Šā gada 28. novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Darba likumā (DL), kuri paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Šajā rakstā – par to, kas tagad jāņem vērā darba devējiem un kas sagaida darba ņēmējus.
Darba sludinājumos jānorāda iespējamās algas apmērs
Sabiedrībā plašu rezonansi ir izraisījuši grozījumi DL 32. pantā, kuri paredz darba sludinājumos norādīt attiecīgā amata darba algas mēneša vai gada bruto summu vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Šie grozījumi ir pieņemti, lai veicinātu darba vides kultūras uzlabošanos un veselīgas konkurences veidošanos, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku, jo tiek uzskatīts, ka šādas normas ieviešana veicinās darba tirgus caurspīdīgumu.
Svešvalodas prasmes
Jaunā DL redakcija nosaka, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos, un darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot latviešu valodu.
Attiecīgi, ja uzņēmuma darbības specifika nav saistīta ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem, darba devējs nevar pieprasīt noteiktas svešvalodas zināšanas.
Piezīmju un rājienu izteikšanas un apstrīdēšanas kārtība
Līdz šim DL nenoteica kārtību, kādā risināms jautājums, ja darba devējam un darbiniekam neizdodas vienoties pēc izteiktas piezīmes vai rājiena. Saskaņā ar grozījumiem DL 90. pantā, ja darba devējs septiņu dienu laikā pēc darbinieka sūdzības saņemšanas nav to izskatījis un nav sniedzis darbiniekam atbildi par pieņemto lēmumu saistībā ar piezīmi vai rājienu, tad uzskatāms, ka darba devējs to ir atcēlis. Darbiniekam ir tiesības darba devēja lēmumu par piezīmes vai rājiena neatcelšanu apstrīdēt, ceļot prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piezīmi vai rājienu.
Atlaišanas pabalsta izmaksāšana, pārtraucot darba attiecības uz tikumības vai taisnprātības pamata
Līdz šim DL 112. pants noteica, ka atlaišanas pabalstu izmaksā ne tikai gadījumos, kad darba devējs atlaiž darbinieku, bet arī tad, ja darbinieks uzteic darbu, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Iepriekšējā redakcija darba devējam noteica pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu pat tad, ja tas nepiekrīt darbinieka uzteikuma pamatojumam. Lai līdzsvarotu abu pušu tiesības, DL ir grozīts – ja darbinieks vēlas pārtraukt darba tiesiskās attiecības tikumības un taisnprātības dēļ, un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu DL noteiktajā apmērā. Turpretī, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, darbinieks viena mēneša laikā varēs celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.
Darba līguma uzteikšana arodbiedrības biedram
Pārskatīts ir arī regulējums par darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam būs iepriekš jābrīdina arodbiedrība un jākonsultējas ar to. Īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.
DL grozījumi paredz arī citas izmaiņas, par kurām ir vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas.
