Digitālās ekonomikas attīstība ir novērojama arī Latvijā – arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. Taču digitālajā ekonomikā tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas, tādēļ nodokļu administrēšanas procesā ir jāstiprina tādas metodes, kas piemērotas nodokļu nomaksas kontrolei par ienākumiem no internetā piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas šā gada 16. marta ziņojumu “Nodokļu izaicinājumi, kas izriet no digitalizācijas – 2018. gada starpziņojums,” Ministru kabinets 3. jūlijā ir apstiprinājis likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektu, lai uzlabotu nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālajā ekonomikā. Šajā rakstā – par uzņēmēju papildu pienākumiem un pasākumiem, kas ļaus VID ātrāk konstatēt nodokļu nemaksāšanas gadījumus.
Svarīgākie aspekti
Plānotie grozījumi uzlabos VID piekļuvi informācijai, kas saistīta ar saimniecisko darbību digitālajā vidē, un pilnveidos domēna vārda atslēgšanas regulējumu.
Lai informācija būtu pieejamāka VID, grozījumi papildina termina “struktūrvienība” definīciju, nosakot, ka struktūrvienība ir arī tīmekļa vietne, kurā nodokļu maksātājs veic cita veida saimniecisko darbību, no kuras gūst ieņēmumus. Taču grozījumu mērķis nav par struktūrvienībām atzīt tādas vietnes, kuras nodokļu maksātāji uztur vienīgi mārketinga un informatīviem nolūkiem.
Lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālajā ekonomikā, ir plānots pilnveidot tiesisko regulējumu informācijas pieejamībai par internetā veiktiem darījumiem. Likumprojekts piešķir VID tiesības pieprasīt informāciju arī no maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem, elektroniskās naudas iestādēm un tādiem tehnisko pakalpojumu sniedzējiem (t.sk. pasta komersantiem), kuru rīcībā ir informācija par digitālajā komercijā veiktiem darījumiem.
Likumprojekts piešķir VID arī tiesības pieprasīt no kredītiestādēm informāciju par maksājumiem no kredītiestādē atvērtiem kontiem ārvalstu tirgotājam par periodu, kas nepārsniedz četrus kalendāra gadus no pieprasījuma iesniegšanas dienas, tādējādi iegūstot informāciju par saimnieciskās darbības veicējiem digitālajā vidē un to darījumu apjomu Latvijā. Šādas informācijas iegūšana uzlabos nodokļu administrēšanas procesu, identificējot ārvalstu tirgotājus, kas nav izpildījuši pienākumu reģistrēties Latvijas PVN maksātāju reģistrā, un veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu valsts budžetā.
Vienlaikus, lai cīnītos pret izvairīšanosno nodokļu nomaksas un ierobežotu darījumus ar šaubīgiem darījuma partneriem, nodokļu maksātājam būs pienākums informēt VID par maksājumu kontiem, kas atvērti ārvalstu maksājumu iestādēs (piemēram, Paysera) vai ārvalstu elektroniskās naudas iestādēs.
Svarīgs ir arī grozījums, kas pilnveido domēna vārda atslēgšanas regulējumu. Lai mudinātu interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējus, maksājumu pakalpojuma sniedzējus, mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējus un tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojuma sniedzējus pildīt likuma prasības un sniegt VID tādu informāciju, kas var noderēt citu nodokļu maksātāju preventīvo vai kontroles pasākumu veikšanai, likumprojekts piešķir VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja nodokļu maksātājs 12 mēnešu laikā nav novērsis pārkāpumu, par kuru tam ir nosūtīts brīdinājums.
