Pēc ESAO šā gada 16. martā publicētā pagaidu ziņojuma par digitalizācijas radītajiem nodokļu izaicinājumiem Eiropas Komisija ir publicējusi priekšlikumus taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas ieviešanai ES digitālajā vienotajā tirgū. Šajā rakstā – īsi par šiem priekšlikumiem un Komisijas ieteikumiem.
Priekšlikumi
Pirmā priekšlikuma mērķis ir reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu, lai peļņu uzrādītu un apliktu ar nodokli tajā valstī, kurā uzņēmums būtiski mijiedarbojas ar lietotājiem, izmantojot digitālos kanālus. Šis ir Komisijas piedāvātais ilgtermiņa risinājums.
Otrais priekšlikums ir izstrādāts, atsaucoties uz vairāku dalībvalstu lūgumu ieviest pagaidu nodokli tiem galvenajiem digitālās uzņēmējdarbības veidiem, kurus ES pašlaik neapliek ar nodokli.
Fakti
Sakarā ar neseno digitālo uzņēmumu bumu (sociālo mediju uzņēmumi, sadarbības platformas, tiešsaistes satura nodrošinātāji u.c.) dalībvalstis bieži apspriež nepieciešamību ieviest tādu nodokļu politiku, kas pievērstos tieši digitālajai ekonomikai. Diemžēl esošās globālās nodokļu sistēmas nav paredzētas virtuālo uzņēmumu (jeb uzņēmumu bez fiziskās klātbūtnes) administrēšanai.
Atšķirībā no tradicionālajiem uzņēmumiem, digitālie uzņēmumi ārvalstīs spēj gūt būtiskus ieņēmumus, nedibinot tajās jaunas juridiskās personas, neiekārtojot birojus un nemeklējot darbiniekus. Pašreizējā starptautiskā nodokļu politika balstās uz pieņēmumu, ka pirms būtisku vai stabilu ieņēmumu gūšanas ārvalstī ir nepieciešams zināms fiziskās klātbūtnes līmenis (piemēram, birojs, rūpnīca vai darbnīca). Ārvalsts parasti piemēro nodokli tikai uzņēmumam ar fizisku klātbūtni, t.i., pastāvīgo pārstāvniecību (PP).
Saistībā ar Komisijas priekšlikumiem dalībvalstis vēlas ieviest pastāvīgus un paliekošus risinājumus, kas nodrošinās taisnīgu nodokļu ieņēmumu proporciju no tiešsaistē veiktās uzņēmējdarbības.
Galvenie jautājumi
- Netaisnīga sistēma – tradicionālajiem uzņēmumiem ir lielāks nodokļu slogs nekā digitālajiem;
- Samazināti nodokļu ieņēmumi – dalībvalstis nespēj noteikt vietu, kur digitālie uzņēmumi faktiski gūst ieņēmumus;
- Jāizveido stabila un konkurētspējīga digitālās uzņēmējdarbības vide – ES ir nepieciešams moderns, taisnīgs un izaugsmi veicinošs nodokļu regulējums, kas atbalsta arī digitālā vienotā tirgus izaugsmi.
UIN reforma digitālajā uzņēmējdarbībā
Šis priekšlikums ļauj dalībvalstij aplikt peļņu, ko uzņēmums gūst tās teritorijā, arī tad, ja uzņēmumam šajā dalībvalstī nav fiziskas klātbūtnes. Atbilstoši jaunajam regulējumam digitālie uzņēmumi veiktu iemaksas valsts budžetā tādā pašā līmenī kā tradicionālie uzņēmumi.
Tiks uzskatīts, ka digitālajai platformai dalībvalstī ir apliekama digitālā klātbūtne (jeb virtuālā PP), ja šī platforma izpilda vienu no šādiem kritērijiem:
- tās gada ieņēmumi šajā dalībvalstī pārsniedz 7 miljonus eiro;
- tai šajā dalībvalstī taksācijas gadā ir vairāk nekā 100 000 lietotāju;
- taksācijas gadā uzņēmums ar biznesa lietotājiem noslēdz vairāk nekā 3 000 sadarbības līgumus par digitālo pakalpojumu sniegšanu.
Jaunais regulējums mainītu arī peļņas sadali starp dalībvalstīm, lai labāk atspoguļotu veidu, kādā uzņēmumi rada vērtību tiešsaistē, piemēram, atkarībā no lietotāja atrašanās vietas patēriņa brīdī. Tādējādi jaunā sistēma nodrošinātu reālu saikni starp digitālās peļņas gūšanas vietu un valsti, kur to apliek ar nodokli.
Pagaidu nodoklis atsevišķiem ieņēmumiem no digitālās uzņēmējdarbības
Pagaidu nodokļa ieviešanas rezultātā tie uzņēmējdarbības veidi, kuri pašlaik netiek efektīvi aplikti ar nodokli, sāktu dalībvalstīm nest tūlītējus ieņēmumus.
Atšķirībā no ES nodokļu regulējuma reformas, šo netiešo nodokli piemērotu ieņēmumiem no atsevišķiem digitālās uzņēmējdarbības veidiem, kuri šobrīd atrodas ārpus esošās nodokļu sistēmas. Jaunā sistēma tiktu piemērota tikai kā pagaidu pasākums līdz visaptverošas reformas ieviešanai, un šajā sistēmā ir iebūvēti mehānismi, kas mazina nodokļa dubultās uzlikšanas iespēju.
Nodoklis tiktu piemērots ieņēmumiem no tādiem uzņēmējdarbības veidiem, kuros lietotājiem ir būtiska loma vērtības radīšanā un kurus ir visgrūtāk nosegt ar esošo nodokļu regulējumu, piemēram, ieņēmumiem no –
- tiešsaistes reklāmas laukumu pārdošanas;
- digitālās starpniecības, kas lietotājiem ļauj mijiedarboties ar citiem lietotājiem un atvieglo preču un pakalpojumu tirdzniecību;
- tādu datu pārdošanas, kas ievākti no lietotāju sniegtās informācijas.
Nodokļa ieņēmumus iekasētu tās dalībvalstis, kurās atrodas lietotāji, un nodokli piemērotu tikai uzņēmumiem ar 750 miljonu eiro gada kopējiem vispasaules ieņēmumiem un 50 miljonu eiro ES ieņēmumiem. Tas ļautu nepalielināt slogu mazākiem jaunuzņēmumiem un strauji augošiem jaunuzņēmumiem (scale-ups). Paredzams, ka dalībvalstis gadā gūtu aptuveni 5 miljardu eiro ieņēmumus, ja tiktu piemērota 3% nodokļa likme.
Ieteikumi
Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām Komisija iesaka dalībvalstīm noslēgt nodokļu konvencijas ar trešajām valstīm un esošajās konvencijās veikt šādus grozījumus:
- mainīt PP definīciju, lai ņemtu vērā situācijas, kurās uzņēmumam ārvalstī ir būtiska digitālā klātbūtne;
- iestrādāt normas peļņas attiecināšanai uz būtisku digitālo klātbūtni atbilstoši Komisijas priekšlikumiem.
