Saskaņā ar jauno UIN likumu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, ne visas soda naudas ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Lai gan šis jauninājums ir vērtējams pozitīvi, tas rada daudz neskaidrību par to, kādām soda naudām šo normu var piemērot. Šajā rakstā aplūkosim VID uzziņu par soda naudām autotransporta nozarē.

Īsziņās esam rakstījuši par niansēm iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā ārvalstu un Latvijas valsts pensijām. Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, piemērojot IIN ienākumam, kas gūts no iemaksām privātos pensiju fondos (PPF).

Šajā rakstā varat uzzināt, vai Eiropas Savienības Tiesa (EST) piekrīt sava ģenerāladvokāta iepriekš paustajam viedoklim, ka nomas pirkums ir vienots salikts darījums ar vienotu PVN piemērošanas režīmu, vai arī EST atzīst, ka nomas pirkumu tomēr veido divi patstāvīgi darījumi, un vai nodokļa maksātājam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli par vispārīgām administrācijas izmaksām, ja to vērtība ir iekļauta tikai neapliekamo darījumu vērtībā.

Šā gada 25. oktobrī Saeima trešajā lasījumā ir pieņēmusi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. un 15.2 panta grozījumu projektu, kas paredz jaunu transfertcenu (TC) regulējumu. Šajā rakstā – par VID priekšlikumu pārņemt labāko praksi nodokļa maksātāju darbības atvieglošanai TC jomā, vienkāršojot TC noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem grupas ietvaros.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis uzziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu ārvalsts uzņēmuma kompensētiem komandējuma izdevumiem darbiniekiem, kuri dodas īslaicīgos komandējumos uz Latviju. Šī uzziņa novērš darba devēju neskaidrības par limitiem, kuru ietvaros komandējuma izdevumu kompensācijas neveido ar IIN apliekamo objektu Latvijā. Šajā rakstā – par uzziņā pausto un IIN likuma normu piemērošanu.

Iestājoties ES, Latvijai kļuva saistošas ES tiesības, kuras veido ne tikai normatīvie akti, bet arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumos ietvertā judikatūra. EST nolēmumos ir rodami vispārējie tiesību principi un atbilstošo tiesību normu saturs. Atbilstošā ES tiesību norma kopā ar EST normas interpretāciju veido vienotu veselumu, un Latvijas tiesību normas nedrīkst būt pretrunā EST judikatūrai. EST lēmumi ir saistoši tiesu varai, izpildvarai un likumdevēja varai, tomēr tie nepadara nacionālo normu par spēkā neesošu un to neatceļ. Ja norma nacionālajā likumā ir ieviesta neprecīzi, tad jāveic atbilstoši grozījumi. Šajā rakstā – sīkāk par paredzamajām izmaiņām PVN piemērošanā neatkarīgām personu grupām saistībā ar EST spriedumiem.

Šajā rakstā apkopojam jaunākos nodokļu likumvides grozījumus Igaunijā.

Šā gada 17. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem konsultāciju pakalpojumiem akciju iegādes darījumā, kurš no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ noticis daļēji. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas ("VDAR") stāšanās spēkā uz datu apstrādātāju attiecināmie ierobežojumi ir kļuvuši stingrāki. Kāda ir atšķirība starp personas datu aizsardzību un personu uzraudzību? Un kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva ("NILLND") var mierīgi pastāvēt līdzās VDAR?

Varētu šķist, ka pensija ir vienkāršs ienākumu veids un arī tās aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijā ir vienkārša. Šajā rakstā aplūkosim dažas nianses, kas jāņem vērā, lai par ārvalstu pensijām vai ārvalstnieka Latvijas pensiju nesamaksātu IIN dubultā.

Nodokļu reformas rezultātā ar šā gada 1. janvāri ir spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kurš būtiski maina UIN aprēķina pamatprincipus. Šis aprēķins vairs nebalstās uz apliekamo ienākumu, bet nodokļa bāzi veido noteikti apliekamie objekti, savukārt pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļa vajadzībām vairs neaprēķina. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu uzskaitē, aprēķinot nodokli ar 2018. gadu un turpmāk.

Pašlaik tiek izstrādāts likuma “Par grāmatvedību” grozījumu projekts, kurā viens no jaunumiem ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Latvijā vairākās komercdarbības nozarēs cīņai ar PVN izkrāpšanu ir ieviesta īpaša apgrieztās maksāšanas kārtība (reverss). Šajā rakstā – par riskiem, ar ko jārēķinās nodokļa maksātājam, veicot šādus darījumus, kā arī par piesardzības pasākumiem, kas nepieciešami risku mazināšanai.

Starptautiskas uzņēmumu grupas, kas regulāri iesaistās pārrobežu darījumos, arvien biežāk meklē iespējas optimizēt pakalpojumu sniegšanu un mazināt to izmaksas, piemēram, slēdzot vienošanos par izmaksu segšanu (cost contribution arrangement) vai arī izveidojot atsevišķu juridisko personu, kas sniedz centralizētus pakalpojumus. Šajā rakstā Latvijas transfertcenu ("TC") kontekstā izvērtēsim citu juridisku veidojumu – Eiropas ekonomisko interešu grupu ("EEIG"), kuras galvenais mērķis ir mazināt finanšu un juridisko slogu, sniedzot atbalstu sadarbības partneriem.

Šā gada 27. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikts MK noteikumu projekts “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi,” kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas.

