Aprēķinot UIN, uzņēmums attiecībā uz uzkrājumu samazinājumu (15 000) veic šādas darbības:
|
Nr.
p.k.
|
Bilancē uz 31.12.2017 uzrādītā uzkrājumu summas daļa, kas pārsniedz 2016. pārskata gada bilancē uzrādīto uzkrājumu summu
|
Uzkrājumu summa, par ko samazina nodokļa bāzi taksācijas periodā
|
Uzkrājumu samazinājuma summa, kas attiecināma uz nākamajiem taksācijas periodiem
(2–3)
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1
|
2,250
(3 000 x 0,75)
|
-
|
2,250
|
|
|
Kopā:
|
|
|
- Par pārējo samazinājumu (9 000 = (15 000 – 3 000) x 0,75) samazina kopējo nodokļa bāzi deklarācijas 19. rindā. Skaitlis 12 000 rodas, uzkrājumu samazinājumu (15 000) samazinot par 3 000, kas ir starpība starp 2017. un 2016. gadā izveidotajiem uzkrājumiem (73 000 – 70 000).
Deklarācijas 1.3. rindas tabulā norāda:
1.3. Uzkrājumi, kas izveidoti līdz 2017. gada 31. decembrim
|
Nr.
p.k.
|
Bilancē uzrādītais uzkrājumu atlikums uz 31.12.2017 x 0,75
|
Uzkrājumu summa, par ko samazina nodokļa bāzi taksācijas periodā
|
Uzkrājumu summa, kas attiecināma uz nākamajiem taksācijas periodiem
(2–3) ≥0
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1
|
71 625
((8 500 + 70 000 + 17 000) x 0,75)
|
9 000
(12 000 x 0,75)
|
62 625
|
|
|
Kopā:
|
|
|
Summa no 3. ailes ielasās 19. rindā automātiski.
Deklarācijas 19. rindas tabulā norāda:
|
19. Uzkrājumu samazinājuma summa, ja uzkrājumi izveidoti līdz 31.12.2017 un samazināti ar 01.01.2018 (pārejas noteikumu 17. un 19. punkts; 1.3. tabulas 3. ailes summa, bet ne vairāk kā (17. r. + 7. r.))
|
19
|
9 000
|
Jāatzīmē, ka, analizējot uzkrājumus kopā, UIN aprēķina rezultāts atšķirsies. Deklarācijas 16. rindā būtu norādāma mazāka summa – EUR 1 875 (2 500 x 0,75), turpretī uzkrājumu atlikums, par ko uzņēmums varētu samazināt nodokļa bāzi no dividendēm un nosacīti sadalītās peļņas (1.3. tabula), būtu lielāks – 72 000 (96 000 x 0,75). Diemžēl ne UIN likums, ne MK noteikumi Nr. 677 nepaskaidro pieeju uzkrājumu analīzei. To nevarēja paskaidrot arī VID pārstāvji seminārā par UIN deklarācijas aizpildīšanas kārtību.
2. problēma
UIN likumvide nepaskaidro, kādu principu piemērot uzkrājumu iekļaušanai UIN deklarācijā, ja uzņēmumam taksācijas periodā ir konstatēts uzkrājumu samazinājums, ir aprēķinātas dividendes un ir nosacīti sadalītās peļņas apliekamie objekti, kā arī gan uzkrājumu atlikums, gan uzkrājumu pārsnieguma atlikums par 2016. gadu. Pēc kāda principa uzņēmumam ir jādala uzkrājumu samazinājums, aizpildot 1.3. un 16. tabulu, ja uzkrājumu samazinājums pilnībā nesedz abas nodokļa bāzes?
3. problēma
VID metodiskajā materiālā ir iekļauts Uzņēmumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 32. pants, kurš nosaka, ka uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Tas potenciāli samazina iekļaujamo uzkrājumu nodokļa bāzes samazināšanai. No šīs definīcijas izriet, ka par uzkrājumiem neuzskata uzkrājumus lēnas aprites krājumiem. Savukārt UIN likums izvirza tikai divas prasības atvieglojuma piemērošanai: (1) uzkrājumiem ar 01/01/2018 ir jābūt uzskaitītiem dalīti un (2) tiem izveidošanas periodā ir jābūt iekļautiem apliekamajā ienākumā. UIN likuma pārejas noteikumu 17. punkts neprecizē uzkrājumu definīciju. Savukārt iepriekšējā UIN režīma ietvaros nodokļa maksātājiem bija jāpalielina apliekamais ienākums arī par šāda veida uzkrājumiem. Līdz ar to, mūsuprāt, VID metodiskā materiāla piedāvātais risinājums ir pretrunā tiesību normu interpretācijai, vadoties no to jēgas un mērķa – atļauja atskaitīt no nodokļa bāzes atbilstoši jaunajam UIN likumam diskriminē tos nodokļa maksātājus, kas iepriekšējos taksācijas periodos ir palielinājuši savu apliekamo ienākumu par uzkrājumiem, ko izmanto aktīvu vērtības koriģēšanai, tostarp lēnas aprites krājumiem.
Lūdzam
informēt mūs, ja šie jautājumi par UIN piemērošanu uzkrājumiem ir aktuāli arī jums.
