Vienā no iepriekšējiem rakstiem skaidrojām, kāpēc publiskā iepirkuma pasūtītājs nav tiesīgs pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, un uzsvērām, ka šādas tiesības ir tikai iepirkuma procedūras pretendentiem. Taču arī šim postulātam ir izņēmums, jo ir gadījumi, kuros pretendents nevar vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par iepirkuma komisijas lēmumu, ar ko noteikts uzvarētājs iepirkuma procedūrā.
Normatīvais regulējums
Šis izņēmums attiecināms uz gadījumiem, kuros iepirkuma procedūru regulē nevis Publisko iepirkumu likums (PIL) vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, bet 2017. gada 28. februāra MK noteikumi Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (104. noteikumi).
104. noteikumi regulē iepirkuma procedūru, ja līguma izpildi pasūtītājs finansē no saviem līdzekļiem vai no ES politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem (ar izņēmumiem, kas paredzēti PIL 6. pantā). Šāda līdzfinansējuma piemērs ir Kohēzijas fonda piešķirtie līdzekļi.
Kā norādīts 104. noteikumu 2. punktā, tie attiecas uz jebkuru personu (finansējuma saņēmēju), kura saskaņā ar ES fondu iestādes lēmumu, citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmumu vai tādas personas lēmumu, kura ir pasūtītājs PIL izpratnē (atbildīgā institūcija), finansējumu līguma izpildei saņem no ES politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no valsts vai pašvaldību budžeta, izņemot finansējumu, kas piešķirts kā kompensācija. 104. noteikumu regulējums nav tik detalizēts kā PIL regulējums, un tā mērķis ir radīt pēc iespējas elastīgu procedūru piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu noslēgšanai.
Kā norādīts 104. noteikumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), izšķiršanās par priekšrokas došanu elastīgai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai un finanšu līdzekļu efektīvai izlietošanai ir notikusi, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji, uz ko attiecas noteikumu projekts, nav valsts un pašvaldību iestādes, tām pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības un citas publiskas personas, bet gan pārsvarā komersanti, kuru dalībnieki (akcionāri) nav iepriekš minētās personas un kuru darbības kultūru raksturo efektivitātes nodrošināšana, nevis vienmēr atklātu un vienlīdzību nodrošinošu procedūru ievērošana, kā arī biedrības. Tātad šajā gadījumā likumdevējs ir noteicis atšķirīgu standartu atklātības, vienlīdzīgas attieksmes un citu PIL paredzēto principu ievērošanai, prioritāti piešķirot finansējuma saņēmēja pienākumam nodrošināt piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu.
Iespēja vērsties tiesā
Ja iepirkuma procedūra 104. noteikumu gadījumā ir atšķirīga no PIL paredzētās procedūras, tad uz to nav attiecināmi arī likumā paredzētie noteikumi par iepirkuma procedūras apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu administratīvā procesa kārtībā. Proti, 104. noteikumi neparedz ar tiesas starpniecību risināt strīdus, kas radušies finansējuma saņēmēja rīkotā iepirkuma ietvaros. Tiesu praksei mēģinājumi pārsūdzēt šādas iepirkuma procedūras rezultātus ir zināmi. Administratīvā tiesa pieteikumus par tādu izskatīšanas priekšmetu atsakās pieņemt.
Cits kontroles mehānisms
104. noteikumi tiešā tekstā neparedz iepirkuma procedūras kontroles mehānismu, bet nosaka, ka atbildīgā institūcija izvērtē finansējuma saņēmēja izraudzītā piedāvājuma (ja līgums nav noslēgts) vai līgumcenas pamatotību un atbilstību attiecīgo preču, pakalpojumu vai būvdarbu tirgus cenai. Savukārt 104. noteikumu anotācijā norādīts, ka kontroles mehānisms nav iekļauts regulējumā, jo šajā gadījumā varētu būt izmantoti citos normatīvajos aktos (piemēram, Iesniegumu likumā) paredzētie līdzekļi. Tādējādi, ja piegādātājs uzskata, ka finansējuma saņēmējs nav izraudzījies ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu līguma noslēgšanai, piegādātājs ir tiesīgs informēt atbildīgās institūcijas, kam šāda informācija jāņem vērā, pieņemot lēmumu par finansējuma saņēmēja izraudzītā piedāvājuma vai līgumcenas pamatotību.
