Augstākās tiesas (AT) Senāts 22.01.2019. sagatavoja spriedumu Nr.SKA-76/2019 lietā Nr.A420538012 par PVN piemērošanu Igaunijas uzņēmuma sniegtam konferences organizēšanas pakalpojumam. AT spriedumā iekļautie secinājumi par PVN piemērošanas principiem pasākumu organizēšanas pakalpojumiem ir pretēji VID mājaslapā publicētajai 13.07.2018. uzziņai. Šajā rakstā salīdzināsim AT spriedumā un VID uzziņā paustos argumentus darījuma vērtības noteikšanai pēc būtības ļoti līdzīgos apstākļos.
AT izskatīja strīdu starp VID un Igaunijā reģistrētu pakalpojuma sniedzēju saistībā ar PVN atmaksu par izdevumiem, kas tam radušies Latvijā, sniedzot konferences organizēšanas pakalpojumu citā ES dalībvalstī reģistrētam PVN maksātājam. Tā kā pakalpojuma sniedzējs par tā sniegšanas vietu uzskatīja pakalpojuma saņēmēja PVN reģistrācijas valsti (Igauniju), pakalpojuma sniedzējs nebija Latvijā reģistrējies kā PVN maksātājs un priekšnodokli atprasīja no VID atbilstoši direktīvai 2008/9/EK.
1
Tā kā konference notika Latvijā, pakalpojuma sniedzējs Latvijā bija iegādājies viesu izmitināšanas, ēdināšanas un konferenču telpu nomas pakalpojumus no Latvijā reģistrētiem PVN maksātājiem, par ko samaksājis Latvijas PVN.
VID nepiekrita atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, uzskatīdams, ka pakalpojuma sniedzējam bija jāreģistrējas Latvijā kā PVN maksātājam, jo tas otram Igaunijas uzņēmumam izsniegtajā rēķinā par konferences organizēšanas pakalpojumiem bija iekļāvis viesu izmitināšanas, ēdināšanas un konferenču telpu nomas pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tādēļ to sniegšanas vieta ir Latvija. Tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs nevar atgūt priekšnodokli atbilstoši direktīvai.
Izvērtējot darījuma būtību, AT nosprieda par labu pakalpojuma sniedzējam, uzskatīdama, ka konferences organizēšanas un vadības pakalpojumam PVN piemērojams kā vienotam pakalpojumam, tādēļ pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja pastāvīgā adrese atbilstoši vispārīgajai normai. AT norādīja, ka konferences organizēšanas un vadības pakalpojums ir galvenais pakalpojums, ko veido vairāki savstarpēji saistīti papildpakalpojumi, kuri paši par sevi nav klienta mērķis, bet sniegti viena kopīga mērķa sasniegšanai. Tā kā Igaunijas uzņēmuma sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji saistīti un objektīvi veido vienu, ekonomiski nedalāmu pakalpojumu, kura sadalīšana būtu mākslīga, AT atzīst, ka šī vienotā pakalpojuma papildpakalpojumi – viesu izmitināšana, ēdināšana un konferenču telpu noma – nav uzskatāmi par atsevišķiem pakalpojumiem.
Savā praksē esam saskārušies ar VID vēstulēm, kurās pausts viedoklis, ka, sniedzot pasākumu organizēšanas pakalpojumus citu dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem, rēķinos atsevišķi ir jānodala pakalpojumi, kuru sniegšanas vieta ir Latvija, piemēram, viesu izmitināšanas pakalpojumi, un jāpiemēro Latvijas PVN, jo VID uzskata, ka pēc ekonomiskās būtības tie nav tik cieši saistīti ar pasākumu nodrošināšanu, lai tie objektīvi veidotu vienotu, ekonomiski nedalāmu pakalpojumu.
Arī savā 13.07.2018. uzziņā VID nosaka, ja PVN maksātājs sniedz vienotu pasākumu organizēšanas pakalpojumu, tā izmaksās iekļaujot viesu izmitināšanas, ēdināšanas un telpu nomas izmaksas, tad citas dalībvalsts PVN maksātājam izrakstītā rēķinā atsevišķi jānodala tādi pakalpojumi, kuru sniegšanas vieta atbilstoši PVN likumam nosakāma atsevišķi. Tādējādi, ievērojot VID viedokli, ja rēķins par pasākuma organizēšanas pakalpojumu tiek izrakstīts Beļģijā reģistrētam PVN maksātājam, rēķinā atsevišķi jānodala pasākuma organizēšanas pakalpojums, kam piemērojams Beļģijas PVN, un atsevišķi jānorāda telpu nomas, biļešu iegādes uz pasākumiem un viesu izmitināšanas pakalpojumi, kam piemērojams Latvijas PVN. Lai gan uzziņas faktu izklāstā minēts, ka tas ir vienots pakalpojums uz viena līguma pamata, un tikai tāmē ir uzskaitīta katras pakalpojuma sastāvdaļas vērtība, VID nevērtē pakalpojuma saņēmēja mērķus un to, vai klientu vispār interesētu saņemt atsevišķas pakalpojuma sastāvdaļas.
Tātad PVN piemērošanu saturiski līdzīgos darījumos VID un AT traktē atšķirīgi. Taču AT vērtējums atbilst Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem līdzīgos jautājumos, tādēļ komersantiem, saskaņojot viedokli ar VID par PVN piemērošanu pasākumu organizēšanas pakalpojumiem un tajos ietvertajām izmaksām, ir vērts atsaukties uz EST judikatūru un AT 22.01.2019. spriedumu.
_________________________
1 Padomes 2008. gada 12. februāra direktīva 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī
