Nataļja Puriņa

Zvērināta advokāte, PwC Legal

Soda individualizēšanas princips ir piemērojams arī nodokļu tiesībās. Pat gadījumos, kad konstatēts nodokļu tiesību aktu pārkāpums, izpildot noteiktus nosacījumus, likumvide atļauj pieņemt nodokļu maksātājam (“NM”) saudzīgāku lēmumu daļā, kas attiecas uz soda naudu, un samazināt to uz pusi no apmēra, kas konkrētajā gadījumā pienāktos. Šajā rakstā sīkāk apskatīsim, kas atbilstoši jaunākajai tiesu praksei jāvērtē VID, lai secinātu, ka NM ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus.

No likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta septītās daļas (“Norma”) kopumā izriet četri nosacījumi samazinātas soda naudas piemērošanai:

1. izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu;
2. NM ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju;
3. NM ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus;
4. NM ir ievērojis kārtējo nodokļu samaksas termiņus.

Problēmas būtība

Kā atzinusi Augstākā tiesa (“AT”), Normas mērķis ir respektēt NM, kuri, neskatoties uz pieļauto pārkāpumu un par to aprēķināto nodokļu parādu un soda naudu, turpmāk godprātīgi veic nodokļu samaksas pienākumu un ievēro nodokļu samaksas termiņus.

Problēmu rada Normas interpretācija, ņemot vērā tās vispārīgo formulējumu, kas skaidri neatbild uz jautājumu, kādos apstākļos varētu uzskatīt, ka NM nav ievērojis deklarāciju iesniegšanas un kārtējo nodokļu samaksas termiņus.

Proti, vai noteicošais ir tas, ka NM nav parāda uz audita lēmuma pieņemšanas datumu? Šādu secinājumu varētu izdarīt, tulkojot Normu gramatiski.

Bet varbūt ir būtiski izvērtēt, vai NM vispār bija parāds, kas raksturo viņa godprātīgumu attiecībā uz savām saistībām pret valsts budžetu? Vai ir nozīme faktam, ka NM uzvedība kopumā nav laba, proti, viņš regulāri kavē deklarācijas iesniegšanas termiņus?

Vērtējot šos apsvērumus, AT tomēr secinājusi, ka likumdevēja griba, formulējot Normu, bija ne tik daudz noskaidrot konkrētu faktu par deklarāciju iesniegšanas un kārtējo nodokļu samaksas termiņu kavējumu, cik pārliecināties par NM godprātīgumu viņa pienākumu izpildē kopumā. Tieši tāpēc Normā nav norādīti skaidrāki NM uzvedības vērtēšanas kritēriji (piemēram, izvērtējamais periods: kārtīga savu pienākumu izpilde pēdējā pusgada/gada laikā vai uz lēmuma pieņemšanas brīdi). Kā atzīmē AT, šādā veidā – nenorādot ļoti precīzus kritērijus – formulēts priekšnoteikums Normas piemērotājam ļauj ņemt vērā pēc iespējas plašāku apstākļu loku, kas var raksturot gan NM attieksmi pret saviem pienākumiem nodokļu jomā, gan konkrētās lietas apstākļus kopumā, tādējādi maksimāli pietuvinoties soda individualizācijas mērķim.

Līdz ar to, apsverot iespēju piemērot NM samazināto soda naudu, VID ir ne tikai jāvērtē, vai NM ir izpildījis savas saistības un pienākumus dotajā brīdī, bet arī jāņem vērā vēsturiskie dati, piemēram, pārkāpumu regularitāte un atkārtotība, kavējuma ilgums, kavēto kārtējo nodokļu maksājumu parāda apmērs (arī salīdzinājumā ar NM budžetā iemaksāto nodokļu apmēru) un kavējuma iemesli. Tas kopumā sniegs priekšstatu par NM attieksmi un godprātīgumu, kas beigu beigās noteiks viņa tiesības pretendēt uz soda naudas samazinājumu.

Pati par sevi šāda pieeja nav slikta, jo ļauj izvērtēt katru gadījumu visaptveroši un secināt, kāpēc atlaide soda naudas noteikšanā būtu jāpiešķir. No otras puses, protams, tas dod VID plašas interpretācijas iespējas.