Ar ABLV banku un tās turpmāko likvidāciju saistītie notikumi ir “uzplēsuši brūci” Latvijas banku sektorā. Skarbais aizliegums atvērt kontus čaulas veidojumiem nesaudzē nevienu. @WeAreNotShell – ar šādu saukli Telegram, Twitter un Facebook, kā arī citus sociālos tīklus kopš šā gada aprīļa piepilda Latvijas banku cietušie nerezidenti, stāstot par to, kā viņiem nākas pierādīt sava biznesa eksistenci un kā nebeidzamā iztaujāšana un prasības no Latvijas banku puses nonāk līdz absurdam.
Kādēļ Latvijas bankas kļuvušas tik prasīgas?
Šā gada 25. aprīlī Saeima steidzamības kārtā izskatīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma grozījumu projektu, kas aizliedz čaulas veidojumus. Aizliegums attiecas gan uz kapitālsabiedrībām, gan maksājumu iestādēm, investīciju brokeriem un citiem veidojumiem.
Kāpēc čaulas veidojumi nokļuva Latvijas banku melnajā sarakstā?
Savu neparasto pazīmju dēļ. Šāds uzņēmums ir reģistrēts jurisdikcijā, kurā nepieprasa finanšu atskaites, tam parasti nav uzņēmējdarbības adreses, un tas neveic reālu saimniecisko darbību. Nelegālu darījumu veikšanu, naudas atmazgāšanu un citas pretlikumīgas darbības čaulas uzņēmums padara reālas un viegli īstenojamas. Šodien bankas vairs nevēlas riskēt ar savu reputāciju un maksāt soda naudas, tādēļ izvēlas ātri atbrīvoties no “nesaprotamiem” uzņēmumiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pārliecināta, ka visu problēmu cēlonis ir banku iekšējās kontroles sistēmu vājums, kas palielina naudas atmazgāšanas risku, īpaši attiecībā uz ārvalstu klientiem un viņu aktīvu pārvaldīšanu. Nekontrolēts ārvalstu aktīvu pieplūdums rada mērenu naudas atmazgāšanas risku, kas savukārt palielina risku, ka Latvijas bankas tiks izmantotas šim nolūkam. “Lielās atmazgātuves” tēls Latvijai vairs nav aktuāls, tāpēc FKTK ir noteikusi riska klientu slieksni 5% apmērā.
Kustības @WeAreNotShell vietnē ir publicēti daudzi stāsti, kā bankas saviem klientiem nosūtījušas vēstules, vienkārši brīdinot, ka konts bloķēts un klientam uzlikts “čaulas” zīmogs. Šāda banku rīcība nav pretlikumīga, jo NILLTFN likums ļauj bankai 45 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar klientu, kas uzskatāms par riskantu.
Taču rodas jautājums, vai tiešām drīkst masveidā un bez šķirošanas slēgt kontus? Kāds labums bankām no šādas rīcības, ja tās zaudē gan klientu, gan naudu? Klienti sūdzas, ka tiem nākas iesniegt jaunus papildu dokumentus, kas ne tikai atklāj uzņēmuma darījumus, bet arī apliecina, ka patiesajam labuma guvējam tiešām ir attiecīgās nozares uzņēmuma vadīšanas pieredze vai ka viņš tiešām dzīvo norādītajā adresē.
Maksimāls caurspīdīgums
Vairums klientu ir sašutuši, atverot kārtējo bankas vēstuli un nezinot, ko viņiem šoreiz nāksies pierādīt. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro, ka līdz šā gada 30. jūnijam visām bankām, kas vēlas turpināt sadarbību ar nerezidentiem, bija jāiesniedz jauns biznesa plāns, kurā detalizēti izklāstīts redzējums par sadarbību ar nerezidentiem, ievērojot NILLTFN likumu un caurskatāmības principu. Jau 2019. gada sākumā FKTK varētu šos biznesa plānus iekļaut savos uzraudzības dokumentos, tādējādi nosakot vispārīgas prasības bankām un nerezidentiem.
Kādi dokumenti jāiesniedz nerezidenta uzņēmuma dibinātājam, lai atvērtu kontu Latvijas bankā?
Saskaņā ar grozījumiem “Normatīvajās prasībās par pienācīgu klienta pārbaudi” bankai ir jāiegūst un jānovērtē šāda informācija:
- Dokumenti, kas pietiekami izskaidro klienta biznesa modeli;
- Neatkarīga ārēja revidenta sagatavots gada pārskats, no kura var iegūt pietiekamu izpratni par juridiskās personas veiktajiem darījumiem un noskaidrot, vai gūtā peļņa atbilst saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam;
- Dokumenti, kas apliecina faktisko preču un pakalpojumu apgrozījumu juridiskās personas veiktās saimnieciskās darbības ietvaros, bet gadījumā, ja persona nav saistīta ar preču un pakalpojumu apriti, tad dokumenti, kas apliecina un raksturo juridiskās personas darbību tās dibināšanas mērķa ietvaros;
- Dokumenti, kas apliecina reālu saimniecisko darbību, ko veic juridiskās personas galvenie partneri;
- Dokumenti, kas apliecina, ka juridiskā persona veic nodokļu maksājumus, ja normatīvie akti nosaka nodokļu maksāšanas pienākumu;
- Dokumenti, kas apliecina, ka juridiskā persona saskaņā ar līgumu ir piesaistījusi citas personas (piemēram, darbiniekus, ārpakalpojumu sniedzējus) un tās faktiski organizē un veic uzdevumus, kas saistīti ar juridiskās personas saimniecisko darbību, pārbaudot saistību atbilstību saimnieciskās darbības veidam un apgrozījumam.
Taču šie nav vienīgie faktori, uz kuru pamata bankas var izlemt, vai sadarboties ar konkrēto klientu. Tāpat jāņem vērā uzņēmuma darbības veids, juridiskais statuss (piemēram, labdarības fonds), informācija par patieso labuma guvēju īpašumtiesību struktūru, nacionālie un ģeogrāfiskie riski, kā arī produktu un pakalpojumu riski.
Visu šo informāciju banka var pieprasīt pakāpeniski, tādējādi novilcinot konta atvēršanas procesu. Pēdējā laikā esam novērojuši, ka bankas augstu vērtē neatkarīgu starptautisko revīzijas uzņēmumu veiktu due diligence procedūru. Tas atvieglo bankas uzdevumu veikt visaptverošu klienta pārbaudi un sniedz vismaz minimālu priekšstatu par klientu, jo revidents ir neatkarīgs eksperts.
Rodas jautājums, kāpēc atvērt kontu bankā ar tik augstām prasībām. Faktiski šādā bankā atvērts konts nākotnē var ievērojami atvieglot darījumus ar ārvalstu korespondentbankām, jo tiks ievērojami samazināts reputācijas risks.
Tomēr jāatceras, ka katrs gadījums ir atšķirīgs un nav izveidots izsmeļošs saraksts ar prasībām, kuras izpildot, kontu atvērs nekavējoties.
