Šā gada 14. aprīlī stājās spēkā grozījumi 2005. gada 10. maija MK noteikumos Nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.” Šajā rakstā – par grozījumu mērķi un sekām.
Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības pienākums izriet no Satversmes, savukārt šo tiesību apjoms noteikts Autortiesību likumā, konkretizējot autoru tiesības gūt materiālu labumu no savu darba izmantošanas.
Saskaņā ar Autortiesību likumu1 fiziskai personai bez autora piekrišanas ir atļauts darbus, kas iekļauti tiesiski iegūtā filmā vai fonogrammā vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā, kā arī vizuālos darbus reproducēt (arī ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).
Tātad ar šo normu privātpersonai noteiktā kārtībā tiek atļauts reproducēt autortiesību objektus bez autora piekrišanas, vienlaicīgi piešķirot autortiesību subjektiem tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību. Ar kopiju izgatavošanu privātām vajadzībām saprot ne tikai mūzikas vai videoklipu saglabāšanu, bet arī grāmatu, fotogrāfiju vai gleznu pārfotografēšanu privātām vajadzībām.
Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskai lietošanai maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.2 Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets. Nesēju atlīdzība ir vienreizējs maksājums, kas pēc būtības ir iekārtas, kurai ir ieraksta funkcija, pircēja samaksa autoriem, izpildītājiem, producentiem, aktieriem, filmu producentiem par atļauju kopēt autordarbus privātām vajadzībām. Nesēja atlīdzība tiek iekļauta ierīces cenā. Iekasētais maksājums nav nedz nodoklis, nedz nodeva, tas nenonāk valsts budžetā, bet caur Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūru / Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) tiek sadalīts autoriem.
2005. gada 10. maijā Ministru kabinets pamatojoties uz Autortiesību likumā doto deleģējumu izdeva noteikumus Nr. 321. Nesēju un iekārtu apjoms, par kuriem bija maksājama nesēju atlīdzība, bija palicis nemainīgs līdz 2012. gadam, kad tas tika paplašināts, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, un tas ir paplašināts tagad, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību, kuras rezultātā būtiski mainījusies autortiesību objektu izmantošanas prakse.
Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem nesēju atlīdzība attieksies arī uz viedtālruņiem, datoru cietajiem un ārējiem cietajiem diskiem, bet tā vairs nebūs jāmaksā par CD un DVD matricām. Atlīdzība nosakāma un maksājama šādā apmērā:
|
Objekts
|
Apmērs
|
|
Tukšie materiālie nesēji
|
|
USB zibatmiņa
|
6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijas teritorijā bez PVN
|
|
Ārējie cietie datora diski
|
4% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijas teritorijā bez PVN
|
|
Visu veidu datoru cietie diski, ieskaitot HDD un SSD diskus
|
2,85 euro par vienību
|
|
Reproducēšanai izmantojamās iekārtas
|
|
Visu veidu personālie datori, ieskaitot portatīvos un planšetdatorus
|
2,85 euro par vienību
|
|
Viedtālruņi
|
1,5 euro par vienību
|
Kā norāda Kultūras ministrija, 21 dalībvalsts autoratlīdzību regulējumā ir iekļāvusi viedtālruņus. Latvijā nesēju atlīdzības objektu sarakstā ietvertas tikai piecas iekārtas vai datu nesēji, kamēr Igaunijā – 18 ierīces, bet Lietuvā – 32. Arī atlīdzības apmērs Latvijā noteikts ievērojami zemāks.
Jāņem vērā, ka nesēja atlīdzība nav jāmaksā, ja iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās vai ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī tad, ja fiziskas personas tos ieved nekomerciālos nolūkos. Tāpat samaksāto nesēju atlīdzību atmaksā, ja iekārtas un tukšie materiālie nesēji neizmantoti tiek izvesti no Latvijas.
Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju, – AKKA/LAA. Tai ir arī MK noteikumos Nr. 321 noteiktās kontroles tiesības. AKKA/LAA veido un uztur tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotāju, tostarp komersantu, kas komplektē datorus Latvijā, un komersantu, kas ieved Latvijā tukšos materiālos nesējus vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas, reģistru, norādot personas nosaukumu un juridisko adresi. Informācija tiek aktualizēta katru mēnesi un ir publiski pieejama.
Katra mēneša beigās, taču ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam, izgatavotājam vai ievedējam ir pienākums iesniegt AKKA/LAA iesniegumu, kurā norādīts izgatavoto vai ievesto tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu veids, skaits, kombinētās nomenklatūras kods, pirmās atsavināšanas cena Latvijas teritorijā, valsts, no kuras tukšie materiālie nesēji un reproducēšanai izmantojamās iekārtas ievestas, informācija par izgatavotāju vai profesionālo lietotāju. Atskaite sniedzama arī par izvestajiem nesējiem un iekārtām. Pamatojoties uz iesniegumā norādītās informācijas, AKKA/LAA aprēķina atlīdzības lielumu un izsniedz izgatavotājam vai ievedējam rēķinu, kas apmaksājams 15 dienu laikā. Ja izgatavotājs vai ievedējs neievēro iesnieguma iesniegšanas vai rēķina apmaksas termiņus, atlīdzības lielumu aprēķina divkāršā apmērā.
AKKA/LAA veido un uztur arī profesionālo lietotāju reģistrā reģistrēto personu sarakstu.
Tātad viedtālruņu, datoru cieto un ārējo cieto disku izgatavotājiem un tirgotājiem jāņem vērā, ka turpmāk tiem jāveic datu nesēja atlīdzības maksājums, savukārt USB zibatmiņas maksājums mainījies no 4% uz 6%, bet nesēju atlīdzība vairs nav jāmaksā par CD un DVD matricām.
_________________________________
1 Autortiesību likuma 34. panta pirmā daļa
2 Autortiesību likuma 34. panta otrā daļa
