Rudens periods nāk ar aktīviem VID pieprasījumiem skaidrot bankas kontu apgrozījumu veidojošos darījumus un nesakritības ar VID pieejamo informāciju. Šajā rakstā – sīkāk par procesu un praktisko saziņu ar VID (plašāks raksts “Personas bankas kontu apgrozījums nesakrīt ar deklarētajiem ienākumiem”).
 

Nodarbinātības pārkāpumu biežākās sekas ir administratīvais sods, taču darba devējiem, kuri praksē nav saskārušies ar Valsts darba inspekcijas pārkāpuma procedūru, ne vienmēr ir skaidrs priekšstats par soda noteikšanas procesu un tā galvenajiem principiem. Šajā rakstā – par soda noteikšanas galvenajiem posmiem un apstrīdēšanas iespējām.
 

Veicot transfertcenas (TC) analīzi un nosakot tirgus vērtību, ir svarīgi iegūt kvalitatīvus salīdzināmos datus. Viens no būtiskiem faktoriem šajā procesā ir veikt pamatotu izvēli par datu kopas lielumu, t.i., izmantot viena gada vai vairāku gadu salīdzināmo uzņēmumu finanšu rādītājus. Šajā rakstā – par to, kādi ir galvenie riski un faktori, kas jāņem vērā, nosakot darījumu tirgus vērtību, ja tiek izmantoti salīdzināmie dati par vienu vai vairākiem gadiem. Rakstā atsauksimies gan uz vietējās likumvides vispārīgo regulējumu, gan ESAO TC noteikšanas vadlīniju norādēm, kā arī apskatīsim piemēru no tiesu prakses.

Šā gada 9. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļu administrācijas tiesībām atteikt PVN atmaksu, ja nodokļa maksātājs noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis pieprasītos dokumentus atmaksas pamatotības pierādīšanai. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un praksi Latvijā.

Iepriekš jau esam rakstījuši par jauno Grāmatvedības likumu, kas pieņemts šā gada 10. jūnijā un stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, kā rezultātā spēku zaudēs likums “Par grāmatvedību” un saistošie 2003. gada 21. oktobra MK noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (MK 585). Stājoties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam, paredzēts izstrādāt un izdot jaunus MK noteikumus “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi.” Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu un ieviešanas termiņiem.

Ir dažādi juridiskie instrumenti, kā atstāt savu īpašumu mantojumā, tostarp arī Latvijā popularitāti iegūstošie trasti. Šajā rakstā aplūkoti trīs līdz šim Latvijā populārākie mantojuma jautājumu risinājumi: dāvināšana, pārdošana un mantošana. Vislabākais risinājums katrā situācijā būs citāds, tādēļ šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu par nodokļiem mantojuma saņēmējam vai mantojuma devējam katrā no minētajām iespējām. Rakstā aplūkoti tikai darījumi ar nekustamo īpašumu (NĪ), ko veic fiziskas personas – Latvijas nodokļu rezidenti.

Prasījuma tiesību cesiju uzņēmējdarbībā izmanto ļoti plaši. Cesija rada iespēju pārvērst debitoru parādus apgrozāmajā kapitālā. Visbiežāk ar prasījuma tālākpārdošanu (cesiju) saprot no patēriņa kreditēšanas izrietoša prasījuma nodošanu ārpustiesas parāda atgūšanai licencētiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Praksē cesijas izmantošana ir vēl plašāka – to izmanto arī kredīta devēji, kas iestājas sākotnējā kreditora vietā, tostarp fiziskas personas, investējot aizdevumu platformās.

PVN piemērošana cesijas darījumiem nav viennozīmīga un var mainīties atkarībā no cesijas darījuma specifikas. Tāpat maldīgs ir priekšstats, ka cesijas darījumos nav jāapsver PVN piemērošana. Šajā rakstā – par PVN piemērošanu cesijas darījumiem.
 

Vai tad, ja debitors ir izslēgts no komercreģistra, uzņēmums var norakstīt tā parādu bez UIN sekām? Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, norakstot šādu debitora parādu, un kādiem dokumentiem jābūt uzņēmuma rīcībā.
 

Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā ir ietverta ziedojuma definīcija, taču sponsorēšanas jēdziens nav definēts. Praksē uzņēmumus, kas sponsorē kādu no SLO organizētajiem pasākumiem, varētu interesēt, vai nodokļu piemērošana sponsorēšanai ir tāda pati kā ziedojumam. Šajā rakstā – par nodokļu niansēm SLO sponsorēšanas gadījumā.
 

