Kas ir Lielie dati? Par Lielajiem datiem parasti runā, kad tradicionālās datu apstrādes metodes vairs nespēj tikt galā ar datu apjomu, ātrumu, dažādību un ticamību. Lai gan nav viena konkrēta datu apjoma, ko varētu nosaukt par Lielajiem datiem, parasti tie ir datu kopumi, kas pārsniedz tradicionālo datubāzu un datu apstrādes rīku spējas. Kas jādara, ja nepieciešams izpētīt šādu milzīgu datu kopumu un nav tūlītējas piekļuves pilnvērtīgai Lielo datu platformai? Šajā rakstā apskatīsim, kā ar pieejamiem rīkiem var gūt nelielu ieskatu šajos Lielajos datos, ja vēl nav pieejams specializēts risinājums.
Ieviešot piegādātāju pārvaldības modeli, uzņēmumi meklē efektīvākās iespējas optimizēt attiecības ar saviem piegādātājiem, uzlabot piegādes ķēdes efektivitāti un samazināt savas izmaksas, lai turpinātu saņemt kvalitatīvākās preces un pakalpojumus visatbilstošākajā laikposmā.
Mākslīgā intelekta (MI) sistēma spēj nodrošināt arvien efektīvāku, konkurētspējīgāku un produktīvāku ikdienas darbu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tirgū pastāv dažādi MI sistēmu modeļi, kurus ir iespējams ieviest, pielāgot sava uzņēmuma vajadzībām un turpmāk izmantot ikdienas darbā. Jāatceras, ka, piemēram, izmantojot MI sistēmu profesionāliem nolūkiem savā organizācijā atbilstoši ES Regulai 2024/1689 (“MI akts”), ir piemērojami dažādi pienākumi MI sistēmu uzturētājiem.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums paredz īpašu kārtību nodokļa piemērošanai darījumos ar lietotām mantām. Lietotās mantas var būt visdažādākās ķermeniskās lietas – automašīnas, iekārtas, biroja tehnika, mēbeles un citas lietas, kas ir derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Standarta gadījumā PVN maksātājs, pārdodot lietotu preci, visai tās vērtībai piemēros PVN. Tomēr atsevišķos gadījumos lietotām precēm PVN var nepiemērot vai piemērot īpašā režīmā, apliekot tikai starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību (īpašs režīms lietotām mantām PVN likuma 138. pantā). Šajā rakstā – par to, kādi nosacījumi jāievēro, lai piemērotu 138. pantu, un kādos gadījumos PVN var nepiemērot.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumam katrā taksācijas periodā jāizvērtē, vai tam ir radušies izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvā auto iegādi un uzturēšanu. Šajā rakstā atgādināsim, kā nosakāma reprezentatīvā auto vērtība un kādas izmaksas veido UIN objektu, kā arī apskatīsim jauno UIN piemērošanas kārtību ilgstoši lietotiem reprezentatīviem auto, kas ir spēkā no šā gada 1. janvāra.
Finanšu ministrija ir ierosinājusi veikt vairākas PVN likuma izmaiņas, kas stātos spēkā no 2024. gada. Grozījumu projekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu PVN regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Lai grozījumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimai otrajā lasījumā. Šajā rakstā – par sagatavotajiem PVN likuma grozījumiem.
Finanšu ministrija ierosinājusi veikt dažādas izmaiņas nodokļu tiesību aktos no 2024. gada. Šajā rakstā par sagatavotajiem UIN likuma un PVN likuma grozījumiem saistībā ar reprezentatīvu automobili.
Jau ierasti redzēt tādus tirgotāju (arī pakalpojumu sniedzēju) piedāvājumus kā “pērc noteiktu preci, cita dāvanā” vai “katrs pircējs saņems dāvanu”. PVN piemērošanas vajadzībām pārdevēji par dāvanas jēdzienu parasti neuztraucas, kamēr tā nepārsniedz 15 eiro, bet kļūst uzmanīgāki, ja dāvanas ir vērtīgākas. PVN likumā noteiktais mazas vērtības dāvanas ierobežojums attiecas uz vienu cilvēku gada laikā, uzliekot zināmu slogu identificēt dāvanas saņēmēju un veikt šādu uzskaiti. Vienlaikus PVN likumā pie mazas vērtības dāvanas definīcijas ir atruna, ka tā nav piemērojama precēm vai pakalpojumiem, ko nodod bez atlīdzības, ja to izmaksas attiecināmas uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Jāsaka, ka VID savā praksē patiešām nav tendēts tieši un burtiski vērtēt pārdevēja reklāmas saukļus, bet vērtē darījumu pēc tā ekonomiskās būtības. Šajā rakstā – par Eiropas Savienības Tiesas (EST) jaunāko nolēmumu attiecībā uz dāvanas vērtējumu PVN vajadzībām.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumiem katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ja tādi radušies uzņēmuma darbībā. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, bieži rodas jautājums par periodu, kurā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā – par četrām dažādām situācijām.
Iepriekš jau rakstījām par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu elektromobiļa iegādes un uzturēšanas izdevumiem. Taču darbinieki bieži uzlādē uzņēmuma elektromobili mājās. Šajā rakstā – par uzņēmuma iespējām kompensēt elektrības izmaksas darbiniekam.
Šā gada 27. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. Tie paredz noteikt augstāku reprezentatīvo automobiļu vērtības slieksni – EUR 75 000 līdzšinējo EUR 50 000 vietā bez PVN. Jaunais slieksnis attieksies uz uzņēmumu automašīnām, kas iegādātas pēc 2023. gada 1. jūnija.
Arvien vairāk tiek runāts par to, kā dzīvot zaļi. Arī uzņēmumi cenšas iet zaļo ceļu, domājot par savu ilgtspēju, resursu efektīvāku izmantošanu un izmaksu samazināšanu. Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc elektromobiļiem, ko apliecina CSDD dati šā gada 1. janvārī – elektromobiļu skaits no 2022. gada sākuma palielinājies par 81%. Šajā rakstā aplūkosim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sekas, iegādājoties elektromobili.
Lai pareizi aprēķinātu apliekamo ienākumu gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar saimnieciskās darbības (SD) nodrošināšanu. Piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) praksē, pašnodarbinātajiem jāievēro ne tikai IIN likuma, bet arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma noteikumi, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt domstarpības ar VID. Šajā rakstā apskatīsim dažus pašnodarbināto izdevumus, kuru atskaitīšana var VID radīt jautājumus vai kuru iekļaušana SD izdevumos var būt apstrīdama.
Kad attālinātā darba koncepts ir kļuvis par mūsu ikdienu, ne viens vien uzņēmums apsver iespējas pielāgot jaunajiem apstākļiem arī kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumus, organizējot tos tiešsaistē. Šajā rakstā apskatīsim VID viedokli par personāla ilgtspējas pasākumu organizēšanu viena departamenta/pārvaldes ietvaros, kā arī ēdināšanas izdevumu iekļaušanu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos (“PIPI”), ja pasākums tiek organizēts attālināti.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izskatījusi jautājumu, ar kuru praksē bieži saskaras arī PVN maksātāji Latvijā. Vai reklāmas pakalpojumu pārmērīgi augstā cena un tas, ka tie nav skaidri nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, var būt pamats, lai nodokļu administrācija neļautu atskaitīt par reklāmas izdevumiem samaksāto priekšnodokli? Šajā rakstā – par tiesas atziņām un to piemērošanu praksē.
Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā ir ietverta ziedojuma definīcija, taču sponsorēšanas jēdziens nav definēts. Praksē uzņēmumus, kas sponsorē kādu no SLO organizētajiem pasākumiem, varētu interesēt, vai nodokļu piemērošana sponsorēšanai ir tāda pati kā ziedojumam. Šajā rakstā – par nodokļu niansēm SLO sponsorēšanas gadījumā.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Kopš pērnās vasaras esam publicējuši vairākus rakstus par plānotajiem grozījumiem UIN likumā. Šā gada 30. janvārī Saeima tos pieņēma trešajā lasījumā. Šajā rakstā apkopojām UIN likuma grozījumus, kas stājās spēkā šā gada 12. februārī attiecībā uz esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu.
Saskaņā ar UIN likumu katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, dažreiz varētu nebūt skaidrs, kurā periodā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā aplūkosim trīs atšķirīgas situācijas.
Nodokļu reformas rezultātā ar šā gada 1. janvāri ir spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kurš būtiski maina UIN aprēķina pamatprincipus. Šis aprēķins vairs nebalstās uz apliekamo ienākumu, bet nodokļa bāzi veido noteikti apliekamie objekti, savukārt pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļa vajadzībām vairs neaprēķina. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu uzskaitē, aprēķinot nodokli ar 2018. gadu un turpmāk.
