Pēdējā laikā VID ir aktīvi īstenojis jauno kontroles procesu “Labprātīga transfertcenu risku pārbaude,” ko paši VID pārstāvji dēvē par konsultatīvo auditu. Šis process izriet no uzraugošo iestāžu un uzņēmēju 2017. gada 15. jūnijā parakstītā sadarbības memoranda par “Konsultē vispirms” principu, kas paredz uz klientu orientētas valsts pārvaldes veidošanu.
“Konsultē vispirms” princips
Šī principa ieviešanas pamatmērķi ir –
- uz klientu orientēta darbība, kas izpaužas atklātībā, pieejamībā un izprotamībā, kā arī
- efektīvāka uzraudzība, kas nozīmē samērīgumu, konsekvenci un mērķorientētību.
Transfertcenu (TC) jomā šis princips ir nostiprināts arī normatīvajos aktos. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta sestā daļa (redakcijā, kas stājās spēkā 2018. gada 28. novembrī) paredz VID tiesības pieprasīt TC dokumentāciju kopā ar jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama kontrolētā darījuma tirgus cenas (vērtības) pamatošanai, arī lai pārbaudītu nodokļu maksātāja TC korekciju riskus un konsultētu to par iespējamiem TC korekciju riskiem, piedāvātu labprātīgi labot nodokļu deklarāciju vai aicinātu nodokļu maksātāju uzsākt iepriekšējas vienošanās procedūru.
Lai gan VID cenšas šo procesu uztvert kā konsultatīva servisa iestāde, nedrīkst aizmirst, ka šīs pārbaudes pamatmērķis ir saprast, vai konkrētā Latvijas uzņēmumā ir TC korekciju riski, un gadījumā, ja tādi konstatēti, panākt papildu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu vai nu labprātīgi, ja pats uzņēmums piekrīt labot savas UIN deklarācijas, vai arī labprātīgā piespiedu kārtā VID audita rezultātā.
Iespējamie TC riski
Visbiežāk VID pievērš īpašu uzmanību šādiem nodokļu maksātāja finanšu rādītājiem, kas var norādīt uz TC riskiem:
- zaudējumi, it īpaši ilgstoši;
- peļņas svārstības vairāku gadu laikā;
- atsevišķu finanšu rādītāju svārstības (piemēram, apgrozījuma vai dažādu izmaksu posteņu ievērojamas svārstības no gada uz gadu);
- no saistītiem uzņēmumiem saņemto pakalpojumu izmaksu apjoms;
- procentu maksājumi par saņemtiem aizdevumiem.
Turpmāk aplūkosim dažus TC riskus, ar kuriem visbiežāk sastopamies VID kontroles procesu laikā.
Zaudējumi vai peļņas svārstības
Zaudējumi un peļņas svārstības ir visbiežākie iemesli, kāpēc uzņēmums izvēlēts labprātīgas TC risku pārbaudes veikšanai. Ja uzņēmumam ir zaudējumi un ievērojamas peļņas svārstības, tad VID pārbaudīs, vai šāda situācija nav radusies kontrolēto darījumu rezultātā, proti, vai Latvijas uzņēmums nav pircis preces vai pakalpojumus no saistītiem uzņēmumiem par cenām, kas augstākas par tirgus cenām, vai arī pārdevis preces vai pakalpojumus saistītiem uzņēmumiem par cenām, kas zemākas par tirgus cenām.
Tādēļ iesakām visiem uzņēmumiem, kam bijuši zaudējumi vai ievērojamas peļņas svārstības pēdējo piecu gadu laikā, pievērst īpašu uzmanību to cēloņiem.
Ikdienā esam konstatējuši, ka zaudējumu vai pazeminātas peļņas biežākie cēloņi ir šādi:
- ieņēmumu kritums (tā pamatā varētu būt nelabvēlīga tirgus situācija);
- noteiktu saimnieciskās darbības izmaksu pieaugums, piemēram, vienreizējas izmaksas saistībā ar darbības paplašināšanu, uzņēmums iegulda papildu līdzekļus kādā tā veiktajā funkcijā (piemēram, mārketinga aktivitātēs), pieaug darbaspēka izmaksas, vai arī kāds piegādātājs paaugstina cenas.
Nosakot zaudējumu vai peļņas svārstību cēloni, nākamais solis ir saprast, vai Latvijas uzņēmums varēja uzņemties šādu risku. Kontrolētos darījumos ļoti svarīgs jēdziens ir riska kontrole. Proti, jebkuri zaudējumi vai peļņas kritums ir risks, ko uzņemas vietējais uzņēmums, un neatkarīgs saimnieciskās darbības veicējs piekritīs uzņemties risku tikai tad, ja viņš spēj to kontrolēt.
Piemēram, ja peļņas kritumu vai zaudējumus izraisa ieņēmumu kritums, bet vietējais uzņēmums ir darījis visu iespējamo, lai šādu situāciju nepieļautu (pats meklēja klientus, noteica pārdodamo produktu klāstu un pārdošanas cenas), bet tirgus situācijas dēļ tam neizdevās pārdot produkciju noteiktā (plānotā) apjomā, tad uzņēmums kontrolēja šo risku un varēja to uzņemties. Turpretī, ja uzņēmums visu produkciju pārdod saistītam uzņēmumam, kurš pats nodarbojas ar realizāciju un nosaka tās apjomus, tad vietējais uzņēmums visticamāk nespēj kontrolēt tirgus risku un arī nevar uzņemties zaudējumus vai straujo peļņas kritumu.
Izmaksu pieauguma gadījumā ir svarīgi saprast, kas to izraisījis un kurš pieņēmis lēmumu uzņemties šādas papildu izmaksas. Piemēram, ja vietējais uzņēmums saņem atbalsta pakalpojumus no saistīta uzņēmuma un kādā gadā pakalpojuma maksa divkāršojas bez papildu paskaidrojumiem no pakalpojuma sniedzēja un bez iespējas vietējam uzņēmumam iebilst pret maksas palielināšanu vai atteikties no pakalpojumiem, tas noteikti ir TC korekcijas risks. Savukārt gadījumā, ja uzņēmums ir iegādājies dārgu IT programmu, kas tam palīdzēs strādāt daudz efektīvāk nākotnē vai ļaus paplašināt piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu, un šīs programmas iegāde ir vietējā uzņēmuma lēmums, lai arī tā varētu būt iepirkta no saistīta uzņēmuma, tas visticamāk neradītu TC korekcijas risku, pieņemot, ka programmas maksa atbilst tirgus cenai.
Situācijas var būt dažādas, taču, jo skaidrāk uzņēmums apzinās zaudējumu vai peļņas svārstību cēloņus un spēj tos izskaidrot, jo lielāka ir varbūtība, ka labprātīgā TC risku pārbaude uzņēmumam beigsies bez VID rekomendācijas palielināt apliekamo ienākumu un norādi iemaksāt papildu UIN.
(nobeigums sekos)
