Citas iespējas
Lejupielādēt Drukāt

ES Tiesa par priekšnodokļa atskaitīšanu akciju iegādē (2/44/18)

Šā gada 17. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem konsultāciju pakalpojumiem akciju iegādes darījumā, kurš no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ noticis daļēji. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.

 

Pamatlieta un prejudiciāli jautājumi
 
Īrijas lidsabiedrība plānoja iegādāties citas sabiedrības akcijas. Saistībā ar plānoto iegādi radās izdevumi par konsultācijām un citiem ar darījumu saistītiem pakalpojumiem. Tomēr konkurences tiesību ievērošanas dēļ lidsabiedrībai tika atļauts iegādāties tikai daļu no mērķsabiedrības kapitāla. Tā kā lidsabiedrība iegādātajai sabiedrībai plānoja sniegt apliekamus pārvaldības pakalpojumus, lidsabiedrība atskaitīja priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem saistībā ar akciju iegādi. Īrijas nodokļu administrācija liedza tiesības atskaitīt šo priekšnodokli, tādēļ lidsabiedrība uzsāka tiesvedību.
 
Īrijas Augstākā tiesa vērsās EST ar lūgumu sniegt atbildes uz šādiem prejudiciāliem jautājumiem:
  • Vai nodoms sniegt mērķsabiedrībai pārvaldības pakalpojumus tās sekmīgas pārņemšanas gadījumā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek veikta saimnieciskā darbība un ka priekšnodoklis, kas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem plānotās apliekamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir atskaitāms?
  • Vai var pastāvēt “tieša un tūlītēja saikne” starp profesionāliem pakalpojumiem mērķsabiedrības iegādes procesā un pārvaldības pakalpojumu sniegšanu tai sekmīgas pārņemšanas gadījumā, lai varētu atskaitīt priekšnodokli par šo profesionālo pakalpojumu izdevumiem?
EST atziņas
 
Vērtējot lidsabiedrības tiesības atskaitīt priekšnodokli, EST norādīja, ka ir jānosaka, vai sabiedrība, kurai ir nodoms iegādāties citu sabiedrību, lai tai sniegtu apliekamus pārvaldības pakalpojumus, var tikt uzskatīta par nodokļa maksātāju un vai tā ir uzskatāma par nodokļa maksātāju, arī saņemot ar akciju iegādi saistītus pakalpojumus, kā arī vai un kādā apmērā ir atskaitāms par šiem pakalpojumiem samaksātais priekšnodoklis.
 
EST atgādināja, ka sabiedrības, kas iegādājas akcijas tikai to turēšanai, nav uzskatāmas par nodokļa maksātājiem PVN normu izpratnē un šādām sabiedrībām nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo finanšu līdzdalība citos uzņēmumos nenozīmē īpašuma izmantošanu nolūkā gūt no tā pastāvīgus ienākumus. Saistībā ar dalību saņemtas dividendes ir vienkārši īpašumtiesību rezultāts.
 
Turpretī, ja dalības rezultātā tiek sniegti pārvaldības pakalpojumi, piemēram, administratīvi, finansiāli, komerciāli vai tehniski pakalpojumi, kam piemēro PVN, tad šāda darbība ir uzskatāma par saimniecisku darbību. Turklāt saimnieciskās darbības cikls ietver arī sagatavošanās darbības. Personas, kurām ir nodoms uzsākt saimniecisku darbību un kuras veic kapitālieguldījumus šajā sakarā, ir uzskatāmas par nodokļa maksātājiem. Tā kā lidsabiedrībai bija nodoms sniegt iegūtajai sabiedrībai apliekamus pakalpojumus, EST secina, ka lidsabiedrība ir uzskatāma par nodokļa maksātāju PVN normu izpratnē.
 
EST norāda, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli rodas, ja nodokļa maksātājs iegādājas preces un saņem pakalpojumus, lai veiktu apliekamus darījumus. Atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, ko tas samaksājis saistībā ar savu saimniecisko darbību. Sistēma arī nodrošina neitralitāti PVN piemērošanai visām saimnieciskām darbībām neatkarīgi no to mērķiem un rezultātiem, ja tām ir piemērojams PVN. Tiesības atskaitīt priekšnodokli saglabājas arī tad, ja paredzētā saimnieciskā darbība nav veikta un tādēļ apliekamie darījumi nav notikuši, kā arī tad, ja nodokļa maksātājs no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ apliekamo darījumu ietvaros nav varējis izmantot preces un pakalpojumus, par ko ir atskaitīts priekšnodoklis. Būtiski ir, lai darījumi būtu objektīvi saistīti ar nodokļa maksātāja apliekamo saimniecisko darbību, t.i., radušies tikai plānotās saimnieciskās darbības ietvaros.
 
Tā kā lidsabiedrībai bija nodoms sniegt iegūtajai sabiedrībai apliekamus pakalpojumus, EST secināja, ka lidsabiedrība ir rīkojusies kā nodokļa maksātājs, saņemot ar akciju iegādi saistītos pakalpojumus. Tādējādi lidsabiedrībai bija tiesības atskaitīt priekšnodokli par konsultāciju pakalpojumiem akciju iegādes darījumā arī tad, ja pēc tam apliekamā saimnieciskā darbība attiecībā uz iegūto sabiedrību nav notikusi.
 
EST atziņu piemērošana praksē
 
Vērtējot EST spriedumā norādītās atziņas, var secināt, ka nodokļa maksātājam, izvērtējot priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotību līdzīgā situācijā, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
  • Vai, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus, nodokļa maksātājam bija nodoms veikt apliekamus darījumus?
  • Vai izdevumi ir objektīvi saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un būtu nepieciešami apliekamo darījumu nodrošināšanai, ja tādi tiktu veikti?
Fakts, ka no nodokļa maksātāja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ apliekama saimnieciskā darbība nav veikta, nevar liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Dalīties ar rakstu

Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com

Uzdot jautājumu