Nodarbinātības pārkāpumu biežākās sekas ir administratīvais sods, taču darba devējiem, kuri praksē nav saskārušies ar Valsts darba inspekcijas pārkāpuma procedūru, ne vienmēr ir skaidrs priekšstats par soda noteikšanas procesu un tā galvenajiem principiem. Šajā rakstā – par soda noteikšanas galvenajiem posmiem un apstrīdēšanas iespējām.
Līdzko Valsts darba inspekcija (“Iestāde”) būs ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu, tā pieprasīs informāciju no darba devēja (“DD”). Šajā posmā ir būtiski nodrošināt efektīvu komunikāciju un sadarbību, iesniedzot Iestādes pieprasītos dokumentus. Balstoties uz lietā sniegto informāciju un apstākļu izvērtējumu, Iestāde pieņems lēmumu.
Lēmuma pieņemšanai Iestādei vispirms jāizvērtē, vai DD rīcībā vispār varētu tikt konstatēts administratīvais pārkāpums. Ja pārkāpums ir konstatēts, tad jāvērtē, vai Iestāde to ir konstatējusi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 5. panta pirmajā daļā noteikto administratīvā pārkāpuma jēdzienu1 jākonstatē rīcība, prettiesiskums un vainojamība.
Rīcība var izpausties kā DD darbība vai bezdarbība, tai jābūt tādai, kas pārkāpj normatīvo aktu (prettiesiskums), un šādu prettiesisku rīcību jāvar attiecināt uz DD (vainojamība). Ja kāds no kritērijiem neizpildās un tomēr sods tiek noteikts, DD būtu jāapstrīd Iestādes lēmums.
Ja visi kritēriji tiek konstatēti, Iestāde var saukt DD pie administratīvās atbildības, taču Iestādei jāievēro princips “Konsultē vispirms”. Šo principu piemēro valsts iestāžu darbā, un tas ir vērsts uz prasību skaidrošanu un nepilnību novēršanu, kā arī brīdinājuma, nevis soda piemērošanu. Ja Iestādes rīcībā nav šī principa ievērošanas pazīmju, tas faktiski var būt patstāvīgs pamats lēmuma apstrīdēšanai.
Ja nav iespējams piemērot brīdinājumu vai trūkumus novērst, Iestāde var noteikt administratīvo (naudas) sodu. Arī šajā posmā Iestādei jāievēro tai saistošie priekšnosacījumi. Tie ir nostiprināti Iestādes metodiskajos materiālos administratīvā soda noteikšanai. Svarīgākais, kas jāņem vērā:
Ja Iestāde pārkāpj tai saistošos priekšnosacījumus, DD var apstrīdēt lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais sods.
Administratīvā soda apmēri par nodarbinātības pārkāpumiem var svārstīties no brīdinājuma līdz pat 7100 eiro. Darba likumā neiekļauts, taču ne mazāk ierobežojošs ir Publisko iepirkumu likuma 42. panta septītajā daļā norādītais liegums piedalīties publiskajā iepirkumā par atsevišķiem pārkāpumiem.2 Šāds ierobežojums ir sevišķi svarīgs būvniecības nozares uzņēmumiem un, izpildoties konkrētiem nosacījumiem, ir iespējams panākt lieguma atcelšanu.
Visbiežāk DD soda par pārkāpumiem divās kategorijās. Pirmā kategorija ir nereģistrēta nodarbinātība – ar darbiniekiem nav noslēgti darba līgumi vai tie satur likumam neatbilstošus trūkumus. Otrā kategorija saistīta ar nelaimes gadījumiem un darba aizsardzības un drošības prasību neievērošanu. Jāņem vērā, ka katra pārkāpuma specifika var ietekmēt arī turpmāko procesu. Piemēram, ja noticis nelaimes gadījums darbā, Iestāde var vienlaikus uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu, izdot administratīvo aktu un lūgt uzsākt kriminālprocesu.
Apkopojot minēto, administratīvais sods nav nosakāms un piemērojams vieglprātīgi. Tam, ņemot vērā administratīvā pārkāpuma lietas kā mazās krimināllietas statusu, ir pietiekami augsts pierādīšanas slieksnis. Pierādīšanas pienākuma neievērošana paver iespējas apstrīdēt lēmumu, taču apstrīdēšanas process atkarībā no pārkāpuma specifikas var būt ļoti sarežģīts. DD, pret kuriem uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta, konsultējoties ar juristu, jākontrolē katrs procesa posms, nepieļaujot pārmērīga un nepamatota soda noteikšanu.
_______________
1 Administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība
2 Pārkāpumi, nodarbinot personas bez darba atļaujas vai rakstveidā noslēgta darba līguma.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuLīdz ar vairāku skaļu izmeklēšanu pabeigšanu un Konkurences padomes lēmumu pieņemšanu ir aktualizējies jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā. Kādi apstākļi jāņem vērā cietušajam un pārkāpējam, ja tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir ikvienai personai, kurai konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums?
Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) tiesības precizēt nodokļu maksājumu apmēru primāri ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā daļā. Pārbaudāmais periods ir ierobežots – trīs gadi, un ir pieņemts uzskatīt, ka ārpus šī perioda personas nodokļu slogs nevar tikt pārskatīts. Taču VID pieturas pie viedokļa, ka personas pienākums samaksāt nodokļus nav ierobežots laikā un tam īsti nav noilguma. Iepriekš ir nācies saskarties ar praksi, kad, konstatējot nepareizu nodokļu samaksu par periodu, kas ir ārpus šiem trim gadiem, personai tika piedāvāts labprātīgi iesniegt attiecīgās deklarācijas un samaksāt papildu nodokļus. Šīs labprātīgās rīcības stimulēšanai persona tika brīdināta, ka VID varētu nodot savā rīcībā esošo informāciju Finanšu policijai, lai lemtu par kriminālprocesa ierosināšanu. Šobrīd šī prakse attīstās tādējādi, ka arī nodokļu maksātāja (“NM”) kļūda, iesniedzot deklarācijas par senākiem periodiem, ir iztulkota kā labprātīga sava pienākuma izpilde un nelabojama rīcība.
Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).