Šajā rakstā – par izmaiņām autoratlīdzības režīmā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā un būs piemērojams līdz šā gada beigām, kā arī citām atlīdzības saņemšanas iespējām autoriem. Rakstā ir apkopotas arī praktiskas nianses un administratīvie pienākumi gan atlīdzības izmaksātājam, gan saņēmējam – Latvijas nodokļu rezidentam.

Šā gada 6. jūlijā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām,” kas ar šā gada 5. augustu piešķir VID tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtiem lēmumiem. Šajā rakstā – par šo grozījumu mērķiem un informāciju, ko VID būs tiesības publicēt.

Turpinot iepriekš uzsākto tēmu, šajā rakstā – par ieviesto “grūti novērtējamo nemateriālo aktīvu” koncepciju un ar nemateriāliem aktīviem saistītu tiesas lietu.

Mazumtirgotāji un patērētāji pēdējā laikā ir bijuši spiesti mainīt savus preču izplatīšanas un iepirkšanās paradumus. Tirdzniecība tiešsaistē turpina attīstīties un uzņemt nebijušus apgriezienus. PwC veiktais patērētāju pulsa pētījums uzrāda, ka Covid-19 pandēmija radījusi jaunas patērētāju grupas. Šo grupu veidošanos nosaka patērētāju attieksmes un uzvedības modeļi, kuriem ir liels potenciāls būtiski ietekmēt to, kā patērētāji izvēlas iepirkšanās kanālus, preces un zīmolus.

Šā gada 10. maijā Valsts ieņēmumu dienests (“VID”) savā vietnē publicējis aktualizētu metodisko materiālu “Zaudētie parādi,” kurā sniegtas vadlīnijas gan PVN, gan UIN piemērošanai. Šajā rakstā aplūkosim PVN piemērošanas aspektus, cedējot prasījuma tiesības.
 

Šā gada 15. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (“NILLTPF”) novēršanas likumā, kuri citstarp likuma subjektiem atvieglos ziņošanas kārtību par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā un izveidos kopīgo klienta izpētes rīku. Grozījumi par ziņošanas kārtību stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī, savukārt rīku paredzēts piemērot ar nākamā gada 1. janvāri.

Ikvienam uzņēmumam jābūt grāmatvedības organizācijas dokumentam jeb politikai, kas nosaka precīzus grāmatvedības uzskaites principus, pārskatu sagatavošanas noteikumus un iekšējo dokumentu aprites organizāciju. Politikai jāatbilst katra uzņēmuma darbības veida specifikai.
 

Ja persona vienlaikus tiek uzskatīta par nodokļu rezidentu divās nodokļu konvencijas valstīs (piemēram, Latvijā un Lietuvā) saskaņā ar to nacionālajām tiesību normām, tad strīds par personas nodokļu rezidenta statusu būs izšķirams atbilstoši konvencijas 4. panta ceturtajai daļai, kura paredz secīgi izvērtēt šādus kritērijus:

Iepriekš esam rakstījuši par UIN piemērošanu maksājumiem nerezidentiem, no kuriem atbilstoši UIN likuma 5. panta noteikumiem jāietur nodoklis. Šajā rakstā detalizētāk aplūkots visizplatītākā maksājuma veida – vadības un konsultatīvo pakalpojumu maksas – normatīvais regulējums, piemēri un attaisnojuma dokumenti grāmatvedībā.

Atsaucoties uz iepriekš publicēto rakstu, kurš aktualizē iespējas samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) apmēru, sadalot “jauno” peļņu, šajā rakstā apskatīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) atvieglojumi, kurus var piemērot fiziskā persona pat tad, ja uzņēmums jau izmantojis kādu no pieejamiem UIN atvieglojumiem saskaņā ar šī brīža praksi.

Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai valstu atbildīgās iestādes 2020. un 2021. gadā ieviesa īpaši stingrus ierobežojumus, tostarp ceļošanas ierobežojumus. Šo izceļošanas un ieceļošanas ierobežojumu dēļ daudzi cilvēki uzturējās Latvijā vai kādā citā valstī piespiedu kārtā. Veicot darba pienākumus Latvijā, aktuāli kļūst nodokļu piemērošanas aspekti. Šajā rakstā – par nodokļu rezidences noteikšanu Covid-19 ietekmē atbilstoši Latvijas likumvidei.

