Covid-19 ir ieviesis pārmaiņas visu dzīvēs. Izklaides pasākumu rīkošana klātienē joprojām ir ierobežota, taču tiek organizēti tiešsaistes pasākumi, kuru laikā, piedaloties kādā konkursā, ir iespējams iegūt balvu. Šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu balvām, ko apskatīsim, izmantojot praktisku piemēru.

Mūsdienu lielo korporāciju laikmetā biznesa vērtības ķēde, ko parasti veido vairākas darbības jeb funkcijas (piemēram, biznesa stratēģijas izstrāde un ieviešana, izpēte un attīstība, ražošana, mārketings, pārdošana un loģistika), ir sadalīta pa dažādiem grupas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās valstīs. Šāds sadalījums izriet gan no biznesa vajadzībām, gan no valsts likumvides prasībām attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām. Tā kā vienā biznesā ir iesaistīti vairāki vienas grupas uzņēmumi, to starpā notiek darījumi, kuros tiek piemērotas transfertcenas un attiecīgi rodas ar tām saistīti nodokļu riski.

Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.

Šā gada 21. aprīlī tika publicēts Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta (“MI”) regulas projekts – pirmais tiesību akts Eiropā, kas regulēs MI jautājumus. Šajā rakstā aplūkoti projekta būtiskie noteikumi.

Praksē bieži rodas jautājumi par atšķirībām UIN piemērošanā debitoru parādiem, kas bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri, un tiem, kas radās pēc šī datuma. Šajā rakstā apkopota UIN piemērošana debitoru parādiem dažādās situācijās.

DAC6 ziņošanas pienākums ir spēkā jau no šā gada janvāra un daļa ES dalībvalstu, gatavojoties direktīvas ieviešanai nacionālajā likumvidē, publicēja DAC6 normu piemērošanas vadlīnijas jau krietnu laiku atpakaļ. Arī VID ir publicējis atbildes uz Latvijas nodokļu konsultantu, kredītiestāžu un citu starpnieku biežāk uzdotajiem jautājumiem par DAC6 ziņošanas pienākuma izvērtēšanu, kā arī citiem ar DAC6 ziņošanu saistītiem tehniskiem jautājumiem. Šajā rakstā apskatām svarīgākos VID precizējumus un skaidrojumus par DAC6 ziņošanas pienākumu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) šā gada aprīlī publicētais nodokļu līgumu neatbilstošas izmantošanas (“treaty shopping”) trešā salīdzinošā izvērtējuma pārskats atspoguļo BEPS 6. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu. Šis standarts, kurš novērš nodokļu līgumos paredzēto atvieglojumu izmantošanu neatbilstošos apstākļos, ir viens no četriem BEPS minimālajiem standartiem, ko apņēmušās ieviest visas ESAO/G20 BEPS iekļaujošā satvara dalībvalstis (vairāk nekā 125 jurisdikcijas, kas sadarbojas BEPS pasākumu paketes ieviešanā). Šajā rakstā – ieskats izvērtējuma galvenajos secinājumos.

Šā gada 18. februārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 677 attiecībā uz peļņas sadalīšanas metodes (“PSM”) piemērošanu, analizējot darījumus starp saistītām personām. Šajā rakstā piedāvājam shēmu, kas ļauj izvērtēt nodokļu maksātāja (“NM”) spēju savos darījumos piemērotās cenas ekonomiski pamatot, pielietojot PSM, un sniedzam praktisku peļņas sadales piemēru.

Šajā rakstā – par Microsoft izstrādāto datu analīzes programmatūru Power BI, tās lietošanu un priekšrocībām.

Ar 2022. gada 1. janvāri slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldītājiem būs iespēja neiekļaut savā apliekamajā bāzē ienākumu, ko būs guvis fonds, pārdodot tam piederoša uzņēmuma kapitāla daļas (“akcijas”). To paredz jaunākie Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, kas stājušies spēkā šā gada 20. aprīlī. Šajā rakstā – par nosacījumiem un to iespējamo ietekmi uz fondu ieguldījumu atsavināšanas stratēģiju.

Šā gada 14. aprīlī stājās spēkā grozījumi 2005. gada 10. maija MK noteikumos Nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.” Šajā rakstā – par grozījumu mērķi un sekām.

2020. gada 4. septembrī Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) pasludināja spriedumu lietā Nr. A420190717 SKA-383/2020 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu nekustamā īpašuma (“NĪ”) ieguldīšanas darījumam. Spriedums nostiprina sapratni par IIN piemērošanas atlikšanu fiziskai personai (“FP”), kura uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījusi kapitāla aktīvus (piemēram, NĪ vai preču zīmes), pretī saņemot kapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – akcijas).

Lai gan darba līgums ir svarīgs katra uzņēmuma darbības pamats un tā saturs visai izsmeļoši noteikts Darba likuma (“DL”) 40. pantā, praksē bieži nākas sastapties ar kļūdainiem, neprecīziem un atsevišķos gadījumos pat prettiesiskiem darba līguma nosacījumiem. Periodiska darba līgumu pārskatīšana ir svarīga, un šis raksts palīdzēs saskatīt būtiskus, taču nereti ignorētus darba līgumu trūkumus, kā arī sniegs ieteikumus uzlabojumiem.

Dažu ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, nacionālā likumvide neparedz citas dalībvalsts nodokļa maksātāja tiesības atgūt budžetā samaksāto nodokli kā citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, ja tas reģistrējies Latvijas PVN maksātāju reģistrā. Šajā rakstā – par tiesas atziņām, kas paustas šā gada 28. janvāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumā lietā Nr. A420147918, kurš šobrīd jau stājies spēkā.

Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.

Gan pirms Covid-19 krīzes, gan jo īpaši pašlaik uzņēmumi savas saimnieciskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai piedāvā darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu un transportu uz darba vietu un atpakaļ. Šajā rakstā – par šāda lēmuma iespējamām PVN sekām.

Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu periodā daudzām starptautisko uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes kavējumu vai ārkārtas darbības izmaksu dēļ. Šādu zaudējumu sadale un ārkārtas izmaksu attiecināšana starp saistītiem uzņēmumiem noteikti izraisīs nodokļu administrācijas pastiprinātu interesi, tādēļ šiem jautājumiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Šajā rakstā – par Covid-19 izraisīto zaudējumu un ārkārtas izmaksu sadali, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.

Nepatiesi apgalvojumi vai nepietiekami sniegta informācija var tikt atzīta par negodīgu komercpraksi. Piedāvājam ieskatīties tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju (“tirgotāji”) biežāk pieļautajās kļūdās, ko uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (“PTAC”) – atzinis par negodīgu komercpraksi.

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, šā gada 20. martā stājās spēkā Saeimas 18. martā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šajā rakstā – par izmaiņām fizisko personu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļu aprēķināšanas kārtībā.

Personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību plāns kļūst arvien populārāks Latvijā kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem. Citur pasaulē jau gadiem darbinieki ir varējuši kļūt par uzņēmuma dalībniekiem, kas vairojis viņu ieguldījumu uzņēmumā un tā izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu).

Soda individualizēšanas princips ir piemērojams arī nodokļu tiesībās. Pat gadījumos, kad konstatēts nodokļu tiesību aktu pārkāpums, izpildot noteiktus nosacījumus, likumvide atļauj pieņemt nodokļu maksātājam (“NM”) saudzīgāku lēmumu daļā, kas attiecas uz soda naudu, un samazināt to uz pusi no apmēra, kas konkrētajā gadījumā pienāktos. Šajā rakstā sīkāk apskatīsim, kas atbilstoši jaunākajai tiesu praksei jāvērtē VID, lai secinātu, ka NM ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus.

Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.

Nenoliedzami, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ekonomikas lejupslīdi, tā ir spēcīgs trieciens ne tikai Eiropas un pasaules ekonomikai, bet arī katram uzņēmumam un tā darbiniekiem. Loģiski, ka ES fondu jaunais plānošanas periods, kas sākas globālās pandēmijas laikā, tiek veidots ar mērķi palīdzēt mazināt Covid-19 izraisītās negatīvās sekas arī tālākā nākotnē. Tādējādi jaunajā plānošanas periodā dalībvalstīm ir pieejami gan pazīstami fondi (piemēram, Kohēzijas politikas programmas), gan jaunas programmas. Katrā programmā lielākais uzsvars likts uz zaļākas un viedākas Eiropas mērķu sasniegšanu.

Ikdienā nerezidents uz savu pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) Latvijā attiecina dažādus izdevumus. Praksē rodas jautājums, vai tie visi ir pilnībā atskaitāmi kā PP izdevumi UIN vajadzībām. Šajā rakstā – par nerezidenta personāla izmaksu attiecināšanu uz PP.

Šajā rakstā apkopotas izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa (“MUN”) regulējumā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, kā arī informācija par grozījumiem, kas stāsies spēkā pakāpeniski šā gada laikā.

Saņēmuši vairākus klientu un lasītāju lūgumus precizēt un interpretēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (“Likums”) noteiktos subjektus, vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu atbildes par nestandarta un sarežģītākām uzņēmumu struktūrām un to veikto saimniecisko darbību, lai rastu plašāku izpratni par Likuma piemērošanu. Apkopojām saņemto informāciju, veicām secinājumus un nododam atbildes Jums!

Lai gan pandēmijas izraisītajos ekonomiskajos apstākļos dažiem nodokļu maksātājiem var rasties grūtības piemērot savu iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu (advance pricing agreement jeb “APA”), visas spēkā esošās APA un to noteikumi ir jāievēro, ja vien nav pārkāpts kāds nozīmīgs pieņēmums. Šajā rakstā sniegts ieskats par Covid-19 ietekmi uz APA, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.

Kā zināms, Latvijas PVN maksātāji var atgūt nodokli, kas samaksāts par pirkumiem citā ES dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tā kā Apvienotā Karaliste (“AK”) 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES ar pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, ES vienoto PVN atmaksas procedūru vairs nevarēs izmantot, lai atgūtu nodokli, kas samaksāts AK pēc 2021. gada 1. janvāra. Attiecībā uz 2020. gadā AK samaksāto nodokli joprojām var izmantot ES vienoto procedūru, taču tuvojas PVN atmaksas pieprasījuma iesniegšanas termiņš: 2021. gada 31. marts.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas sezona jau ir klāt. Šajā rakstā – par deklarācijas aizpildīšanas pienākumu, tās iesniegšanas un nodokļa samaksas termiņiem.

2019. gada nogalē pieņemtās Direktīvas (ES) 2019/2161 (“Omnibus direktīva”) transponēšanas termiņš dalībvalstīm ir 2021. gada 28. novembris, savukārt grozītajam nacionālajam regulējumam jāstājas spēkā līdz 2022. gada 28. maijam. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām un prasībām tirgotājiem, ko ieviesīs jaunā direktīva.