Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir lūdzis Eiropas Savienības Tiesai (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID. Šajā rakstā – par strīda būtiskajiem aspektiem.
Lietas apstākļi
Lietā tiek skatīts strīds par to, ka Sabiedrība no divām citām komercsabiedrībām iegādājās rapša sēklu, to pieņemot un uzglabājot trešās personas noliktavā (elevatorā). Par šiem darījumiem Sabiedrība atskaitīja priekšnodokli. VID veica Sabiedrībā PVN auditu un secināja, ka Sabiedrības darījumi ar šiem piegādātājiem nav notikuši. Rezultātā VID aprēķināja papildu PVN, soda naudu un nokavējuma naudu.
Lietā nav strīda par to, vai prece (rapša sēkla) ir faktiski piegādāta. Nav strīda arī par to, ka Sabiedrības darījumu partneriem ir konstatējamas fiktīvu uzņēmumu pazīmes, un nav nosakāma preces izcelsme. Tādējādi šajā gadījumā, lai liegtu Sabiedrībai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē, ka Sabiedrība zināja vai tai bija jāzina, ka darījumi ir iesaistīti PVN krāpšanā.
Apstrīdētie darījumi ir norisinājušies šādi:
- Sabiedrība nenodarbojas ar darījumu partneru – rapša tirgotāju – meklēšanu, tie sameklē Sabiedrību paši, atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos un internetā Sabiedrības ievietotu reklāmu par tās saimniecisko darbību. Secināms, ka lietā neapstiprinās iespējama Sabiedrības iepriekšēja noruna darījumu partneru izvēlē.
- Preces transportēšanu nodrošina rapša tirgotāji uz līgumā norādīto preču piegādes vietu – elevatoru, kur tiek veikta preces kvalitātes novērtēšana un svēršana.
- Sabiedrība pārbauda piegādāto preču kvalitāti.
- Norēķinus veic pēc preces saņemšanas un tās kvalitātes pārbaudes.
- Saskaņā ar līgumu atbildību par pavadzīmē (aktā) norādītās informācijas patiesumu un no tā izrietošajām sekām uzņemas trešā persona (elevators).
- Kravu pārvadātājs nenoliedz pārvadājumu veikšanu, un lietā ir dokumenti par pārvadājumu norisi. No preču piegādes dokumentiem ir secināms, ka preces faktiski ir pārvadājušas identificējamas personas – pārvadātāji, kas ir uzrādīti transportlīdzekļu pavaddokumentos.
Šādos apstākļos būtu īpaši jāpamato, kāpēc uzņēmumam būtu jāizrāda lielāka interese par darījumu partneri, kas arī būtu pamats Sabiedrībai pārmest apzinātu iesaisti nelikumīgos darījumos.
EST uzdotie jautājumi
Izskatot lietu, AT radās šaubas par PVN direktīvas (Padomes 28.11.2006. direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu) 168. panta “a” punkta interpretāciju kopsakarā ar Regulas Nr. 852/2004 6. pantā un Regulas Nr. 882/2004 31. pantā iekļauto prasību par pārtikas uzņēmumu reģistrāciju. Proti, vai pārtikas apritē iesaistītā darījumu partnera reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienestā pārbaudei ir nozīme, vērtējot to, vai Sabiedrība zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā iesaistās darījumā ar fiktīvu uzņēmumu, ņemot vērā apstrīdēto darījumu raksturu un specifiku, tostarp faktu, ka piegādātās preces kvalitātes pārbaudi veica pati Sabiedrība.
Ievērojot minēto, EST tika uzdoti šādi prejudiciālie jautājumi:
- Vai PVN direktīvas 168. panta “a” punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam atbilst liegums atskaitīt priekšnodokli, ja PVN maksātājs, kas piedalās pārtikas preču apritē, ņemot vērā Regulas Nr. 178/2002 mērķi nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, kas tostarp tiek īstenots, nodrošinot pārtikas izsekojamību, nav izrādījis lielāku rūpību, kas pārsniedz parasto darījumu veikšanas praksi, darījumu partnera izvēlē, kas pēc būtības ietver pienākumu pārbaudīt savu darījumu partneri, bet vienlaikus ir pārbaudījis pārtikas kvalitāti, tādējādi sasniedzot minētās Regulas mērķi?
- Vai Regulas Nr. 852/2004 6. pantā un Regulas Nr. 882/2004 31. pantā noteiktā prasība par pārtikas apritē iesaistīta uzņēmuma reģistrāciju, interpretējot to kopsakarā ar PVN direktīvas 168. panta “a” punktu, uzliek uzņēmuma darījumu partnerim pienākumu pārbaudīt reģistrācijas faktu, un vai šādai pārbaudei ir nozīme, vērtējot to, vai darījumu partneris zināja vai tam vajadzēja zināt, ka tas iesaistās darījumā ar fiktīvu uzņēmumu, ņemot vērā aprakstīto darījumu specifiku?
Jānorāda, ka EST jau iepriekš ir risinājusi jautājumu par nozari regulējošo normatīvo aktu ietekmi uz PVN piemērošanu.
Lietā, kurā PVN maksātājam bija liegts piemērot atbrīvojumu saistībā ar uzņēmuma pāreju cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā tikai tādēļ, ka ieguvējam nebija nepieciešamās atļaujas, lai turpinātu iepriekšējo saimnieciskās darbības veidu, EST norādīja, ka nav pieļaujams ieguvējam liegt atbrīvojumu tikai šī iemesla dēļ (lietas Nr. C-497/01 Zita Modes Sarl 54. punkts).
