Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
G7 finanšu ministri 5. jūnijā izsludināja vienošanos, ar kuru grupas dalībvalstis apņemas ieviest jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības, kas tām ļaus daļu no lielo starptautisko uzņēmumu gūtās peļņas novirzīt uz tirgiem (t.i., apgrozījuma rašanās vietām – “1. pīlārs”), un globāli ieviest vismaz 15% minimālo nodokļa likmi (“2. pīlārs”). Šī sanāksme centās noskaidrot, vai ASV nostāja attiecībā uz ESAO Iekļaujošā satvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem” palīdzēs dalībvalstīm rast kopēju pamatu vienošanās panākšanai.
Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Arvien vairāk uzņēmumu ir sadalījuši dividendēs peļņu, kas bija uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim, par to nemaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atbilstoši jaunajam UIN režīmam. Brīdī, kad uzņēmuma dalībnieki pieņem lēmumu par “jaunās” peļņas sadali, rodas jautājums, vai ir kaut kādas iespējas samazināt par dividendēm maksājamo nodokli. Šajā rakstā – par iespējām, ierosinājumiem un aktualitātēm.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantu nodokļu maksātājam (“NM”) jāievēro prasības, kas attiecas uz tā sagatavotajā transfertcenu (“TC”) dokumentācijā ietvertās informācijas aktualitāti un regulāru atjaunošanu atbilstoši pastāvošajai faktiskajai situācijai. Laikā, kad TC dokumentāciju sagatavošanā un iesniegšanā ir “miera” periods, lūdzām VID sniegt atbildes uz neviennozīmīgiem jautājumiem par salīdzināmo datu atjaunošanu un finanšu datu pārskatīšanu, tostarp iespēju izmantot roll forward pieeju.
Tuvojoties vasarai, visos uzņēmumos aktuāla kļūst tēma par atvaļinājumu un darbinieku aizvietošanu. Uzņēmumu grāmatvedība ir viena no nodaļām, kas saņem dažādus jautājumus un apstiprinājumus un no kuras sagaida tūlītēju rīcību, lai tiktu nodrošināta uzņēmējdarbības nepārtrauktība. Visiem grāmatvedības jomā strādājošiem ir zināma situācija, ka grāmatvedis atvaļinājumu nevar ņemt mēneša slēgšanas laikā, pārskatu nodošanas laikā un algu aprēķināšanas laikā. Kad tad lai grāmatvedis dodas atvaļinājumā? Šajā rakstā – par iespējamiem risinājumiem.
Veicot transfertcenu analīzi finanšu darījumiem, pirms procentu likmes noteikšanas jāizvērtē aizņēmēja kredītspēja. Proti, lai novērtētu ar iekšgrupas finanšu darījumu saistīto risku un noteiktu tirgus cenu principam atbilstošu procentu likmi par kredītriska uzņemšanos, aizdevējam jāizvērtē gan aizņēmēja saistību neizpildes varbūtība, t.i., kredītspēja, gan izredzes aizdevumu atgūt. Šajā rakstā – par kredītreitinga modeli, ko nereti izstrādā starptautiskās uzņēmumu grupas, lai noteiktu atsevišķu vienību kredītspēju.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
No 2018. gada Latvijas nodokļu sistēmā ir ieviestas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā fiziskas personas ienākumam, tostarp dividendēm. Šajā rakstā aplūkojam, kā ir mainījusies nodokļu piemērošana Latvijas izcelsmes dividendēm un kā šīs izmaiņas ietekmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nodokļu maksātājus.
Tā kā dīkstāves pabalstu un atbalstu algu subsīdijai izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā algu grāmatvežiem, aprēķinot vidējo izpeļņu, ja darbinieks saņēmis maksājumus Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valsts atbalsta ietvaros. Līdz ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu darbinieki parasti pievēršas sava ienākuma padziļinātai izvērtēšanai un aktuāla kļūst pareiza ienākuma noteikšana arī par pagātnes periodiem.
Covid-19 krīzes ierobežojumi negatīvi ietekmējuši daudzu komersantu spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ierobežota ir ne tikai komersantu spēja gūt peļņu, bet arī spēja segt saimnieciskās darbības izmaksas. Eiropas Komisijas saskaņojumu šonedēļ gaida valsts piešķirtais atbalsts tirdzniecības un sporta centriem. Abus atbalsta veidus piešķirs un kontrolēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz šā gada 31. maijam (ja vien termiņš netiks pagarināts), tātad iesniegums jāsagatavo nedēļas laikā. Tam jāpievieno virkne dokumentu. LIAA lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems līdz šā gada 30. septembrim un izlases veidā pārbaudīs 15% no atbalsta saņēmējiem. Šajā rakstā – par svarīgāko saistībā ar atbalstu.
Covid-19 ir ieviesis pārmaiņas visu dzīvēs. Izklaides pasākumu rīkošana klātienē joprojām ir ierobežota, taču tiek organizēti tiešsaistes pasākumi, kuru laikā, piedaloties kādā konkursā, ir iespējams iegūt balvu. Šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu balvām, ko apskatīsim, izmantojot praktisku piemēru.
Mūsdienu lielo korporāciju laikmetā biznesa vērtības ķēde, ko parasti veido vairākas darbības jeb funkcijas (piemēram, biznesa stratēģijas izstrāde un ieviešana, izpēte un attīstība, ražošana, mārketings, pārdošana un loģistika), ir sadalīta pa dažādiem grupas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās valstīs. Šāds sadalījums izriet gan no biznesa vajadzībām, gan no valsts likumvides prasībām attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām. Tā kā vienā biznesā ir iesaistīti vairāki vienas grupas uzņēmumi, to starpā notiek darījumi, kuros tiek piemērotas transfertcenas un attiecīgi rodas ar tām saistīti nodokļu riski.
Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.
DAC6 ziņošanas pienākums ir spēkā jau no šā gada janvāra un daļa ES dalībvalstu, gatavojoties direktīvas ieviešanai nacionālajā likumvidē, publicēja DAC6 normu piemērošanas vadlīnijas jau krietnu laiku atpakaļ. Arī VID ir publicējis atbildes uz Latvijas nodokļu konsultantu, kredītiestāžu un citu starpnieku biežāk uzdotajiem jautājumiem par DAC6 ziņošanas pienākuma izvērtēšanu, kā arī citiem ar DAC6 ziņošanu saistītiem tehniskiem jautājumiem. Šajā rakstā apskatām svarīgākos VID precizējumus un skaidrojumus par DAC6 ziņošanas pienākumu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) šā gada aprīlī publicētais nodokļu līgumu neatbilstošas izmantošanas (“treaty shopping”) trešā salīdzinošā izvērtējuma pārskats atspoguļo BEPS 6. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu. Šis standarts, kurš novērš nodokļu līgumos paredzēto atvieglojumu izmantošanu neatbilstošos apstākļos, ir viens no četriem BEPS minimālajiem standartiem, ko apņēmušās ieviest visas ESAO/G20 BEPS iekļaujošā satvara dalībvalstis (vairāk nekā 125 jurisdikcijas, kas sadarbojas BEPS pasākumu paketes ieviešanā). Šajā rakstā – ieskats izvērtējuma galvenajos secinājumos.
Šā gada 18. februārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 677 attiecībā uz peļņas sadalīšanas metodes (“PSM”) piemērošanu, analizējot darījumus starp saistītām personām. Šajā rakstā piedāvājam shēmu, kas ļauj izvērtēt nodokļu maksātāja (“NM”) spēju savos darījumos piemērotās cenas ekonomiski pamatot, pielietojot PSM, un sniedzam praktisku peļņas sadales piemēru.
Ar 2022. gada 1. janvāri slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldītājiem būs iespēja neiekļaut savā apliekamajā bāzē ienākumu, ko būs guvis fonds, pārdodot tam piederoša uzņēmuma kapitāla daļas (“akcijas”). To paredz jaunākie Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, kas stājušies spēkā šā gada 20. aprīlī. Šajā rakstā – par nosacījumiem un to iespējamo ietekmi uz fondu ieguldījumu atsavināšanas stratēģiju.
Šā gada 14. aprīlī stājās spēkā grozījumi 2005. gada 10. maija MK noteikumos Nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.” Šajā rakstā – par grozījumu mērķi un sekām.
2020. gada 4. septembrī Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) pasludināja spriedumu lietā Nr. A420190717 SKA-383/2020 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu nekustamā īpašuma (“NĪ”) ieguldīšanas darījumam. Spriedums nostiprina sapratni par IIN piemērošanas atlikšanu fiziskai personai (“FP”), kura uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījusi kapitāla aktīvus (piemēram, NĪ vai preču zīmes), pretī saņemot kapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – akcijas).
Lai gan darba līgums ir svarīgs katra uzņēmuma darbības pamats un tā saturs visai izsmeļoši noteikts Darba likuma (“DL”) 40. pantā, praksē bieži nākas sastapties ar kļūdainiem, neprecīziem un atsevišķos gadījumos pat prettiesiskiem darba līguma nosacījumiem. Periodiska darba līgumu pārskatīšana ir svarīga, un šis raksts palīdzēs saskatīt būtiskus, taču nereti ignorētus darba līgumu trūkumus, kā arī sniegs ieteikumus uzlabojumiem.
Dažu ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, nacionālā likumvide neparedz citas dalībvalsts nodokļa maksātāja tiesības atgūt budžetā samaksāto nodokli kā citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, ja tas reģistrējies Latvijas PVN maksātāju reģistrā. Šajā rakstā – par tiesas atziņām, kas paustas šā gada 28. janvāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumā lietā Nr. A420147918, kurš šobrīd jau stājies spēkā.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Gan pirms Covid-19 krīzes, gan jo īpaši pašlaik uzņēmumi savas saimnieciskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai piedāvā darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu un transportu uz darba vietu un atpakaļ. Šajā rakstā – par šāda lēmuma iespējamām PVN sekām.
Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu periodā daudzām starptautisko uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes kavējumu vai ārkārtas darbības izmaksu dēļ. Šādu zaudējumu sadale un ārkārtas izmaksu attiecināšana starp saistītiem uzņēmumiem noteikti izraisīs nodokļu administrācijas pastiprinātu interesi, tādēļ šiem jautājumiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Šajā rakstā – par Covid-19 izraisīto zaudējumu un ārkārtas izmaksu sadali, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Nepatiesi apgalvojumi vai nepietiekami sniegta informācija var tikt atzīta par negodīgu komercpraksi. Piedāvājam ieskatīties tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju (“tirgotāji”) biežāk pieļautajās kļūdās, ko uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (“PTAC”) – atzinis par negodīgu komercpraksi.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, šā gada 20. martā stājās spēkā Saeimas 18. martā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šajā rakstā – par izmaiņām fizisko personu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļu aprēķināšanas kārtībā.