Jau labu laiku Latvijā ir iespējams pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai (TUA) apmaiņā pret investīciju veikšanu. Vairākiem uzņēmējiem un investoriem tas šķita pievilcīgi, jo ļāva sekmīgi uzsākt vai turpināt savu uzņēmējdarbību Latvijā ar iespēju brīvi ceļot pa visu Eiropu. Tomēr, kā jau bieži gadās, velns slēpjas detaļās. Nodokļu jautājums var sabojāt izplānoto darbību un kļūt par pamatu TUA anulēšanai.

Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču pastāvīgi samazināties jau kopš 2016. gada, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) nesen veiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) plaisas novērtējums par 2020. gadu.
 

Uzņēmumu grupā ar vertikālu struktūru Latvijas (LV) uzņēmums nereti saņem dividendes no meitas uzņēmumiem un pārskaita tās tālāk saviem īpašniekiem. Šādām “caurplūstošajām” dividendēm UIN likums paredz īpašu atvieglojumu – pie noteiktu kritēriju izpildes tās apliek ar nodokli tikai vienu reizi arī tad, ja nodoklis samaksāts citā valstī. Praksē var būt dažādas situācijas, piemēram, dividenžu saņemšana un izmaksa notiek dažādos periodos, izmaksātāja valstī šī peļņa var nebūt aplikta ar nodokli, LV uzņēmums saņem dividendes neto vērtībā, t.i., no tām jau ir ieturēts nodoklis izmaksātāja valstī. Šajā rakstā aplūkoti aktuālie piemēri.
 

Bieži optimizācijas nolūkos grupas uzņēmumi savstarpēji sniedz dažādus pakalpojumus. Tādēļ šādu uzņēmumu pakļautība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam (“Likums”) ir vienmēr bijis aktuāls jautājums, kuru padziļināti pētīja un izvērtēja. Šā gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas papildina Likuma 3. pantu ar sesto daļu, kura nosaka izņēmumus, ļauj personām nekvalificēties kā Likuma subjektiem un, iespējams, precizē atbildes uz grupas uzņēmumu jautājumiem, izvērtējot to pakļautību Likumam. Šajā rakstā – īsumā par to, kad grupas ietvaros sniegtie pakalpojumi ietilpst Likumā paredzētajos izņēmumos.
 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (“ESAO”) šā gada jūlijā publicēja Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 2. posma ziņojuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot BEPS 14. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanai. Salīdzinošā izvērtējuma 2. posma nolūks ir uzraudzīt no Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 1. posma ziņojuma izrietošo ieteikumu ieviešanu. Kopumā 2. posma ziņojumā secināts, ka Latvija ir novērsusi lielāko daļu 1. posma ziņojumā konstatēto trūkumu.

Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma reforma ieviesa izmaiņas visos UIN piemērošanas aspektos, tostarp palielinātiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā par to, vai bankām un apdrošināšanas sabiedrībām savā UIN bāzē (apliekamajā ienākumā) nebūtu jāiekļauj procentu maksājumu pārsniegums.

Šā gada 12. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (“Likums”). Kaut arī grozījumi vēl jāskata Ministru kabinetā un jāapstiprina Saeimā, atsevišķi precizējumi būtu piemērojami, jau gatavojot gada pārskatu par 2021. gadu.

"PwC’s Academy" uzsāk jauno mācību sezonu, kurā ikvienam interesentam tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai atrodaties Latvijā vai ārvalstīs, piedāvājam iespēju apgūt vērtīgas zināšanas par nodokļiem un citām aktuālām uzņēmējdarbības tēmām.

2021. gads un pašreizējais makroekonomiskais cikls ir ieviesis vairākas korekcijas un ienesis neskaidrību par nākotni gan mājsaimniecību (privātā patērētāja) līmenī, gan dažāda lieluma uzņēmumu un politikas veidotāju līmenī. Covid-19 un ar to saistītās paradigmas maiņas, pandēmijas atkārtošanās riski, ietekmētās loģistikas un piegādes ķēdes un citi faktori rada būtiskus riskus, kuri ietekmē uzņēmumu iespējas turpināt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkoti izplatītākie finanšu grūtību iemesli un parādu pārstrukturēšanas rīki, tostarp dažādas uzņēmumu iespējas vienoties ar VID par nodokļu samaksu.

2019. gada 21. maijā informējām MindLink.lv lasītājus par Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumu lietā C-235/18 Vega International par PVN piemērošanu situācijā, kurā uzņēmums nodod dažādu degvielas piegādātāju degvielas kartes saviem meitas uzņēmumiem, kuri kā PVN maksātāji ir reģistrēti dažādās ES dalībvalstīs, un veic norēķinus starp meitas uzņēmumiem (degvielas faktiskajiem patērētājiem) un degvielas faktiskajiem piegādātājiem. Ņemot vērā šo EST spriedumu, VID ir publicējis metodisko materiālu par PVN un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību piemērošanu darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes. Šajā rakstā aplūkots VID sniegtais viedoklis par nodokļu tiesiskā regulējuma piemērošanu darījumos ar degvielas kartēm.

