Nodokļu reformas rezultātā ar šā gada 1. janvāri ir spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kurš būtiski maina UIN aprēķina pamatprincipus. Šis aprēķins vairs nebalstās uz apliekamo ienākumu, bet nodokļa bāzi veido noteikti apliekamie objekti, savukārt pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļa vajadzībām vairs neaprēķina. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu uzskaitē, aprēķinot nodokli ar 2018. gadu un turpmāk.
Normatīvais regulējums
Ar 2018. gadu uzņēmumu grāmatvedībā rēķina tikai finanšu nolietojumu, jo likums vairs neparedz paātrināto pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību, kas stimulēja investīcijas. Taču vienlaikus nodokļu reforma noteikti atvieglo grāmatvežu darbu, jo pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķins nodokļu grāmatvedībā bija viena no sarežģītākajām tēmām iepriekšējā UIN aprēķina modelī.
Arī 2018. gadā vai vēlāk veikta pamatlīdzekļu pārvērtēšana tieši neietekmēs nodokļa bāzi, jo aktīvu pārvērtēšanas rezultāti neveido apliekamus objektus.
UIN piemērošana ar saimniecisko darbību saistītiem un nesaistītiem pamatlīdzekļiem
Jaunajā UIN modelī finanšu nolietojumu par saimnieciskajā darbībā izmantotajiem pamatlīdzekļiem neapliek ar UIN, un nav jāveic nekādas apliekamās bāzes korekcijas. Tomēr ir jāņem vērā apsvērumi pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai, kas noteikti “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” un MK noteikumos Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” vai arī starptautiskajos finanšu pārskatu standartos, ja uzņēmums tos piemēro.
Iepriekšējā modelī nodokļa vajadzībām nolietojumu drīkstēja rēķināt tikai tādiem pamatlīdzekļiem, kurus nodokļa maksātājs izmantoja savā saimnieciskajā darbībā. Izmantojot ar saimniecisko darbību nesaistītus pamatlīdzekļus, uzņēmums nevarēja gūt šo priekšrocību. Turpretī ar 2018. gadu uzņēmumam ir jārēķinās ar papildu UIN izmaksām, kas attiecas uz pamatlīdzekļu iegādes vērtību un nolietojuma aprēķināšanu, proti, atbilstoši UIN likuma 8. pantam izdevumos, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, iekļauj –
- tādu aktīvu iegādes izdevumus, kuri iegādāti 2018. gadā vai vēlāk un tiek izmantoti mērķiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, un šo aktīvu uzturēšanas izdevumus;
- tādu aktīvu nolietojuma vērtību, kuri iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim un tiek izmantoti mērķiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, vai šo aktīvu vērtības samazinājumu un uzturēšanas izdevumus;
- reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus virs noteiktā 5% limita, tostarp izdevumus saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem (ēkām un būvēm), kuri nav tieši saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
Tātad 2018. gadā vai vēlāk iegādājoties pamatlīdzekli, ko uzņēmums neplāno izmantot saimnieciskajā darbībā, kā arī visiem šī pamatlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem, nodokļu slogs ir būtiski palielinājies – uzņēmumam ir jāmaksā nodoklis pēc efektīvās likmes 25%. Turklāt nodoklis ir jāmaksā nākamajā mēnesi pēc pamatlīdzekļa iegādes un par visu iegādes vērtību. Šis princips attiecas arī uz reprezentatīvā auto iegādes izdevumiem (UIN likuma 8. panta otrās daļas 8. punkts).
Ja uzņēmums iegādājas pamatlīdzekli, kas tiek izmantots ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem, un par šo pamatlīdzekli veic priekšapmaksu, tad iegādes vērtību iekļauj tā mēneša deklarācijā, kurā uzņēmums saņēmis rēķinu, nevis avansa iemaksas mēnesī.
Secinājums
Jaunais UIN likums uzņēmumiem ir sadārdzinājis ar saimniecisko darbību nesaistīto pamatlīdzekļu izmantošanu.
