Tuvojas brīdis, kad saskaņā ar PVN likumu būtu jādeklarē ilgstošie iekšzemes darījumi, kas veikti pēdējo sešu mēnešu laikā. PVN taksācijas perioda deklarācijā būtu jāuzrāda kalendāra gada ietvaros ilgstošā periodā veiktās preču piegādes vai sniegtie pakalpojumi, par kuriem saskaņā ar savstarpējo vienošanos gada pirmo mēnešu laikā nav izrakstīti nodokļa rēķini un nav veikti maksājumi. Deklarēšanas brīdis ir saistošs arī tad, ja nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu (piemēram, par neapliekamiem finanšu pakalpojumiem).
Likuma prasības
PVN likums (31. panta otrā daļa un 32. panta trešā daļa) nosaka brīdi, kurā darījums ir jāuzskata par notikušu, ja to veic pastāvīgi ilgstošā periodā. Tātad, ja preces piegādā (izņemot nomaksas pirkumus) vai pakalpojumus sniedz (izņemot kustamo lietu nomu) pastāvīgi ilgstošā periodā un par to periodiski izraksta nodokļa rēķinus, vai arī ja šāda piegāde vai sniegšana rada turpmākus maksājumus, tad uzskata, ka darījums ir noticis tā perioda beigās, uz kuru attiecas šie rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Nodokļa rēķins par šādiem ilgstošā periodā veiktiem apliekamiem darījumiem ir jāizraksta ne retāk kā reizi sešos mēnešos (PVN likuma 129. panta devītā daļa).
Nodokļa maksātājiem būtu jāņem vērā, ka darījuma brīdi konstatē ne tikai ar rēķina izrakstīšanas faktu, bet arī ar to, ka darījums rada maksājumu, kas attiecas uz noteiktu periodu. Turklāt iekšzemes darījumos šāds periods nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Šis nosacījums ir īpaši jāņem vērā darījumos, kas ir neapliekamas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšana. Sasaistot darījuma brīdi ar maksājuma attiecināšanu uz konkrētu periodu, PVN likums (127. panta otrā daļa) nosaka, ka darījuma brīdis ir jāfiksē arī neapliekamiem darījumiem, par kuriem nodokļa maksātājam nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu.
PVN taksācijas perioda deklarāciju iesniedz par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, tādēļ ilgstošā periodā veiktajiem darījumiem ir jābūt deklarētiem ne retāk kā reizi sešos mēnešos attiecīgā taksācijas perioda deklarācijā, kad šādu darījumu uzskata par notikušu. Izņēmums iekšzemes darījumos ir būvniecības pakalpojumi, kurus uzskata par sniegtiem tad, kad ir parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru būvdarbu izpildes posmu, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos (PVN likuma 32. panta piektā daļa).
Svarīgi atcerēties, ka darījuma brīdis ir jākonstatē ne tikai, lai deklarētu nodokļa maksātāja veiktos darījumus, bet arī lai deklarācijā norādītu nodokli, kas aprēķināms un maksājams preču un pakalpojumu saņēmējam, arī tajos gadījumos, kad piegādātāja vainas dēļ nav saņemts nodokļa rēķins, bet ir iestājies tā izrakstīšanas termiņš.
Praksē biežāk sastopamie preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumi, ko var veikt ilgstošā periodā, ir elektroenerģijas, apkures un ūdens piegādes, ar būvniecību saistītas preču piegādes, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumi, procentu ieņēmumi par izsniegtiem aizdevumiem u.c.
Piemēram, uzņēmums, kas janvārī izsniedz ilgtermiņa aizdevumu ar noteiktu procentu summu gadā, ko maksā kopā ar galīgo aizdevuma atmaksu, ne retāk kā reizi sešos mēnešos aprēķina procentu ieņēmumus un norāda tos PVN taksācijas perioda deklarācijas neapliekamo darījumu vērtībā. Ja neapliekamo procentu darījumu īpatsvars kopējos darījumos pārsniegs 5% slieksni, tad būs jāaprēķina priekšnodokļa atskaitīšanas proporcija.
