Savukārt 2018. gada 19. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma Piekto direktīvu,² kura stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā un uzliek katrai dalībvalstij pienākumu 18 mēnešu laikā (līdz 2020. gada 10. janvārim) ieviest direktīvas normas savos normatīvajos aktos. Direktīva nosaka publisku piekļuvi juridiskas personas faktisko īpašnieku datiem.

 

ES nolēma, ka obligātu PLG reģistru izveidošana katrā dalībvalstī ir visefektīvākais faktisko īpašnieku atklāšanas veids. Taču, ja reģistru mērķis ir vairot uzticamību, tad informācijas vākšana, pienācīgi nekontrolējot tās pareizību, šo mērķi nesasniegtu, jo ir nepieciešamas īpašas prasmes, lai iemācītos saprast komplicētās uzņēmumu īpašumtiesību struktūras un spētu identificēt aizdomīgas darbības. Uzreiz jau radās pirmās grūtības – no datu pārbaudes viedokļa raugoties, piemēram, Latvijā uzņēmumi ir atbildīgi par PLG informācijas atjaunināšanu, turpretī citas dalībvalstis neregulē atbildību par datu pārbaudes procesu. Tas rada daudz jautājumu, jo izrādās, ka grozījumi nav radījuši pārliecību, ka PLG reģistru dati ir uzticami.

 

Noziedznieki, kas nodarbojas ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu, teroristi un personas, uz kurām attiecas sankcijas, mēģina piekļūt finanšu sistēmai, slēpjot savu identitāti. Šī problēma iepriekš bija īpaši nozīmīga juridisko personu reģistrācijas brīdī, kad identitātes slēpšanai tika izmantoti ģimenes locekļi, t.s. neīstās amatpersonas un juridiskas personas ar sarežģītu īpašnieku struktūru. Vienota PLG reģistra uzdevums ir noteikt, kura persona jānorāda kā faktiskais īpašnieks, lai noziedzniekiem nebūtu iespējas slēpt informāciju. Tātad šo reģistru izveidošanas galvenais mērķis ir atvieglot informācijas iegūšanu par juridisko personu un citu ieinteresēto partneru faktiskajiem īpašniekiem, kā arī uzlabot faktisko īpašnieku datu pārredzamību.

 

Latvijā šis ir maksas pakalpojums – šos datus ievada reģistrā pēc īpašas pieteikuma veidlapas aizpildīšanas un valsts nodevas samaksāšanas. Taču galvenā problēma ir tā, ka datus ievada, tos nepārbaudot un paļaujoties uz uzņēmuma sniegto informāciju. Turklāt, aizpildot Latvijas Uzņēmumu reģistra (UR) veidlapu, var izvēlēties no vairākām iespējām, tostarp nenorādīt PLG vispār, paskaidrojot to ar piezīmi “PLG noskaidrot nav iespējams” un vienlaikus norādot, ka visas likuma prasības attiecībā uz nelikumīgi iegūtas naudas legalizāciju ir izpildītas.

 

2019. gada februāra beigās UR savā tīmekļa vietnē publicēja informatīvu ziņojumu – ja uzņēmums nenorādīs PLG atbilstoši jaunajām likuma prasībām, tad uzņēmuma darbība tiks apturēta. UR arī norādīja, ka gadījumā, ja UR uzturētajos reģistros nebūs informācijas par uzņēmuma PLG, UR var noteikt, piemēram, bankām, grāmatvežiem, notāriem pienākumu šim uzņēmumam ieviest stingrāku pienācīgas rūpības procesu vai arī nesadarboties ar šo uzņēmumu.

 

Interesanti, ka Piektajā direktīvā ir noteikts, ka faktiskais īpašnieks un ieinteresētā puse pēc pamatota pieprasījuma un ārkārtējos apstākļos, ko nosaka katrā gadījumā atsevišķi, var pieprasīt, lai reģistrā ietvertā informācija būtu pieejama tikai valsts iestādēm, bankām, finanšu iestādēm un notāriem, pildot savus pienākumus, ja piekļuves atļaušana plašai sabiedrībai var radīt faktiskajam īpašniekam nesamērīgu risku vai krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, uzmākšanās, vardarbības un iebiedēšanas risku vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs vai rīcībnespējīgs. Pēc šāda pieprasījuma saņemšanas UR būtu nekavējoties jābloķē plašas sabiedrības piekļuve šādiem datiem kā pagaidu preventīvs pasākums.

 

 

Centralizētie PLG reģistri pilnīgā neaptver visas iespējas un mehānismus, kuri darbojas ES ietvaros, piemēram, jaunie noteikumi neattieksies uz ārzonās izveidotiem ES pilsoņu trastiem. Tātad Panamas dokumentu “galvenie varoņi” joprojām būs slepeni.

 

Turklāt PLG reģistru veidošanā netiek ņemti vērā vairāki riskanti faktisko īpašnieku identitātes slēpšanas veidi, piemēram, nominālie īpašnieki un uzrādītāja akcijas. Tātad pat gadījumā, ja PLG reģistrs satur faktisko īpašnieku datus, tas nenozīmē, ka uz šo informāciju varam pilnībā paļauties. Problēmas risinājums varētu būt noteikt prasību uzrādīt dokumentus, kas apliecina īpašumtiesības vai kontroli pār uzņēmumu vai arī sarežģītas organizatoriskās struktūras pienācīgas rūpības pārbaudes rezultātus. Dānijā, kur nesen tika izveidots publisks uzņēmumu PLG reģistrs, ir noteikts, ka faktiskajiem īpašniekiem jāiesniedz savas pases skenēta kopija vai cits valsts izdots identifikācijas dokuments, kas ierobežo viltus reģistrācijas iespējamību.

 

Eiropas tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova raksturoja 20 valstīs notiekošo procesu kā “lēnu un neapmierinošu,” tātad reģistru ieviešanas process ir vēl tikai sākotnējā stadijā un pie vēlamā rezultāta, visticamāk, nonāksim ar t.s. izmēģinājumu un kļūdu metodi.
________________________________________