Ar ABLV banku un tās turpmāko likvidāciju saistītie notikumi ir “uzplēsuši brūci” Latvijas banku sektorā. Skarbais aizliegums atvērt kontus čaulas veidojumiem nesaudzē nevienu. @WeAreNotShell – ar šādu saukli Telegram, Twitter un Facebook, kā arī citus sociālos tīklus kopš šā gada aprīļa piepilda Latvijas banku cietušie nerezidenti, stāstot par to, kā viņiem nākas pierādīt sava biznesa eksistenci un kā nebeidzamā iztaujāšana un prasības no Latvijas banku puses nonāk līdz absurdam.

Šis ir pēdējais raksts mūsu rakstu sērijā par ienākuma nodokļu piemērošanu virtuālajai valūtai Lietuvā. Tokens ir vienība, kas reprezentē kādu prasījuma tiesību vai lietošanas tiesību, ko var piešķirt vai iegādāties. Šajā rakstā – par tokenu emisijas mērķi un pareizu nodokļu piemērošanu to emitentiem un pircējiem.

Jaunās tehnoloģijas šodien ir iekļuvušas visās dzīves sfērās, tostarp komercdarbībā. Vēl pirms desmit gadiem iespēja nodibināt uzņēmumu vienas dienas laikā, neizejot no mājām, bija ideja, kas robežojās ar fantastiku, taču šodien tā ir realitāte. Šī raksta mērķis ir novērtēt priekšrocības, ierobežojumus un problēmas, kas saistītas ar korporatīvo tiesību digitalizāciju ES, ņemot vērā sabiedrību īpašnieku, viņu pārstāvju un citu ieinteresēto personu pozīcijas.

Praksē vērojams, ka gan Latvijas, gan ārvalstu korporatīvie un privātie investori interesējas par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi Latvijā. Ja iepriekšējos gados investoru vidū pārsvarā bija NVS valstu pārstāvji, tad pēdējā laikā investoru profils ir dažādojies, iekļaujot ne tikai NVS, tuvākas un tālākas Ziemeļvalstis, bet arī Ķīnu un Japānu. Līdzīgas tendences ir novērojuši arī lielākie NĪ brokeri. Šo investīciju mērķi var būt dažādi, taču pārsvarā tā ir NĪ iznomāšana, sagaidot tā vērtības pieaugumu un turpmāku pārdošanu, lai saņemtu plānoto ienākumu procentu no investīcijām. Šajā rakstā – par galvenajiem nodokļu jautājumiem, ko NĪ investori analizē pirms NĪ iegādes Latvijā.

Šā gada 25. jūlijā ir stājusies spēkā direktīva, kas nosaka pienākumu ziņot par pārrobežu struktūrām. Šajā rakstā – īsi par jauno regulējumu.

Vispārīgie uzkrājumi ir viena no pozīcijām, kurai jaunā UIN likuma dēļ ir mainījusies deklarēšanas kārtība. Uz 2017. gada 31. decembri bilancē esošo uzkrājumu norakstīšanai ir paredzēti pārejas noteikumi. Šajā rakstā – par dažām kļūdām vispārīgo uzkrājumu uzrādīšanā UIN deklarācijā – gan VID norādītajām, gan praksē konstatētajām.

Reprezentatīvajiem automobiļiem (RA) ir jāpiemēro īpaši noteikumi arī pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas. Šajā rakstā – par aspektiem, kam šogad jāpievērš īpaša uzmanība.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir lūdzis Eiropas Savienības Tiesai (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID. Šajā rakstā – par strīda būtiskajiem aspektiem.

Jauno MK noteikumu normas būs piemērojamas, aizpildot jau 2018. gada ienākumu deklarāciju. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām gada ienākumu deklarācijas (GID) aizpildīšanas kārtībā. Izmaiņas, kas skar saimnieciskās darbības veicējus, aplūkosim atsevišķā rakstā.

Latvija turpina transponēt savā likumvidē Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas Nr. 2016/1164 normas, lai sasniegtu tās nospraustos mērķus – nepieļaut nodokļa bāzes samazināšanu ES iekšējā tirgū un peļņas novirzīšanu ārpus ES. Šajā rakstā – par jaunajām normām attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kuras plānots iekļaut Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā.

Uzņēmumi nereti organizē klientiem informatīvus pasākumus ārvalstīs. Grāmatvežiem rodas jautājums, kā pareizi piemērot nodokļus gadījumos, kad uzņēmums ved savus klientus uz ražotnēm, izstādēm, piegādātāju birojiem ārvalstīs, apmaksājot lidmašīnas biļetes, vīzas un citus izdevumus. Drosmīgākie nodokļu maksātāji visus šos izdevumus uzskata par reklāmu vai noformē braucienu kā komandējumu, norakstot komandējuma izdevumus saimnieciskās darbības izdevumos. Citi nodokļu maksātāji izmaksās iekļauj tikai aviobiļešu un viesnīcu izdevumus, bet maltīšu izdevumus uzskata par reprezentācijas izdevumiem. Šajā rakstā – par jaunāko VID uzziņu, kas skaidro nodokļu piemērošanu šādā situācijā.

2019. gada 30. martā būs pagājuši divi gadi, kopš Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES. Līdz ar to, ja vien izstāšanās līgumā nebūs noteikts cits datums, AK minētajā datumā pametīs ES un kļūs par trešo valsti. Šajā rakstā – īsi par to, kas pēc Brexit mainīsies nodokļu piemērošanā.

Šā gada 1. augustā VID izsūtīja darba devējiem informāciju par pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (NM). To pārrēķina divreiz gadā atkarībā no darbinieka iepriekš saņemtā ienākuma apmēra. Pārrēķinātā NM dēļ darbiniekam var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai nepiemēro algas nodokļus.