Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Solidaritātes nodokli (SN) kopš 2016. gada piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus. Šāds princips saglabāsies arī šogad. Taču SN maksāšana sniegs nodokļa maksātājiem arī zināmu labumu, jo atšķirībā no iepriekšējās kārtības SN maksājumus izmantos gan veselības aprūpei, gan sociālajai apdrošināšanai, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumiem. Kopumā SN regulējums kļūs nodokļa maksātājiem labvēlīgāks. Šajā rakstā – par šo principu un SN maksātāju pienākumiem saskaņā ar jauno regulējumu.
Pagājušās nedēļas Īsziņā informējām MindLink.lv abonentus, ka Eiropas Komisija šā gada 12. janvārī atteica Latvijai PVN apgrieztās maksāšanas kārtības (reversa) ieviešanu sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm iekšzemē. Nepagāja ne nedēļa, un Komisija atkal iebilst pret Latvijas pieprasījumu ieviest PVN reversu – šoreiz būvizstrādājumu piegādēm iekšzemē. Par to sīkāk – šajā rakstā.
2018. gads ir sācies ar būtiskām izmaiņām PVN piemērošanā. PVN likuma 142. panta jaunajā redakcijā ir paplašināta PVN apgrieztās maksāšanas kārtība (reverss) būvniecības pakalpojumiem, iekļaujot arī būvizstrādājumu piegādi. Šajā rakstā skaidrosim, kā uzņēmējiem noteikt, vai piegādātā prece atbilst būvizstrādājuma definīcijai, lai korekti piemērotu jaunās PVN normas.
Atbilstoši 2006. gada 28. novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 395. pantam Latvija pieprasīja, lai Padome pēc Komisijas priekšlikuma atļauj Latvijai, atkāpjoties no direktīvas 193. panta, piemērot PVN apgrieztās maksāšanas kārtību (reversu) plaša patēriņa elektronikas preču un mājsaimniecības elektroierīču piegādēm iekšzemē. Šā gada 12. janvārī Komisija atteica Latvijai piemērot šādu atkāpi.
VID ir sagatavojis informatīvo materiālu par tīmekļa vietnes kā struktūrvienības reģistrēšanu tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas veic saimniecisko darbību internetā. Šajā rakstā – par galvenajiem aspektiem reģistrēšanas procesā.
Kontekstā ar plānoto Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 (“Regula”) piemērošanu no 2018. gada maija aktuāls ir kļuvis jautājums par lielajiem sodiem. Regula nosaka ievērojami lielākus maksimālā soda apmērus, turklāt tajā ir definēti konkrēti kritēriji, kurus uzraugošajām iestādēm būs jāņem vērā, lemjot par administratīvā soda piemērošanu vai tā apmēru. Šajā rakstā aplūkojam vairākus Regulā noteiktos kritērijus, kā arī 29. panta darba grupas vadlīnijas par administratīvo sodu piemērošanu. Kritērijus administratīvo sodu piemērošanā ir svarīgi ņemt vērā, gan izvērtējot uzņēmuma riskus datu aizsardzības jomā, gan lemjot par ieviešamajiem datu aizsardzības pasākumiem.
Nodokļu reformas plāna īstenošanas ietvaros 2017. gadā tika apstiprināti vairāki jauni likumprojekti, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, kā arī nozīmīgi grozījumi esošajā tiesiskajā regulējumā. Šajā rakstā – par svarīgākajiem grozījumiem PVN likumā 2018. gadā.
Šā gada otrajā pusgadā regulāri informējām MindLink abonentus par izmaiņām, ko 2018. gada nodokļu reformas ietvaros likumdevējs ieviesīs IIN, VSAOI un solidaritātes nodokļa piemērošanā. Šajā rakstā ir apkopotas, mūsuprāt, svarīgākās izmaiņas.
Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Mainoties likumu normām vai uzņēmuma iekšējiem procesiem, ir svarīgi pārskatīt un atjaunot iekšējo grāmatvedības kārtību. Saistībā ar UIN reformu nākamgad fundamentāli mainās pieeja nodokļa aprēķināšanai. Šajā rakstā – par visbiežāk sastopamajiem UIN objektiem, kam būtu vērts pārdomāt uzskaites principus vēl šogad.
Šā gada 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. To mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas pieejamību par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (PLG).
Šā gada novembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par dalībvalsts tiesībām uzlikt ierobežojumu samazināt ar PVN apliekamo bāzi darījuma partnera nemaksāšanas gadījumā, tas ir, par zaudētiem parādiem. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Līdz ar citiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir paredzēti arī grozījumi saistībā ar nodokļu režīmu, kas piemērojams saimnieciskās darbības (SD) veicējiem. Grozījumi abos likumos tika izdarīti šā gada vasarā un stājās spēkā 8. augustā. Papildus 14. novembrī tika apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 899 ““Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība.” Šajā rakstā – par izmaiņām IIN un VSAOI piemērošanā SD veicējiem.
