priekšrocību gūšanai komercdarbības vidē.
Tiesu prakse
Izvērtējot biedrības aizdevumu izsniegšanas darījumus kādā lietā, VID secināja, ka biedrība veikusi saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, tādēļ nevar pretendēt uz atbrīvojumu no UIN. Lietā secināts, ka aizdevumu izsniegšana faktiski ir vienīgais, ar ko biedrība nodarbojusies. AT atspēkoja argumentu, ka biedrības plānotā darbība prasot ievērojamus ieguldījumus, tāpēc vispirms esot nepieciešams gūt papildu ienākumus. AT atzina, ka šāda likuma interpretācija ir nepamatota, jo neatbilst biedrības institūta jēgai un būtībai, ir pretēja iemesliem, kuru dēļ likumdevējs atbrīvojis biedrības no pienākuma maksāt UIN. Turklāt šāda pieeja dara biedrību nodokļu administrēšanu neiespējamu, jo jebkura persona, kas reģistrēta kā biedrība, varētu veikt saimniecisko darbību un gūt peļņu, bet nemaksāt UIN, atrunājoties, ka kaut kad nākotnē tā veiks ar peļņas gūšanu nesaistītu darbību, kas vērsta uz savu mērķu sasniegšanu.
Secinājums
Konstatējot saimnieciskās darbības veikšanu nolūkā gūt peļņu vai kapitāla pieaugumu, biedrība nav atbrīvojama no pienākuma maksāt UIN.
