Elvijs Logins

Vecākais konsultants transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Tatjana Koncevaja

Direktore transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Nesen jau rakstījām par ESAO Iekļaujošā satvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem,” kas ļaus dalībvalstīm rast kopēju pamatu, lai vienotos par visām ESAO dalībvalstīm un jurisdikcijām pieņemamu nodokļu piemērošanu globālajiem uzņēmumiem. Kaut arī iesaistīto dalībnieku skaits ir liels (139 dalībvalstis un jurisdikcijas, kas uztur atšķirīgas intereses un pārstāv dažāda mēroga ekonomiku), visas iesaistītās puses izprot jautājuma būtiskumu un ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk vienoties par akūtajiem jautājumiem un ieviest vienoto digitalizētās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem. Šajā rakstā – par šīs vienošanās ambiciozajiem mērķiem un vēl ambiciozākajiem noslēgšanas un ieviešanas termiņiem.

Kaut arī vienošanās izstrādes sākumposmā starp ESAO dalībvalstīm valdīja būtiskas viedokļu nesakritības un pat domstarpības, aizvien darbojoties pie projekta izstrādes un pilnveidošanas, lielākā un būtiskā daļa no dalībvalstīm ir piekritušas pievienoties plānotajai reformai digitalizētās ekonomikas aplikšanā ar nodokļiem. Pēc aizvadītās ESAO Iekļaujošā satvara sanāksmes šā gada jūnija beigās un G20 valstu finanšu ministru sanāksmes jūlijā par pievienošanos plānotajam projektam pēc 9. jūlija bija pievienojušās jau 132 dalībvalstis no 139, kas kopā veido vairāk nekā 90% no globālā IKP. Šī vienošanās starptautiskajai nodokļu reformai nodrošinās jaunu ietvaru, un dalībvalstu vidū, kas jau ir iesaistījušās, ir arī Latvija un pārējās Baltijas valstis. Neliela dalībvalstu grupa vēl nav pievienojusies – tās ir septiņas valstis, kas visticamāk pievienosies pēc vēl atlikušo jautājumu apspriešanas un papildu kompromisu rašanas. Būtiski uzsvērt, ka starp valstīm, kas vēl nav pievienojušās, nav nevienas G7 sektora valsts, tātad visticamāk vēl nepievienojušās dalībvalstis būtiski nebremzēs plānoto projekta virzību. Atlikušie jautājumi un elementi, par kuriem jāvienojas dalībvalstīm, tostarp starptautiskās nodokļu reformas ieviešanas plāns, jāizstrādā un jāapstiprina līdz šā gada oktobrim.

Globālās vienošanās struktūra un būtiskie ieguvumi

Kā iepriekš jau esam rakstījuši, ESAO Iekļaujošā satvara projekts “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem” sastāv no diviem pīlāriem. Neieslīgstot detaļās, atgādinām abu pīlāru būtību:

• Pirmais pīlārs noteiks godīgāku globālo uzņēmumu gūtās peļņas sadalījumu pa valstīm un valstu iespējas aplikt ar nodokļiem attiecīgos uzņēmumus pēc to faktiskajām ienākumu gūšanas vietām (valstīm un jurisdikcijām);
• Otrais pīlārs mazinās konkurenci nodokļu aplikšanā starp valstīm attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli, ieviešot minimālo nodokļu slogu globāli, ko valstis var izmantot, lai aizsargātu savu nodokļu bāzi. Šis pīlārs neizslēgs nodokļu konkurenci starp valstīm, bet piemēros globāli pieņemtus ierobežojumus nodokļu aplikšanas tiesībām.

Papildus plānots, ka 1. un 2. pīlārs spēs sniegt nepieciešamos nodokļu ieņēmumus. Paredzams, ka 1. pīlāra ietvaros tiks rasta iespēja aplikt ar nodokļiem uzņēmumu peļņu virs 100 miljardiem USD, kas ik gadu tiks pārdalīti atbilstoši tirgus jurisdikcijām. Attiecībā uz 2. pīlāru prognozē, ka tā ietvaros noteiktā globālā minimālā 15% UIN likme visā pasaulē ik gadu ģenerēs 150 miljardu USD nodokļu ieņēmumus.

Kaut arī vairākums ESAO dalībvalstu jau ir pievienojušās divu pīlāru “risinājumam,” jāsagaida arī atlikušo valstu pievienošanās un jāvienojas par atlikušajiem būtiskajiem jautājumiem saistībā ar 1. un 2. pīlāra plāna izstrādi un ieviešanu. Paredzams, ka turpinājumā tiks pabeigts ESAO Iekļaujošā satvara projekts (šā gada oktobrī), tiks izstrādāts tā ieviešanas plāns ar regulējumu un vadlīnijām (2022. gadā), un ar 2023. gadu sāksies projekta ieviešana, apliekot ar nodokļiem globālo uzņēmumu peļņu, ko tie gūs ar 2023. gadu.