Iepriekš esam rakstījuši par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“Likums”) grozījumiem, kuri citstarp atvieglos Likuma subjektiem ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtību un izveidos kopīgo klienta izpētes rīku. Šajā rakstā – par grozījumiem prasībās attiecībā uz Likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem (“PLG”).

Vairākkārt esam rakstījuši par PVN piemērošanu tālpārdošanai un jaunajiem PVN vienkāršošanas režīmiem One Stop Shop (“OSS”) un Import One Stop Shop (“IOSS”), kas ļauj reģistrēties PVN vajadzībām vienā ES dalībvalstī, lai samaksātu PVN par preču tālpārdošanu patērētājiem, kas atrodas visās dalībvalstīs. Šajā rakstā apskatīsim, kādi citi nodokļu vai administratīvie pienākumi var rasties citā dalībvalstī, nodarbojoties ar pārrobežu e-komerciju.

Ar 2022. gada 1. janvāri jaunais “Grāmatvedības likums” aizstās pašlaik spēkā esošo 1992. gada likumu “Par grāmatvedību.” Viens no jaunā likuma ieviešanas aspektiem bija aktualizēt informāciju par grāmatvedības attaisnojuma dokumentu glabāšanu. 

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī risku novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus organizācijās. Samazinoties pandēmijas apmēriem un spēkā esošajiem ierobežojumiem, organizācijām būtu šie procesi jāpārskata un, ja nepieciešams, jāveic tajos izmaiņas.

Lēmumu pieņemšana organizācijās ir izaicinājumu pilna gan normālos, gan pandēmijas apstākļos. Kādi riski jāņem vērā? Kādi ir labākie informācijas avoti? Kas ir noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā? Kādu ietekmi tas atstās?
 

Nesen jau rakstījām par ESAO Iekļaujošā satvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem,” kas ļaus dalībvalstīm rast kopēju pamatu, lai vienotos par visām ESAO dalībvalstīm un jurisdikcijām pieņemamu nodokļu piemērošanu globālajiem uzņēmumiem. Kaut arī iesaistīto dalībnieku skaits ir liels (139 dalībvalstis un jurisdikcijas, kas uztur atšķirīgas intereses un pārstāv dažāda mēroga ekonomiku), visas iesaistītās puses izprot jautājuma būtiskumu un ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk vienoties par akūtajiem jautājumiem un ieviest vienoto digitalizētās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem. Šajā rakstā – par šīs vienošanās ambiciozajiem mērķiem un vēl ambiciozākajiem noslēgšanas un ieviešanas termiņiem.

Līdz ar vairāku skaļu izmeklēšanu pabeigšanu un Konkurences padomes lēmumu pieņemšanu ir aktualizējies jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā. Kādi apstākļi jāņem vērā cietušajam un pārkāpējam, ja tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir ikvienai personai, kurai konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums?

Ir pieaugusi gan uzņēmumu vadītāju, gan strādājošo pozitīvā attieksme pret attālināto darbu. Uzņēmumu vadītāji plāno papildu investīcijas, lai atbalstītu hibrīddarba modeļa ieviešanu. Darbinieki tik ļoti nesteidzas atgriezties birojā kā viņu vadītāji. Uzņēmumu vadītājus gaida sarežģīti lēmumi par biroja telpu izmantošanu. Tie ir tikai daži no jautājumiem un secinājumiem, kas izriet no PwC veiktā pētījuma.
 

Iepriekš rakstījām par jauno UIN likuma regulējumu attiecībā uz avansa maksājumiem, kas veikti kā priekšapmaksa par pakalpojumu vai preci. Šajā rakstā – par atšķirībām UIN piemērošanā avansa maksājumiem atkarībā no maksājuma brīža un par turpmākajiem soļiem debitoru parādu norakstīšanas gadījumā.

Ņemot vērā straujo digitālo finanšu pakalpojumu attīstību, virtuālo valūtu (“VV”) izmantošana ikdienas norēķinos kļūst arvien biežāka. Šā gada jūlijā VID izstrādājis un publicējis vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, lai veicinātu izpratni par normatīvo aktu praktisku piemērošanu fizisko personu ienākumam no darījumiem ar VV. Šajā rakstā – par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu, ja fiziskā persona veic pirkšanas un pārdošanas darījumus ar VV.