Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) 2012. gada 1. jūlijā iepazīstināja nodokļu maksātājus ar Padziļinātās sadarbības programmu (PSP) jeb tā saukto balto sarakstu, lai uzlabotu sadarbību starp nodokļu maksātājiem un VID, abpusēji mazinot administratīvo slogu. Par programmu atbildīgās iestādes uzskata, ka tā ir pierādījusi sevi kā efektīvu instrumentu ciešākai sadarbībai starp nodokļu maksātājiem un valsts iestādēm. Šobrīd ir sagatavots projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 459 par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņās rakstījām par Eiropas Komisijas ierosinājumiem un situāciju dalībvalstīs ar PVN krāpšanas mazināšanu iekšzemes darījumos. Šajā rakstā – par Komisijas priekšlikumiem PVN krāpšanas mazināšanai darījumos ES teritorijā.
Šā gada 11. jūnijā Lietuvas nodokļu administrācija sadarbībā ar finanšu ministriju ir publicējusi oficiālas vadlīnijas par nodokļu piemērošanu ienākumam, kas gūts no kriptovalūtām. Šajā rakstā piedāvājam šo vadlīniju apkopojumu.
Pēc ESAO šā gada 16. martā publicētā pagaidu ziņojuma par digitalizācijas radītajiem nodokļu izaicinājumiem Eiropas Komisija ir publicējusi priekšlikumus taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas ieviešanai ES digitālajā vienotajā tirgū. Šajā rakstā – īsi par šiem priekšlikumiem un Komisijas ieteikumiem.
ES iekasētā PVN apjoms ik gadu krītas sakarā ar PVN krāpšanu un izvairīšanos no PVN maksāšanas, kā arī komersantu bankrota, maksātnespējas vai normatīvo aktu prasību neizpildes dēļ. Šajā rakstā – par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām PVN piemērošanā, kam jāveicina PVN plaisas mazināšanās nākotnē.
Turpinot iepriekšējās nedēļas rakstu par ārzemnieka likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā, šajā rakstā – par darbībām, kas pēc ielūguma/izsaukuma apstiprināšanas PMLP veicamas Latvijas vēstniecībā ārzemnieka mītnes valstī vai tuvākajā valstī.
Vietējo speciālistu trūkuma dēļ Latvijas darba devēji arvien biežāk sastopas ar nepieciešamību piesaistīt speciālistus no valstīm ārpus ES/EEZ (piemēram, Krievijas, Ukrainas, Kanādas, Indijas). Taču gan darba devējam, gan ārvalsts darbiniekam ir jāizpilda vairākas laikietilpīgas likuma prasības, pirms ārzemnieks saņems atļauju ieceļot un likumīgi uzsākt darba gaitas Latvijā. No dienas, kad darba devējam rodas vajadzība piesaistīt atbilstošu ārvalsts speciālistu, līdz darbinieka faktiskajai ieceļošanai Latvijā paiet 2–3 mēneši. Šajā rakstā – par likuma prasībām un darbībām, kas jāveic darba devējam un ārzemniekam, lai organizētu likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā.
Digitālās ekonomikas attīstība ir novērojama arī Latvijā – arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. Taču digitālajā ekonomikā tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas, tādēļ nodokļu administrēšanas procesā ir jāstiprina tādas metodes, kas piemērotas nodokļu nomaksas kontrolei par ienākumiem no internetā piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas šā gada 16. marta ziņojumu “Nodokļu izaicinājumi, kas izriet no digitalizācijas – 2018. gada starpziņojums,” Ministru kabinets 3. jūlijā ir apstiprinājis likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektu, lai uzlabotu nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālajā ekonomikā. Šajā rakstā – par uzņēmēju papildu pienākumiem un pasākumiem, kas ļaus VID ātrāk konstatēt nodokļu nemaksāšanas gadījumus.
Pirmās UIN deklarācijas iesniegšana ir uzrādījusi jaunās UIN sistēmas neskaidrības, likumvides redakcionālas nepilnības un tehniskas kļūdas deklarācijas elektroniskajā formā. Šajā rakstā – par dažām problēmām, ko esam identificējuši UIN piemērošanā vispārīgiem uzkrājumiem.
Šā gada 29. maijā Ministru kabinets (MK) ir izskatījis grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu.” Iepriekš esam informējuši MindLink abonentus, ka ar 2021. gadu ieviesīs jaunus nodokļu maksāšanas kārtības noteikumus, kas ietver vienoto nodokļu kontu. Šajā rakstā – par būtiskiem grozījumiem šajā likumā, maksāšanas kārtību un ziņojuma iesniegšanas termiņiem.
Pēc uzņēmuma finanšu rezultātu un darbinieka profesionālā veikuma izvērtēšanas darba devējs nereti izmaksā prēmiju. Saskaņā ar Darba likumu, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” prēmija ir daļa no atlīdzības uz darba tiesisko attiecību pamata un tādējādi algas nodokļu (IIN un VSAOI) objekts. Tā kā prēmija nereti attiecas uz iepriekšējo periodu vai pat vairākiem iepriekšējiem periodiem, kad bija spēkā citas nodokļu likmes, rodas jautājumi par piemērojamām likmēm un paziņošanas kārtību. Šajā rakstā – par algas nodokļu piemērošanu esošiem un bijušiem darbiniekiem izmaksātām prēmijām.
Mobils darbaspēks ir būtisks uzņēmumiem, kam ir jānosūta talantīgi darbinieki uz citām valstīm – bieži vien steidzami. Taču darbinieku pārrobežu mobilitātes nodrošināšanas process pēdējā laikā neticami mainās, tādēļ tā īstenošana kļūst arvien sarežģītāka. Procesa sarežģītības un smagā administratīvā sloga rezultātā uzņēmumi neefektīvi izlieto savus resursus. Šajā rakstā – par galvenajām atziņām, kas izriet no PwC sagatavotā pārskata par globālā darbaspēka pārvietošanās problēmām.