Uzņēmumi nereti organizē klientiem informatīvus pasākumus ārvalstīs. Grāmatvežiem rodas jautājums, kā pareizi piemērot nodokļus gadījumos, kad uzņēmums ved savus klientus uz ražotnēm, izstādēm, piegādātāju birojiem ārvalstīs, apmaksājot lidmašīnas biļetes, vīzas un citus izdevumus. Drosmīgākie nodokļu maksātāji visus šos izdevumus uzskata par reklāmu vai noformē braucienu kā komandējumu, norakstot komandējuma izdevumus saimnieciskās darbības izdevumos. Citi nodokļu maksātāji izmaksās iekļauj tikai aviobiļešu un viesnīcu izdevumus, bet maltīšu izdevumus uzskata par reprezentācijas izdevumiem. Šajā rakstā – par jaunāko VID uzziņu, kas skaidro nodokļu piemērošanu šādā situācijā.
Viens no UIN reformas jaunievedumiem, kas pievērsis darba devēju lielāko uzmanību, ir personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi. UIN likumā ir definētas izdevumu kategorijas, ko var klasificēt kā personāla ilgtspējas pasākumus, taču rodas jautājumi par likumā neminētām izdevumu kategorijām, kas palīdz motivēt darbiniekus un pēc būtības ir klasificējamas kā personāla ilgtspējas pasākumi. VID savā mājaslapā ir apkopojis atbildes uz darba devēju biežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tēmu. Šajā rakstā – VID atbildes un mūsu secinājumi par divām izdevumu kategorijām, kas varētu būt aktuālas vairumam darba devēju – kafija un tēja darba vietā un kolektīvie pasākumi.
Šajā rakstā aplūkojam, kā nodokļa piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP) Latvijā regulē jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas ir spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Jaunais UIN režīms balstās uz nodokļa piemērošanu sadalītajai peļņai, bet nesadalīto peļņu ar nodokli neapliek. Rodas jautājums, kas ir nerezidentu PP vai filiāļu sadalītā peļņa, ņemot vērā to, ka tās nevar izmaksāt dividendes.
Viena no svarīgākajām izmaiņām jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā ir nosacīti sadalītā peļņa, kurā ietilpst arī ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Šie izdevumi ietver jaunu posteni – reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi virs 5% no uzņēmuma iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par ko budžetā samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šajā rakstā – par to, vai priekšnodoklis par reprezentācijas un personāla ilgtspējas izdevumiem ir atskaitāms pilnībā.
Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Mainoties likumu normām vai uzņēmuma iekšējiem procesiem, ir svarīgi pārskatīt un atjaunot iekšējo grāmatvedības kārtību. Saistībā ar UIN reformu nākamgad fundamentāli mainās pieeja nodokļa aprēķināšanai. Šajā rakstā – par visbiežāk sastopamajiem UIN objektiem, kam būtu vērts pārdomāt uzskaites principus vēl šogad.
Kā jau minējām UIN sērijas pirmajā rakstā, jaunais UIN likums ievieš nosacīti sadalītās peļņas (NSP) jēdzienu. Tiks uzskatīts, ka peļņa tiek nosacīti sadalīta, ja uzņēmumam radīsies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, tiks izsniegti aizdevumi saistītām personām, izmaksāta likvidācijas kvota, izmaksāti palielināti procentu maksājumi, u.tml. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu vienam no NSP veidiem, proti, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.
Šā gada 28. jūlijā Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma projektu, kas būtiski mainīs UIN piemērošanas principus. Jaunais UIN modelis lielā mērā ir pielīdzināts Igaunijā jau 17 gadus spēkā esošajam UIN maksāšanas modelim, par kura pamatprincipiem informējām 16/05/2017 Īsziņās un kurš paredz nodokļa samaksu peļņas sadales brīdī (ieskaitot nosacīti sadalītu peļņu). Šajā rakstā – par jaunajiem UIN aprēķināšanas pamatprincipiem.
Līdz ar 9. maija MK sēdē pieņemto lēmumu atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu projektu 2018.–2021. gadam, ir tapis skaidrs, ka nākamo sešu mēnešu laikā Latvijas nodokļu sistēmā ir gaidāmi būtiski grozījumi. Apstiprinot iepriekš izskanējušo ieceri pietuvināt Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu Igaunijas modelim, pamatnostādnēs piedāvātie risinājumi paredz UIN sistēmas reformu ar 2018. gada 1. janvāri, nosakot 0% nodokli reinvestētajai peļņai un 20% nodokļa piemērošanu bruto peļņai sadales brīdī. Lai gan likumprojekti šobrīd vēl ir tikai izstrādes stadijā, šajā rakstā – par Igaunijas modeli un “20/80 nodokļa likmes principa” piemērošanu.
