Uzņēmums saņem VID informācijas pieprasījumu, kaut arī nodokļu audits vai cits kontroles pasākums attiecībā uz uzņēmumu nav uzsākts. Nodokļu maksātāji bieži ir neizpratnē, ko tas nozīmē un kā pareizi rīkoties. Šajā rakstā – par informācijas pieprasījuma iemeslu un nodokļu maksātāja iespējamiem rīcības variantiem.
Informācijas pieprasījuma iemesls un būtība
Kā atzīmēts tiesu praksē, nodokļu iekasēšana ir publiskās varas funkcija, kas izriet no sociāli atbildīgas valsts principa. Lai pildītu šo funkciju, valsts pārvaldei ir nepieciešama informācija. Taču vienmēr uzsākt nodokļu auditu, lai noskaidrotu kādu apstākli, būtu pārspīlēti. Tāpēc VID var lūgt nodokļu maksātājam papildu informāciju vai sniegtās informācijas (deklarāciju, pārskatu) izskaidrojumu arī pirms nodokļu audita uzsākšanas, piemēram, lai tikai izlemtu, vai ir pamatots iemesls uzsākt nodokļu auditu.
Informācijas nepieciešamība nozīmē, ka VID ir konstatējis kādu neatbilstību starp savā rīcībā esošo un nodokļu maksātāja sniegto informāciju, ir atklājis kādu kļūdu vai neizpildītu pienākumu vai arī saņēmis kādu ziņu, kas lika iedegties trauksmes lampiņai.
Atbildēt vai ignorēt?
Informācijas pieprasījums ārpus kontroles pasākuma nodokļu maksātājam nav saistošs un nerada tiesiskas sekas, tādēļ maksātājs principā ir tiesīgs šādu pieprasījumu ignorēt. Daži nodokļu maksātāji vēršas administratīvajā tiesā, lai pārbaudītu šādas VID rīcības tiesiskumu. Taču tiesa nepieņems šādu pieteikumu, jo nodokļu maksātājam nav uzlikts nekāds pienākums, tādēļ šāds VID informācijas pieprasījums nav uzskatāms par administratīvo aktu un nav atsevišķi pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.
Juridiski atšķirīga situācija ir gadījumā, kad informācijas pieprasījums skar nevis pašu uzņēmumu, bet tā darījuma partneri. It īpaši tas attiecas uz kredītiestādēm, kad VID pieprasa informāciju par kredītiestādes klientiem, pret kuriem uzsākts administratīvais process. Šāds uzņēmumam adresēts pieprasījums ir uzskatāms par administratīvo aktu, un gadījumā, ja privātpersona to neizpilda labprātīgi, tas izpildāms piespiedu kārtā.
Iespējamās sekas
Ja VID informācijas pieprasījuma adresāts to ignorē, tad jāņem vērā, ka iespējamā nodokļu riska vai saistības izvērtēšanā VID izmantos tikai savā rīcībā esošo informāciju un attiecīgi lems par audita vai cita pārbaudes pasākuma uzsākšanu. Tādējādi sadarbības atteikums ir nopietni izvērtējams solis.
Ja neizpildītais pienākums nodokļu jomā ir atklāts pārāk vēlu, un saistības noteikšanai pārbaudes pasākuma ietvaros jau ir iestājies noilgums, tad vēstulē par informācijas (paskaidrojumu) sniegšanu patiesībā slēpjas aicinājums savu saistību izpildīt labprātīgi. Kaut arī noilguma dēļ VID rokās vairs nav iedarbīga instrumenta, lai panāktu nodokļu likumu ievērošanu, ir jāizvērtē iespēja, ka ziņas par neizpildītu nodokļu saistību vai pārkāpumu var tikt nodotas kriminālprocesa ierosināšanai, jo kriminālatbildības noilguma termiņi ir atšķirīgi.
Ieteikumi
Pārdomāta rīcība, saņemot VID informācijas pieprasījumu ārpus kāda konkrēta kontroles pasākuma, palīdzēs izvairīties no turpmākām nepatikšanām. Vienā gadījumā būs prātīgāk nogaidīt un pavērot notikumu attīstību, bet citā – izdarīt visu iespējamo, lai kliedētu VID aizdomas par pārkāpumu un nepieļautu lietas ierosināšanu. Pareiza ceļa izvēli nosaka katras situācijas individuāla izvērtēšana, tādēļ šajā stadijā būtu rūpīgi apsverama juridiskās palīdzības nepieciešamība.
