Riska personas (RP) tiesiskais statuss uzņēmuma amatpersonai nosaka tai atsevišķus ierobežojumus saimnieciskajā darbībā (liegumu saņemt dažus pakalpojumus Uzņēmumu reģistrā vai ilgāku to saņemšanas termiņu) un atstāj iespaidu uz uzņēmuma ikdienas darbību, jo citstarp var būt iemesls lēmuma pieņemšanai par saimnieciskās darbības apturēšanu. Šajā rakstā – aktuālas tiesu prakses atziņas RP statusa piemērošanas jautājumos.
Regulējuma būtība
RP statusa regulējums nodokļu tiesībās tika ieviests ar mērķi ierobežot tādu komersantu darbību, kuri darbojas kā starpnieki naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas shēmās, kā arī preventīvi nodrošināt, lai uzņēmumu amatpersonas pildītu savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 31. punktā ir noteikti pieci kritēriji šādu personu identificēšanai un atturēšanai no turpmākas iesaistes komerciālajā vidē, uz laiku ierobežojot to tiesības pārstāvēt komersantus:
- persona ir piekritusi ieņemt valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību;
- personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir “riska adrese;”
- personas pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi komercsabiedrības darbības apturēšanai;
- personai ir izveidojušies nokavēti nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7000 eiro;
- komercsabiedrībai personas pienākumu pildīšanas laikā ir izveidojušies nokavēti nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 eiro.
Maksimālais termiņš RP statusa noteikšanai ir trīs gadi, bet neattiecas uz “b” kritēriju, jo tas saglabāsies tik ilgi, kamēr adrese atbildīs riska adreses definīcijai.
Ja persona veikusi darbības, kuru rezultātā zudis pamats tās iekļaušanai RP sarakstā, un paziņojusi VID, vienas darbdienas laikā pēc izvērtēšanas VID pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no RP saraksta. Tas gan neattiecas uz “a” kritēriju, jo faktu, ka persona ir kļuvusi par fiktīvu amatpersonu, nevar labot.
Piemērojami faktiskie apstākļi
RP statusa regulējums stājās spēkā 2014. gadā. Kaut arī kritēriju piemērošanai izmantojami tie faktiskie apstākļi, kas pastāvēja tiesību normas spēkā stāšanās brīdī, tiesu praksē atzīts, ka šie apstākļi varēja arī aizsākties pirms un turpināties pēc tiesību normas spēkā stāšanās.
Piemēram, kādā lietā persona iebilda pret RP statusa noteikšanu, jo nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņš iestājās pirms 2014. gada. Tiesa secināja, ka nodokļu parāds šajā gadījumā veidojās ilgstoši līdz pat 2014. gada septembrim, kad tika konstatēta personas atbilstība likumā paredzētajiem kritērijiem. Tiesa noraidīja personas iebildumus, norādot, ka tiesību normai piemīt t.s. “neīsts atpakaļvērsts spēks,” kas nav nekas neparasts un nepieņemams no tiesiskas valsts viedokļa.
Lēmuma pieņemšanas termiņš
Lēmumu par personas iekļaušanu RP sarakstā VID ir tiesīgs pieņemt piecu darbdienu laikā pēc RP statusa kritēriju izpildes konstatācijas. Taču tiesu praksē atzīts, ka lēmuma izdošanas termiņš var būt atkarīgs no dažādiem apstākļiem, kas saistīti ar iestādes darbības iekšējiem jautājumiem, piemēram, datu apriti un izvērtējumu, personāla pietiekamību. Tādējādi šī termiņa nokavējums nerada personai tiesisku paļāvību, ka RP statuss tai netiks noteikts, un neatņem iestādei tiesības pieņemt lēmumu arī vēlāk.
Turklāt lēmuma par personas iekļaušanu RP sarakstā pieņemšanas termiņš automātiski nav sasaistāms ar datumu, kad pieņemts lēmums par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu.
Vairāki kritēriji var būt piemēroti vienlaikus
Ja persona vienlaikus atbilst vairākiem kritērijiem, VID ir tiesīgs to noteikt savā lēmumā kā pamatu RP statusa noteikšanai. Ja viens no kritērijiem zūd, bet cits paliek, VID nav pamata izslēgt personu no saraksta.
