Vispārīgie uzkrājumi ir viena no pozīcijām, kurai jaunā UIN likuma dēļ ir mainījusies deklarēšanas kārtība. Uz 2017. gada 31. decembri bilancē esošo uzkrājumu norakstīšanai ir paredzēti pārejas noteikumi. Šajā rakstā – par dažām kļūdām vispārīgo uzkrājumu uzrādīšanā UIN deklarācijā – gan VID norādītajām, gan praksē konstatētajām.
Dati par uzkrājumiem deklarācijā nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju
Saskaņā ar VID sniegto informāciju UIN deklarācijā uzrādītie uzkrājumi, kas izveidoti līdz 2017. gada 31. decembrim, nesaskan ar VID rīcībā esošo informāciju. Šo datu nesakritība var būt izskaidrojama ar neskaidro regulējumu. Mūsu praksē ir bijuši jautājumi par to, kā ir jāidentificē 2017. pārskata gada uzkrājumu pārsniegums pār 2016. pārskata gada uzkrājumiem. Vai uzkrājumi ir jāvērtē visi kopā vai pa uzkrājumu veidiem? Vai ir jāizmanto bilances summas, gada laikā izveidoto uzkrājumu summas vai uzkrājumu kustība gada laikā? Ne UIN likums, ne MK noteikumi Nr. 677 nesniedz skaidru pieeju uzkrājumu analīzei. Arī VID nav sniedzis skaidrojumu par šiem jautājumiem, kas varēja radīt un arī turpmāk var radīt datu nesakritību, ja skaidrojums netiks sniegts vai norādīts normatīvajos aktos. Par problēmām, kas ir identificētas UIN piemērošanā vispārīgiem uzkrājumiem, norādījām 2018. gada 31. jūlija rakstā “UIN piemērošana uzkrājumiem, kas izveidoti līdz 2017. gada beigām.”
Uzkrājumiem nav piemērots koeficients 0,75
VID norāda, ka nav ņemts vērā, ka, deklarējot minētās uzkrājumu summas, tām ir jāpiemēro koeficients 0,75. UIN likuma pārejas noteikumu 19. punktā ir noteikts, ka apliekamo bāzi samazina par uzkrājumu summu, kas reizināta ar koeficientu 0,75. Pārejas noteikumi par uzkrājumiem uz 2017. gada 31. decembri neparedz laika ierobežojumu apliekamās bāzes samazinājumam, bet ierobežo apliekamo bāzi, ko nodokļa maksātājs varēs samazināt.
Ar 2018. gada 1. janvāri izveidotos uzkrājumus neuzskaita atsevišķi no citiem
Atgādinām, ja nodokļa maksātājs nenodrošina dalītu uzskaiti uzkrājumiem, kas izveidoti pirms un pēc 2018. gada 1. janvāra, tad nodokļa maksātājam var tik liegtas tiesības samazināt taksācijas perioda apliekamo bāzi par uzkrājumiem atbilstoši pārejas noteikumiem.
Uzkrātās saistības nav jādeklarē kā uzkrājumi
Praksē ir konstatēts, ka uz vispārīgiem uzkrājumiem joprojām tiek attiecinātas aprēķinātās summas pret darbiniekiem par pārskata gadā uzkrātām neizmantotām atvaļinājuma dienām. Taču saskaņā ar MK 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 164. punktu, kas ir spēkā ar 2016. gada 1. janvāri, aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par pārskata gadā uzkrātām neizmantotām atvaļinājuma dienām grāmatvedībā uzskaita bilances postenī “Uzkrātās saistības.” Tātad uzkrātās saistības nav jāuzrāda UIN deklarācijā.
Konstatējot kļūdas iesniegtajā UIN deklarācijā, nodokļa maksātājam ir tiesības iesniegt labojumus trīs gadu laikā pēc UIN likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Veicot labojumus uzkrājumu atlikumos, kas norādīti uz 2017. gada 31. decembri, papildu saistības neradīsies, izņemot gadījumu, ja par šo uzkrājumu samazinājumu netika samazināta apliekamā bāze ikmēneša deklarācijā. Savukārt UIN likumā ir noteikts, ka nokavējuma naudu nepiemēro UIN piemaksai, kas veidojas pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, ja labojumi veikti atbilstoši izmaiņām, kas radušās, sagatavojot gada pārskatu, kurš VID iesniegts noteiktajā termiņā.
Saistībā ar uzkrājumiem jāņem vērā arī tas, ka 2018. gadā no jauna izveidotie uzkrājumi vairs neietekmē apliekamo bāzi.
