Pabeidzot publisko iepirkumu, pasūtītājs pieņem lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu uzvarētājam. Šo lēmumu citi pretendenti ir tiesīgi apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Ja IUB komisija secina, ka pasūtītājs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, tā aizliedz pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu. Vai pasūtītājs var nepiekrist komisijas secinājumiem un pārsūdzēt tās lēmumu tiesā?
Problēmas būtība
Gan Publisko iepirkumu likums (PIL), gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums nosaka, ka komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā (APL) noteiktajā kārtībā. Tādējādi, gramatiski interpretējot šo normatīvo regulējumu, var secināt, ka arī pasūtītājam ir piešķirtas pārsūdzēšanas tiesības. Taču šāda interpretācija ir nepareiza un pretrunā ar normatīvā regulējuma mērķi un jēgu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Ja iepirkuma procedūru regulē publisko tiesību normas, proti, abi minētie iepirkumu likumi, tad pasūtītāja darbības, kas saistītas ar publiskā iepirkuma plānošanu, izsludināšanu, iepirkuma procedūras noteikumu izstrādi, pretendentu piedāvājumu saņemšanu un vērtēšanu, labākā piedāvājuma izvēlēšanos un pasūtījuma piešķiršanas lēmuma paziņošanu, īstenojas publisko tiesību jomā. Savukārt pasūtītāja lēmums par to, ar kuru pretendentu slēdzams līgums, ir administratīvais akts.
IUB ir Finanšu ministrijas (FM) padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. PIL nosaka, ka IUB ir funkcionāli augstāka iestāde attiecībā uz tās funkcijas izpildi, kas saistīta ar pilnvarām izskatīt iesniegumus par likumā minētajām iepirkuma procedūrām un pārkāpumiem. Tādējādi iepirkumu jomā starp pasūtītāju un IUB veidojas padotības attiecības. Tas nozīmē, ka pasūtītājs un IUB ir zemāka un augstāka iestāde viena administratīvā procesa ietvaros.
Noturīga tiesu prakse
Kā atzīts Augstākās tiesas (AT) judikatūrā, gan pasūtītājs, gan IUB pārstāv valsti plašākā nozīmē un īsteno valsts – sabiedrības – interesi pēc iespējas efektīvāk izmantot budžeta līdzekļus, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumu savu publisko funkciju īstenošanas vajadzībām. Kaut arī pasūtītājam var šķist, ka IUB lēmums ir vērsts pret viņu, interešu atšķirība ir šķietama. Kopējā un vienīgā interese, kā norādīts iepriekš, ir pēc iespējas efektīvāk izmantot budžeta līdzekļus, un augstāka iestāde iepirkumu procesā, tāpat kā jebkurā administratīvajā procesā, novērš zemākas iestādes kļūdas. Neapšaubāmi, augstākas iestādes un zemākas iestādes viedokļi par pareizo lēmuma saturu var atšķirties, bet tieši tāda ir valsts pārvaldes hierarhiskās uzbūves jēga – iestādes lēmumu var pārbaudīt un labot augstāka iestāde, lai valsts pārvalde kopumā darbotos tiesiski.
Komersanta statuss
Iepriekš minētais pilnā apmērā attiecas arī uz pasūtītāju, kas ir privāto tiesību juridiskā persona (SIA, AS, VAS) un nav atzīstama par iestādi APL klasiskajā izpratnē. Publisko personu kapitālsabiedrības tiešām neietilpst valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, tomēr normatīvajos aktos publisko personu kapitālsabiedrībām ir noteikti publiskām personām līdzvērtīgi pienākumi.
AT judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka publisko iepirkumu gadījumā pasūtītājs un IUB ir viena administratīvā mehānisma elementi, tādēļ pasūtītājs nevar atsaukties uz leģitīmu interesi apstrīdēt un pārsūdzēt IUB lēmumus tāpat kā privātpersonas – iepirkuma procedūras dalībnieki. Privāto tiesību juridiskā persona, sniedzot publisko pakalpojumu, darbojas sabiedrības interesēs, tādēļ nav iespējams, ka šāda subjekta intereses iepirkumu jomā varētu konfliktēt ar IUB kā funkcionāli augstākas iestādes interesēm. Šādu personu nevar pilnībā salīdzināt ar komersantu, kas rīkojas vienīgi savās komerciālās interesēs, jo tās īpašais stāvoklis – tiesību apjoms – to atšķir no citiem komersantiem.
Secinājums
IUB lēmuma pārsūdzēšanas tiesības ir piešķirtas personai, kurai ir subjektīva interese konkrētajā iepirkuma procedūrā, proti, pretendentam. Pasūtītājam šādu tiesību nav. Turklāt pasūtītāja un IUB domstarpības nav iespējams risināt, arī vēršoties FM. Kā atzinusi AT, lai arī IUB ir iekļauts valsts pārvaldē un atrodas FM padotībā, PIL nodrošina biroja neatkarību no augstāku valsts pārvaldes iestāžu norādījumiem un rīkojumiem iesniegumu izskatīšanā par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Tādējādi IUB lēmums pasūtītājam ir saistošs un nevar tikt neizpildīts. Taču gadījumā, ja pasūtītājs novērš iepirkuma procedūras ietvaros pieļautās kļūdas, bet nonāk pie tā paša rezultāta, tad tā nav uzskatāma par IUB lēmuma neizpildi.
