Pašlaik tiek izstrādāts likuma “Par grāmatvedību” grozījumu projekts, kurā viens no jaunumiem ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.
Svarīgākie grozījumi
Attiecībā uz grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir paredzēti šādi grozījumi:
- Ārpakalpojumu grāmatvedis ir fiziska vai juridiska persona, kas apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņemot darba līgumu), un kuras kompetenci grāmatvedības jautājumos apliecina licence (3. panta trešās daļas 2. punkta jaunā redakcija);
- Ārpakalpojumu grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits nedrīkst būt mazāks par MK noteikumos paredzēto (3.1 panta otrās daļas jaunā redakcija);
- Ārpakalpojumu grāmatvedis drīkst sniegt grāmatvedības pakalpojumus tikai pēc licences saņemšanas un tās darbības termiņā (papildināts ar 3.2 pantu).
Likumu plānots papildināts ar 15.2 pantu, kurā noteiks ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas un uzraudzības kārtību, ārpakalpojumu grāmatvežu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un uzturēšanu, kā arī ārpakalpojumu grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu.
Izvēloties grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, pašlaik nav valstiski atzīta mehānisma, lai noskaidrotu, vai šī persona ir zinoša un uzticama, kā arī to, kādi ir šīs personas ētikas standarti un atbildība. Grāmatvedības dokumentu un finanšu pārskatu kvalitāte ir viennozīmīgi atkarīga no grāmatvedību kārtojošās personas un tās kompetences. Latvijā grāmatveža profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā.
Grāmatveža profesija pašlaik netiek pienācīgi regulēta un tai nav jāatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, tādēļ nav pārliecības par korektu nodokļu aprēķināšanu. Turklāt pavājinoties valsts kontroles sistēmai un grāmatvežu uzraudzībai, nepietiekamā grāmatvežu kvalifikācija var tikt izmantota ēnu ekonomikas veicināšanai.
Tā kā atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 3. pantam grāmatvedis var būt arī persona bez atbilstošas izglītības, bet ar attiecīgu pieredzi, pastāv risks, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja kompetence nav pietiekama, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu.
Grozījumu projekta mērķi ir sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti, mazināt ēnu ekonomiku, stiprināt ticamību publiskiem finanšu pārskatiem un ieviest nozares pārstāvju licencēšanu. Lai sasniegtu šos mērķus, ir paredzēts ieviest grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanas mehānismu. Lai juridiska persona varētu saņemt licenci, kvalitātes standartu nodrošināšanai tai būs jānodarbina atbilstošs skaits kvalificētu grāmatvežu. Juridisku un fizisku personu licencēšanas un kvalifikācijas atzīšanas funkciju ir paredzēts deleģēt nozares pārstāvjus apvienojošai asociācijai. Kvalifikācijas prasības, to atzīšanu, licences piešķiršanas un anulēšanas kārtību, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju reģistra saturu un uzturēšanas nosacījumus ir paredzēts regulēt MK noteikumu formā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datubāzē publicētajai informācijai ES/EEZ kopumā ir 20 valstis, kurās grāmatveža un nodokļu konsultanta profesijas ir reglamentētas
1, savukārt 2016. gadā ES/EEZ bija 10 valstis, kurās grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji tika licencēti
2.
Sagaidāms, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un uzlabos valsts spēju piesaistīt investīcijas, vairojot uzticību publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, ceļot grāmatvedības dokumentu kvalitāti un nozares reputāciju, kā arī mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus.
________________________
1 Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Lielbritānija
2 Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Malta, Norvēģija, Rumānija, Ungārija
