Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.

Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) tiesības precizēt nodokļu maksājumu apmēru primāri ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā daļā. Pārbaudāmais periods ir ierobežots – trīs gadi, un ir pieņemts uzskatīt, ka ārpus šī perioda personas nodokļu slogs nevar tikt pārskatīts. Taču VID pieturas pie viedokļa, ka personas pienākums samaksāt nodokļus nav ierobežots laikā un tam īsti nav noilguma. Iepriekš ir nācies saskarties ar praksi, kad, konstatējot nepareizu nodokļu samaksu par periodu, kas ir ārpus šiem trim gadiem, personai tika piedāvāts labprātīgi iesniegt attiecīgās deklarācijas un samaksāt papildu nodokļus. Šīs labprātīgās rīcības stimulēšanai persona tika brīdināta, ka VID varētu nodot savā rīcībā esošo informāciju Finanšu policijai, lai lemtu par kriminālprocesa ierosināšanu. Šobrīd šī prakse attīstās tādējādi, ka arī nodokļu maksātāja (“NM”) kļūda, iesniedzot deklarācijas par senākiem periodiem, ir iztulkota kā labprātīga sava pienākuma izpilde un nelabojama rīcība.

Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.