Šajā rakstā aplūkojam likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta grozījumu projektā ietverto terminu “kontrolēto darījumu summa” un neskaidro transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanas prasību saistītu personu aizdevumiem.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par ilgstoši veiktiem iekšzemes darījumiem, kas deklarējami ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šajā rakstā apskatīsim darījuma brīdi pārrobežu darījumos, lai konstatētu korektu taksācijas periodu nodokļa aprēķināšanai un deklarēšanai, kā arī rēķina izrakstīšanai un vajadzības gadījumā valūtas konvertēšanai.
Tuvojas brīdis, kad saskaņā ar PVN likumu būtu jādeklarē ilgstošie iekšzemes darījumi, kas veikti pēdējo sešu mēnešu laikā. PVN taksācijas perioda deklarācijā būtu jāuzrāda kalendāra gada ietvaros ilgstošā periodā veiktās preču piegādes vai sniegtie pakalpojumi, par kuriem saskaņā ar savstarpējo vienošanos gada pirmo mēnešu laikā nav izrakstīti nodokļa rēķini un nav veikti maksājumi. Deklarēšanas brīdis ir saistošs arī tad, ja nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu (piemēram, par atbrīvotiem finanšu pakalpojumiem).
Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā mēnesi. Liela daļa uzņēmēju turpina ieviest visus nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, meklējot finansiāli izdevīgākos risinājumus, lai ieviestu visas regulas prasības. Regula citstarp uzliek datu pārzinim pienākumu īstenot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, taču nepiedāvā tiem detalizētu aprakstu, tāpēc praksē uzņēmēji saskaras ar būtiski atšķirīgām prasībām, kas vienam ir pieņemamas, bet citam – nesamērīgas, dārgas un liekas. Kā pārliecināties, vai ieviestie drošības pasākumi ir pietiekami un vai sadarbības partneru izvirzītās prasības ir tiešām nepieciešamas?
Šā gada 9. maijā VID savā mājaslapā ir publicējis uzziņu par nodokļu piemērošanu uzņēmuma izdevumiem par ēkas remontu un telpu labiekārtošanu, nomājot nekustamo īpašumu (NĪ) no uzņēmuma īpašnieka. Šajā rakstā – par uzziņā pausto viedokli, kā arī par nodokļu piemērošanas niansēm, kas uzziņā nav ietvertas, taču būtu jāņem vērā.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par MOSS režīma būtību, administratīvajiem atvieglojumiem un reģistrācijas kārtību. Šajā rakstā – par grāmatvedības, datu glabāšanas, PVN rēķinu izrakstīšanas un PVN deklarāciju iesniegšanas prasībām uzņēmumiem, kas reģistrējušies MOSS režīmam.
Šā gada 31. maijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pasludinājusi spriedumu apvienotās lietās C-660/16 un C-661/16 par priekšnodokļa atskaitīšanu, ja avanss samaksāts par preci, ko pārdevējs nav piegādājis. Šajā rakstā – par EST un ģenerāladvokāta atziņām šajā lietā.
Šā gada 12. jūnija Īsziņās jau rakstījām par Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (2016/1164) normām, kuras Igaunija plāno transponēt savā Ienākuma nodokļa likumā. Izstrādājot jauno UIN likumu, Latvija ņēma vērā nepieciešamību tajā ieviest direktīvas normas, tāpēc tās jau ir spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – īsi par UIN likumā ieviestajām direktīvas normām.
Esam jau informējuši MindLink abonentus par Eiropas Komisijas (EK) iebildumiem pret Latvijas lēmumu piemērot PVN apgrieztās maksāšanas kārtību (reversu) sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm iekšzemē. Šā gada 7. jūnijā EK pieņēma lēmumu nosūtīt Latvijai oficiālu paziņojumu par tās pienākuma neizpildi attiecībā uz valstī ieviesto PVN reversu būvizstrādājumu, plaša patēriņa elektronikas un sadzīves elektrotehnikas piegādēm.
Igaunijas Finanšu ministrija ir iesniegusi Ienākuma nodokļa likuma grozījumu projektu, lai ar 2019. gada 1. janvāri savos nacionālajos tiesību aktos transponētu Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (ES) 2016/1164 normas. Šajā rakstā – par normām, kuras plānots iekļaut Ienākuma nodokļa likuma jaunajā pantā.
Šajā rakstā ir sniegta Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma interpretācija, saskaņā ar kuru, norakstot šaubīgos parādus, kas izveidojušies līdz 01.01.2018 un par kuriem samazina ar nodokli apliekamo ienākumu, ir jāievēro UIN likuma 9. panta prasības. Turpretī šīs prasības nepiemēro, norakstot šaubīgos parādus, kas izveidojušies līdz 01.01.2018 bez apliekamās bāzes samazināšanas.
Transfertcenu (TC) atbilstības noteikšana un administrēšana bieži vien ir sarežģīta, laikietilpīga un dārga. “Drošības zonas” (safe harbour) regulējums, ko piemēro atbilstošos apstākļos, var atvieglot dažus no šiem slogiem un nodrošināt lielāku noteiktību nodokļu maksātājiem.
Noslēdzot iepriekšēju vienošanos ar VID par cenas noteikšanu darījumā starp saistītiem uzņēmumiem (Advance Pricing Agreement jeb APA), nodokļu maksātājs gūst zināmas priekšrocības. Šajā rakstā – sīkāk par šīm priekšrocībām, kā arī par APA procedūras noteikumiem atsevišķās valstīs.