Jau esam informējuši MindLink.lv abonentus par PVN likuma grozījumiem, atbilstoši kuriem ar 2018. gada 1. janvāri PVN apgrieztās maksāšanas kārtību piemēros metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un elektriskās sadzīves aparatūras piegādei. Šajā rakstā – par MK noteikumiem, kuri nosaka preces, kuras uzskata par metālizstrādājumiem atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, un ar metālizstrādājumu piegādi saistītos pakalpojumus, kā arī preces, kuras uzskata par sadzīves elektroniskajām iekārtām un elektrisko sadzīves aparatūru atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem.
Šā gada 8. augustā ir izsludināti grozījumi IIN likumā un uz otro lasījumu Saeimā 22. novembrī tiek virzīti papildu grozījumi, kas ievieš izmaiņas IIN piemērošanā 2018. gada reformas ietvaros. Tāpat šā gada 14. novembrī Ministru kabinets ir atbalstījis grozījumus IIN likuma skaidrojošajos MK noteikumos Nr. 899. Šajā rakstā – par svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā darba devējiem un algu grāmatvežiem, lai sagatavotos izmaiņām algu aprēķināšanas kārtībā.
Šā gada 26. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikts izskatīšanai likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projekts, kurā ir ietverti vairāki jauni un būtiski nosacījumi attiecībā uz transfertcenu (TC) tiesisko regulējumu Latvijā. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām, kas ietekmēs tos UIN maksātājus, uz kuriem turpmāk attieksies obligātās TC dokumentācijas sagatavošanas prasības, kā arī par TC dokumentācijas formu un tajā ietveramo informāciju, obligāto iesniegšanu un soda sankcijām.
Lai piemērotu nacionālos normatīvos aktus tiešo nodokļu jomā un nodrošinātu ļaunprātīgas nodokļu sistēmas izmantošanas novēršanu, 2001. gada 26. jūnijā tika publicēti MK noteikumi Nr. 276 par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Noteikumu pirmajā punktā ietvertais saraksts nosaka, kuras valstis vai teritorijas ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām Latvijas nodokļu normatīvo aktu izpratnē.
Saskaņā ar jauno UIN likumu no citiem uzņēmumiem saņemtās dividendes, kā arī ienākumu no tādu akciju un kapitāla daļu pārdošanas, kuras ir bijušas īpašumā vismaz 36 mēnešus, neiekļauj ar UIN apliekamajā ienākumā. Tomēr abos gadījumos šo atbrīvojumu nepiemēro, ja nodokļu maksātāja vai ar to saistītas personas izveidošanas vai pastāvēšanas vai arī veiktā darījuma galvenais nolūks ir bijis izmantot UIN likumā vai likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētos atbrīvojumus. Šo normu piemērošana ir svarīga struktūrā, kuru veido vairāki uzņēmumi. Turpmāk rakstā – par to, kā šādus gadījumus varētu vērtēt VID, ņemot vērā MK noteikumu projektu, un kādus kritērijus iesaka vērtēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija starptautiski.
Ar 2018. gadu Latvijā tiks ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēma. Līdz ar UIN sistēmas un likmju maiņu, būtiski mainīsies arī uzņēmumu bilancē 2017. gada 31. decembrī atzītā atliktā nodokļa apmērs. Šajā rakstā – sīkāk par šīm izmaiņām.
Iepriekšējās Īsziņās informējām par PVN korekcijām saistībā ar nomaksas pirkuma (līzinga) līguma pārtraukšanu un preces (līzinga objekta) nozagšanu (bojāeju). Šajā rakstā – par korekcijām citos gadījumos, piemēram, kad aprēķinātā PVN vai atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama, piešķirot vai saņemot atlaides, atgriežot saņemto vai saņemot atpakaļ samaksāto avansu, norakstot preču zudumus, kas pārsniedz plānotos, atgūstot zaudēto parādu, kā arī darījumos ar nekustamo īpašumu.
Veicot saimniecisko darbību, nodokļa maksātājiem dažkārt ir jāveic aprēķinātā PVN vai atskaitītā priekšnodokļa korekcijas. Piemēram, aprēķinātā PVN korekciju veic, piešķirot atlaides, atgriežot saņemto avansu, atgūstot zaudēto parādu, pārtraucot nomaksas pirkuma līgumu u.tml. Savukārt atskaitītā priekšnodokļa korekciju veic, saņemot atlaides, saņemot atpakaļ iemaksāto avansu, pārdodot lietotu nekustamo īpašumu, norakstot preču zudumus, kas pārsniedz plānotos, un citos gadījumos. Šajā rakstā – par korekcijām, kuru pamatā vienlaikus ir bijuši vairāki iemesli un kuru veikšanā ir jāievēro vairākas PVN likuma normas.
Kā zināms, Latvijā īstenotās nodokļu reformas ietvaros šā gada 28. jūlijā ir pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas regulē šī nodokļa piemērošanu ar 2018. gada 1. janvāri. Atbilstoši UIN likumā noteiktajam deleģējumam 2017. gada 12. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts izskatīšanai MK UIN likuma normu piemērošanas noteikumu projekts, kurš paredz vairākus nosacījumus un ierobežojumus UIN piemērošanā. Šajā rakstā – par UIN likumā lietotā termina “saistīta persona” piemērošanu iekšzemes uzņēmumu apliekamās bāzes noteikšanā un par MK noteikumu projektā paredzēto attiecībā uz šo terminu.