Attīstoties nodokļu sistēmai, mainās uzraugošo iestāžu prioritātes attiecībā uz transfertcenu riskiem, un pēdējo gadu laikā uzmanība biežāk tiek pievērsta arvien sarežģītākiem gadījumiem. Arī nemateriālo aktīvu transfertcenu aspekti kļūst arvien aktuālāki, tāpēc dažu rakstu ietvaros skaidrosim tādu saistīto pušu darījumu būtiskumu, kas ietver nemateriālo aktīvu izmantošanu, aplūkosim ar tiem saistītās transfertcenu tendences un visbiežāk sastopamos riskus, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.

Sabiedriskā labuma organizācijas (“SLO”) statuss ne tikai apliecina organizācijas darbību sabiedrības interesēs, bet arī motivē pašu SLO gan piesaistīt ziedojumus, gan saņemt dažādas nodokļu un citas priekšrocības. Ziedojumi ir būtisks dažādu SLO sabiedriskā labuma projektu avots, savukārt ziedotāji var iegūt nodokļu priekšrocības. Finanšu ministrija (“FM”) ir izdevusi informatīvu ziņojumu par SLO darbību un attīstību. Šajā rakstā sniegts īss tā kopsavilkums, uzņēmumu viedoklis par šiem atvieglojumiem, un vai tas ir sekmējis SLO darbību.
 

Šā gada 22. martā ES Padome pieņēma Direktīvu (ES) 2021/514 (DAC7), kas groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, paplašinot ES noteikumus par nodokļu pārredzamību un attiecinot ziņošanas pienākumus arī uz digitālajām platformām un platformu operatoriem. Ar 2023. gadu digitālajām platformām un platformu operatoriem tiek noteikts pienākums sniegt informāciju par digitālās platformas izmantojošo pārdevēju ienākumiem. Šie noteikumi ievieš ziņošanas pienākumu digitālajām platformām, kuras atrodas gan ES, gan ārpus tās.
 

No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”). Saeimas opozīcija, kā arī vairākas uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas atklātā vēstulē deputātiem lūdza atlikt minimālo iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atguvusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Neraugoties uz publiski pausto kritiku, 1. jūlijā tomēr stājās spēkā jaunais režīms. Šajā rakstā aplūkoti gadījumi, kad pašnodarbinātai personai ir tiesības nepiemērot minimālo VSAOI saviem ienākumiem, savlaicīgi vēršoties ar šādu lūgumu VID.

Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.

Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) tiesības precizēt nodokļu maksājumu apmēru primāri ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā daļā. Pārbaudāmais periods ir ierobežots – trīs gadi, un ir pieņemts uzskatīt, ka ārpus šī perioda personas nodokļu slogs nevar tikt pārskatīts. Taču VID pieturas pie viedokļa, ka personas pienākums samaksāt nodokļus nav ierobežots laikā un tam īsti nav noilguma. Iepriekš ir nācies saskarties ar praksi, kad, konstatējot nepareizu nodokļu samaksu par periodu, kas ir ārpus šiem trim gadiem, personai tika piedāvāts labprātīgi iesniegt attiecīgās deklarācijas un samaksāt papildu nodokļus. Šīs labprātīgās rīcības stimulēšanai persona tika brīdināta, ka VID varētu nodot savā rīcībā esošo informāciju Finanšu policijai, lai lemtu par kriminālprocesa ierosināšanu. Šobrīd šī prakse attīstās tādējādi, ka arī nodokļu maksātāja (“NM”) kļūda, iesniedzot deklarācijas par senākiem periodiem, ir iztulkota kā labprātīga sava pienākuma izpilde un nelabojama rīcība.

Pagājušajā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one-stop shop jeb IOSS) tiek ieviests ES ar šā gada 1. jūliju kā daļa no apjomīgajiem grozījumiem PVN regulējumā e-komercijas uzņēmumiem. Šajā rakstā – par starpnieka pienākumiem un atbildību importa režīmā.

G7 finanšu ministri 5. jūnijā izsludināja vienošanos, ar kuru grupas dalībvalstis apņemas ieviest jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības, kas tām ļaus daļu no lielo starptautisko uzņēmumu gūtās peļņas novirzīt uz tirgiem (t.i., apgrozījuma rašanās vietām – “1. pīlārs”), un globāli ieviest vismaz 15% minimālo nodokļa likmi (“2. pīlārs”). Šī sanāksme centās noskaidrot, vai ASV nostāja attiecībā uz ESAO Iekļaujošā satvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem” palīdzēs dalībvalstīm rast kopēju pamatu vienošanās panākšanai.
 

Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).

Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.

Arvien vairāk uzņēmumu ir sadalījuši dividendēs peļņu, kas bija uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim, par to nemaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atbilstoši jaunajam UIN režīmam. Brīdī, kad uzņēmuma dalībnieki pieņem lēmumu par “jaunās” peļņas sadali, rodas jautājums, vai ir kaut kādas iespējas samazināt par dividendēm maksājamo nodokli. Šajā rakstā – par iespējām, ierosinājumiem un aktualitātēm.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantu nodokļu maksātājam (“NM”) jāievēro prasības, kas attiecas uz tā sagatavotajā transfertcenu (“TC”) dokumentācijā ietvertās informācijas aktualitāti un regulāru atjaunošanu atbilstoši pastāvošajai faktiskajai situācijai. Laikā, kad TC dokumentāciju sagatavošanā un iesniegšanā ir “miera” periods, lūdzām VID sniegt atbildes uz neviennozīmīgiem jautājumiem par salīdzināmo datu atjaunošanu un finanšu datu pārskatīšanu, tostarp iespēju izmantot roll forward pieeju.

Tuvojoties vasarai, visos uzņēmumos aktuāla kļūst tēma par atvaļinājumu un darbinieku aizvietošanu. Uzņēmumu grāmatvedība ir viena no nodaļām, kas saņem dažādus jautājumus un apstiprinājumus un no kuras sagaida tūlītēju rīcību, lai tiktu nodrošināta uzņēmējdarbības nepārtrauktība. Visiem grāmatvedības jomā strādājošiem ir zināma situācija, ka grāmatvedis atvaļinājumu nevar ņemt mēneša slēgšanas laikā, pārskatu nodošanas laikā un algu aprēķināšanas laikā. Kad tad lai grāmatvedis dodas atvaļinājumā? Šajā rakstā – par iespējamiem risinājumiem.

Veicot transfertcenu analīzi finanšu darījumiem, pirms procentu likmes noteikšanas jāizvērtē aizņēmēja kredītspēja. Proti, lai novērtētu ar iekšgrupas finanšu darījumu saistīto risku un noteiktu tirgus cenu principam atbilstošu procentu likmi par kredītriska uzņemšanos, aizdevējam jāizvērtē gan aizņēmēja saistību neizpildes varbūtība, t.i., kredītspēja, gan izredzes aizdevumu atgūt. Šajā rakstā – par kredītreitinga modeli, ko nereti izstrādā starptautiskās uzņēmumu grupas, lai noteiktu atsevišķu vienību kredītspēju.

Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.

No 2018. gada Latvijas nodokļu sistēmā ir ieviestas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā fiziskas personas ienākumam, tostarp dividendēm. Šajā rakstā aplūkojam, kā ir mainījusies nodokļu piemērošana Latvijas izcelsmes dividendēm un kā šīs izmaiņas ietekmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nodokļu maksātājus.

Tā kā dīkstāves pabalstu un atbalstu algu subsīdijai izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā algu grāmatvežiem, aprēķinot vidējo izpeļņu, ja darbinieks saņēmis maksājumus Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valsts atbalsta ietvaros. Līdz ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu darbinieki parasti pievēršas sava ienākuma padziļinātai izvērtēšanai un aktuāla kļūst pareiza ienākuma noteikšana arī par pagātnes periodiem.

Covid-19 krīzes ierobežojumi negatīvi ietekmējuši daudzu komersantu spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ierobežota ir ne tikai komersantu spēja gūt peļņu, bet arī spēja segt saimnieciskās darbības izmaksas. Eiropas Komisijas saskaņojumu šonedēļ gaida valsts piešķirtais atbalsts tirdzniecības un sporta centriem. Abus atbalsta veidus piešķirs un kontrolēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz šā gada 31. maijam (ja vien termiņš netiks pagarināts), tātad iesniegums jāsagatavo nedēļas laikā. Tam jāpievieno virkne dokumentu. LIAA lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems līdz šā gada 30. septembrim un izlases veidā pārbaudīs 15% no atbalsta saņēmējiem. Šajā rakstā – par svarīgāko saistībā ar atbalstu.