Iestājoties ES, Latvijai kļuva saistošas ES tiesības, kuras veido ne tikai normatīvie akti, bet arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumos ietvertā judikatūra. EST nolēmumos ir rodami vispārējie tiesību principi un atbilstošo tiesību normu saturs. Atbilstošā ES tiesību norma kopā ar EST normas interpretāciju veido vienotu veselumu, un Latvijas tiesību normas nedrīkst būt pretrunā EST judikatūrai. EST lēmumi ir saistoši tiesu varai, izpildvarai un likumdevēja varai, tomēr tie nepadara nacionālo normu par spēkā neesošu un to neatceļ. Ja norma nacionālajā likumā ir ieviesta neprecīzi, tad jāveic atbilstoši grozījumi. Šajā rakstā – sīkāk par paredzamajām izmaiņām PVN piemērošanā neatkarīgām personu grupām saistībā ar EST spriedumiem.
Neatkarīga personu grupa (NPG)
Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta “f” apakšpunktā ir ietverta norma, kas paredz atbrīvot no PVN pakalpojumus, ko NPG sniedz saviem dalībniekiem.
Šī direktīvas norma ir ieviesta ar PVN likuma 52. panta 3.2–3.4 daļas normām un nosaka, ka ar PVN neapliek pakalpojumus, ko NPG dalībnieks sniedz citiem tās dalībniekiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
- NPG dalībnieki ir personas, kuras pastāvīgi veic darījumus, ko neapliek ar PVN, vai darījumus, kam PVN normas nav piemērojamas;
- Pakalpojumi ir nepieciešami tikai un vienīgi NPG dalībnieku veikto neapliekamo darījumu nodrošināšanai vai tādu darījumu nodrošināšanai, kam PVN normas nav piemērojamas;
- Pakalpojumu vērtība ir to pašizmaksa, pakalpojumu izmaksas sedz NPG dalībnieki atbilstoši to daļai kopējos izdevumos, bet atbrīvojumu var piemērot arī tad, ja izdevumu daļai ir piemērots tirgus cenu koriģējošs koeficients (transfertcenu prasības);
- Netiek radīti būtiski konkurences izkropļojumi;
- Starp NPG dalībniekiem ir rakstveida līgums par pakalpojumu sniegšanu NPG ietvaros;
- NPG dalībnieki var būt iekšzemes nodokļa maksātāji, citas dalībvalsts nodokļa maksātāji vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāji;
- Tiek nodrošināta atbilstoša uzskaite, ja NPG dalībnieks veic arī apliekamus darījumus.
DNB Banka un Aviva lietas
EST 2017. gada 21. septembra spriedumi lietā C-326/15 DNB Banka un lietā C-605/15 Aviva galvenokārt attiecas uz NPG tvērumu. Taču ir būtiski, ka NPG atvieglojumus piemēro tikai personām, kas sniedz tādus neapliekamus pakalpojumus sabiedrības interesēs, kas nav ne apdrošināšanas, ne finanšu pakalpojumi.
Turklāt ģenerāladvokāte Juliāna Kokote abās lietās norāda, ka nav paredzēts veidot pārrobežu NPG, tādēļ atbrīvojums no PVN attiecas tikai uz NPG pakalpojumiem saviem dalībniekiem tajā pašā dalībvalstī. Atbrīvojums no PVN nav piemērojams arī tad, ja nodokļa maksātājs cenu par saviem pakalpojumiem ir aprēķinājis, izmaksām pieskaitot uzcenojumu.
Grozījumi PVN likumā
Apzinoties PVN likuma normu neatbilstību EST paustajai NPG normu interpretācijai, Finanšu ministrija plāno veikt grozījumus PVN likumā.
Šobrīd PVN likums neierobežo tiesības veidot NPG finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem atbilstoši EST judikatūrai NPG atvieglojumus vairs nevarēs izmantot apdrošināšanas, pārapdrošināšanas, finanšu pakalpojumu, azartspēļu, izložu un loteriju pakalpojumu sniedzēji. NPG nebūs tiesīgas veidot personas, kas sniedz pakalpojumus attiecībā uz ieguldījumiem kapitālā, atvasinātiem finanšu instrumentiem un vērtspapīriem, ieguldījumu un citu fondu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un citu ieguldījumu portfeļu pārvaldītāji, kā arī personas, kas tirgojas ar lietotu nekustamo īpašumu vai sniedz iedzīvotājiem dzīvojamo telpu īres pakalpojumus.
Turpmāk nevarēs pastāvēt arī pārrobežu NPG, jo tikai iekšzemes nodokļa maksātāji varēs būt NPG dalībnieki, kā arī atbrīvojums no PVN nebūs piemērojams, par pakalpojumu maksājot atlīdzību, kas pārsniedz radušās izmaksas, arī tad, ja pārsniegums radies, tikai ievērojot transfertcenu noteikumus.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā jau 2019. gada 1. janvārī.
