Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (“ESAO”) šā gada jūlijā publicēja Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 2. posma ziņojuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot BEPS1 14. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanai. Salīdzinošā izvērtējuma 2. posma nolūks ir uzraudzīt no Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 1. posma ziņojuma izrietošo ieteikumu ieviešanu. Kopumā 2. posma ziņojumā secināts, ka Latvija ir novērsusi lielāko daļu 1. posma ziņojumā konstatēto trūkumu.
2016. gada oktobrī ESAO publicēja salīdzinošā izvērtējuma dokumentus par 14. aktivitāti, kas ir savstarpējās saskaņošanas procedūras (“SSP”) salīdzinošā izvērtējuma un uzraudzības procesa pamatā. Novērtēšanas metodoloģija nosaka sīki izstrādātas procedūras un vadlīnijas divpakāpju pieejai salīdzinošā izvērtējuma un uzraudzības procesam. Pirmais posms ietvēra pārskatu par to, kā dalībvalsts īsteno minimālo standartu, pamatojoties uz tās tiesisko regulējumu attiecībā uz SSP, un šī ietvara piemērošanu praksē. Otrais posms ietver dalībnieku veikto pasākumu pārskatīšanu, kuru mērķis ir novērst trūkumus, kas konstatēti pirmā posma salīdzinošajā izvērtējumā.
Otrā posma ziņojuma rezultāti ir sadalīti četrās daļās (strīdu novēršana, SSP pieejamība, SSP lietu risināšana, SSP līgumu īstenošana), kuru galvenie secinājumi ir aprakstīti tālāk.
Lai pilnībā atbilstu visām četrām efektīva strīdu izšķiršanas mehānisma galvenajām jomām saskaņā ar 14. aktivitātes minimālo standartu, Latvija ir parakstījusi un ratificējusi daudzpusējo instrumentu. Izmantojot šo instrumentu, vairākas nodokļu konvencijas ir vai tiks grozītas, lai tās atbilstu 14. aktivitātes minimālā standarta prasībām. Ja konvencijas netiks grozītas, stājoties spēkā daudzpusējam instrumentam, Latvija ziņoja, ka tā plāno divpusēju sarunu ceļā atjaunināt visas nodokļu konvencijas, lai tās atbilstu 14. aktivitātes minimālā standarta prasībām.
Kopumā Latvija atbilst 14. aktivitātes minimālajam standartam attiecībā uz strīdu novēršanu un ir ieviesusi divpusēju iepriekšēju vienošanos par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu. Turklāt šādu vienošanos ir iespējams noslēgt arī par iepriekšējiem periodiem.
Latvija atbilst dažām 14. aktivitātes minimālā standarta prasībām attiecībā uz SSP pieejamību. Saskaņā ar veikto pētījumu Latvija nodrošina piekļuvi SSP visos atbilstošajos gadījumos, lai gan kopš 2018. gada 1. septembra tā nav saņēmusi jaunu SSP pieteikumu. Būtiski norādīt, ka Latvijā nav izveidots dokumentēts divpusējs konsultāciju vai paziņošanas process tām situācijām, kurās Latvijas kompetentā iestāde uzskata, ka nodokļu maksātāju iebildumi, kas izvirzīti SSP pieprasījumā, nav pamatoti. Visbeidzot, Latvija vēl nav publicējusi savus norādījumus par SSP pieejamību un to, kā tā piemēro šo procedūru praksē, lai gan ir izdevusi sīki izstrādātus procesuālos noteikumus par SSP kopā ar citām ES dalībvalstīm, kas izriet no 2017. gada 10. oktobra Padomes Direktīvas 2017/1852.
Latvija atbilst gandrīz visām 14. aktivitātes minimālā standarta prasībām attiecībā uz SSP lietu risināšanu. Latvijas kompetentā iestāde darbojas pilnīgi neatkarīgi no nodokļu iestāžu revīzijas daļas un izmanto pragmatisku pieeju, lai efektīvi un lietderīgi atrisinātu SSP lietas. Pamatojoties uz darbības rādītājiem, proti, Latvijā saglabāto nodokļu ieņēmumu apjomiem, kas tiek izmantoti, lai novērtētu SSP kompetentās iestādes atbildīgo personālu, tika secināts, ka apskatāmajā periodā nav radušās problēmas.
Vienīgā problēma saistībā ar SSP lietu risināšanu bija lietu ilgums – vidēji vairāk nekā 24 mēneši. Līdz ar to Latvijai ir rūpīgi jāuzrauga, vai tās rīcībā esošie resursi nodrošinās izskatāmo un turpmāko SSP lietu savlaicīgu atrisināšanu.
Saskaņā ar otrajā posmā veikto pētījumu tika secināts, ka Latvija arī atbilst 14. aktivitātes minimālajam standartam attiecībā uz SSP līgumu īstenošanu, kompetentajai iestādei Latvijā uzraugot šo līgumu izpildi.
Latvijas otrā posma salīdzinošā pārskata ziņojuma publiskošana liecina, ka aktīvi tiek strādāts, lai panāktu nodokļu noteiktību starptautisku uzņēmumu pārrobežu darījumos. Lai gan sagaidāms, ka pastiprinātu pārbaužu rezultātā palielināsies nodokļu dubultās uzlikšanas risks, tas, ka nodokļu iestādes var tikt pakļautas citu valstu kompetento iestāžu vērtējumam, daudznacionāliem uzņēmumiem jāuzskata par pozitīvu soli, lai vislabāk nodrošinātu piekļuvi efektīvam un savlaicīgam SSP.
________________________
1 ESAO projekts, kura mērķis ir novērst nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
