Iepriekšējās nedēļas Īsziņās rakstījām par Eiropas Komisijas ierosinājumiem un situāciju dalībvalstīs ar PVN krāpšanas mazināšanu iekšzemes darījumos. Šajā rakstā – par Komisijas priekšlikumiem PVN krāpšanas mazināšanai darījumos ES teritorijā.
PVN krāpšanas mazināšana darījumos ES teritorijā
Jau 1967. gadā tika pausta apņemšanās izveidot PVN sistēmu, kas Eiropas Kopienas teritorijā darbotos kā vienas valsts teritorijā. Tā kā šādas sistēmas politiskie un tehniskie nosacījumi vēl nebija izstrādāti, tika pieņemts PVN pārejas režīms, kurš preču pārrobežu piegādi starp uzņēmumiem (business to business jeb B2B) sadala divos darījumos:
- piegāde, ko preču nosūtīšanas dalībvalstī neapliek ar PVN;
- iegāde ES teritorijā, ko apliek galamērķa dalībvalstī.
Šos noteikumus uzskatīja par pagaidu noteikumiem, jo iespēja iegādāties preces, nemaksājot PVN, palielina krāpšanas iespējas, tomēr šajā pārejas režīmā mēs darbojamies jau vairāk nekā 20 gadus.
Komisija ir atkārtoti paudusi uzskatu, ka princips “nodokļa uzlikšana piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu izcelsmes dalībvalstī” būtu jāaizstāj ar “nodokļa uzlikšanu galamērķa dalībvalstī.” Darījumiem būtu piemērojama galamērķa dalībvalsts PVN likme, ko iekasētu piegādātājs, tiešsaistē pārbaudot dalībvalstī piemērojamo likmi.
Turpinot darbu pie galīgās PVN sistēmas, Komisija ir sagatavojusi priekšlikumus esošās PVN sistēmas uzlabošanai.
Sertificēts nodokļa maksātājs
Šobrīd netiek nošķirti uzticami un mazāk uzticami nodokļa maksātāji. Sertificēta nodokļa maksātāja (SNM) jēdziens, ko paredzēts ieviest ar grozījumiem PVN direktīvā, apliecinās, ka konkrēto uzņēmumu kopumā var uzskatīt par uzticamu nodokļa maksātāju. Šis jēdziens būs nozīmīgs, jo daži PVN vienkāršošanas noteikumi būs piemērojami tikai darījumā ar SNM. Piemēram, pārrobežu darījumos, kad nodokli piemēros vienreiz galamērķa dalībvalstī, sistēmas pirmajā posmā darījumam būs piemērojama PVN apgrieztās maksāšanas kārtība, ja preču pircējs būs SNM.
Kritērijus, uz kuru pamata dalībvalstis varēs sertificēt nodokļa maksātājus, plāno definēt direktīvā. Savukārt ar SNM statusu saistītos praktiskos jautājumus risinās regula, lai visā ES nodrošinātu pietiekami saskaņotu un standartizētu SNM statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību. Tāpat ir paredzēti grozījumi regulā par administratīvo sadarbību, lai SNM statusu varētu integrēt PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VAT Information Exchange System jeb VIES), ļaujot gan nodokļu iestādēm, gan uzņēmumiem tiešsaistē pārbaudīt konkrēta uzņēmuma statusu.
SNM statusa piešķiršanas kritēriji būs līdzīgi tiem, ko piemēro atzītajam uzņēmējam (AEO) saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu. Vienā dalībvalstī piešķirtu SNM statusu atzīs nodokļu iestādes visās dalībvalstīs.
Preču krājumu piegāde saņēmējam uz noliktavu (call-off stock)
Šādas piegādes gadījumā preces nosūta klientam, nenododot tam īpašumtiesības. Īpašumtiesību pāreja notiek tikai tad, kad saņēmējs izņem preces no noliktavas (tostarp veicot iekšzemes preču piegādes). Preču pārvietošana uz citu dalībvalsti, lai izveidotu klientam paredzēto noliktavas krājumu, ir preču piegāde ES teritorijā, savukārt saņemšana ir preču iegāde ES teritorijā. Izvedot preces no saņēmēja noliktavas un piegādājot tās pircējam, notiek otra preču piegāde. Atsevišķas dalībvalstis, tostarp Latvija, ir ieviesušas vienkāršošanas noteikumus, kas piegādātājam ļauj nereģistrēties tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, uzliekot noliktavas turētājam pienākumu uzrādīt iegādes ES teritorijā un tālākas piegādes.
Komisija ierosina uzskatīt, ka noteikumi par preču piegādi saņēmējam uz noliktavu nozīmētu tikai vienu piegādi nosūtītāja dalībvalstī un preču iegādi ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, ja darījums ir starp diviem SNM. Tas novērstu nepieciešamību piegādātājam identificēties katrā dalībvalstī, kurā tas novietojis preces saņēmēja noliktavā. Tomēr, lai nodokļu iestādes varētu šādas preces pienācīgi uzraudzīt, gan piegādātājam, gan pircējam būs pienākums uzturēt reģistru tām saņēmēja noliktavā piegādātajām precēm, uz kurām attiecas šie noteikumi. Turklāt piegādātāja kopsavilkuma paziņojumā būs jānorāda to pircēju identitāte, kuriem vēlāk tiks nosūtītas preces saskaņā ar noteikumiem par preču piegādi saņēmējam uz noliktavu.
Pastiprināti nosacījumi atbrīvojuma piemērošanai piegādēm ES teritorijā
Pašreizējais piegādātāja pienākums iesniegt piegāžu kopsavilkuma paziņojumu ir formāls, nevis materiāltiesisks nosacījums atbrīvojuma piemērošanai. Proti, ja piegādātājs šādu paziņojumu nav iesniedzis vai ir aizpildījis kļūdaini, tam var piemērot sankcijas, bet nevar noraidīt piemēroto atbrīvojumu. Ar plānotajiem direktīvas grozījumiem ne tikai pircēja PVN identifikācijas numurs (pārdevējam jāpārbauda pircēja statuss VIES), bet arī pareizi aizpildīts piegāžu kopsavilkuma paziņojums kļūs par materiāltiesisku nosacījumu, kura neizpildes gadījumā nodokļu administrācija varēs noraidīt piemēroto atbrīvojumu.
Ķēdes darījumi
Ķēdes darījumi ir vienu un to pašu preču secīgas piegādes, ja uz tām attiecas viena Kopienas iekšējā transportēšana starp divām dalībvalstīm. Lai būtu vienota un skaidra pieeja, turpmāk būs noteikts, uz kuru no preču piegādēm attiecas Kopienas iekšējā transportēšana. Šie noteikumi būs piemērojami tikai tad, ja gan starpnieks-piegādātājs, gan nodokļa maksātājs, kurš tam piegādājis preces, ir SNM. Tomēr šie noteikumi nebūs piemērojami, ja transportēšanu veic ķēdes pirmā piegādātāja vārdā (šajā gadījumā transportēšanu var attiecināt tikai uz pirmo piegādi) vai ķēdes pēdējā nodokļa maksātāja vārdā (tādā gadījumā transportēšanu var attiecināt tikai uz piegādi šim nodokļa maksātājam).
Paredzēts, ka šie visi Komisijas izstrādātie priekšlikumi ir dalībvalstīm jāpieņem un jāpublicē līdz 2018. gada 31. decembrim, lai tie varētu sākt darboties praksē ar 2019. gada 1. janvāri.
