Šā gada 9. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļu administrācijas tiesībām atteikt PVN atmaksu, ja nodokļa maksātājs noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis pieprasītos dokumentus atmaksas pamatotības pierādīšanai. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un praksi Latvijā.
Vācijā dibināta un PVN mērķiem reģistrēta sabiedrība, kas piegādāja automašīnas Spānijas uzņēmumiem, atbilstoši PVN astotajai direktīvai (2008/9/EK) iesniedza Spānijas nodokļu administrācijai pieteikumu par PVN summas atmaksu, ko Spānijā nereģistrētā sabiedrība tur bija samaksājusi. Spānijas nodokļu administrācija nosūtīja uzņēmumam informācijas pieprasījumus, lūdzot atsūtīt rēķinu oriģinālus, kas kalpoja par pamatu atmaksas pieprasījumam, un norādīt, kādiem mērķiem izlietotas iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi.
Vācijas sabiedrība atbildēja par savu darbības veidu un norādīja, ka tai ir grūtības iesniegt visus pieprasītos dokumentus, taču joprojām pastāvēja uz savām tiesībām saņemt Spānijā samaksātā PVN atmaksu.
Spānijas nodokļu administrācija nosūtīja jaunu informācijas pieprasījumu, norādot, ka pieprasītā detalizētā informācija ir nepieciešama, lai pierādītu darījumu esību, kā arī preču un pakalpojumu izmantošanu darījumiem, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli.
Tā kā Vācijas sabiedrība uz šo informācijas pieprasījumu neatbildēja, Spānijas nodokļu administrācija noraidīja PVN atmaksas pieprasījumu.
Vācijas sabiedrība šo lēmumu apstrīdēja Spānijas centrālajā nodokļu pārsūdzības iestādē un vēlāk arī tiesā. Lai pamatotu tiesības uz PVN atmaksu, sabiedrība savai prasībai nu jau bija pievienojusi iztrūkstošos dokumentus. Strīds nonāca EST, kurai tika lūgts atbildēt uz šādiem prejudiciāliem jautājumiem:
Atbildot uz tai uzdotajiem jautājumiem, EST norādīja, ka nodokļa maksātāja tiesības saņemt citā dalībvalstī samaksātā PVN atmaksu ir atkarīgas no tiesībām atskaitīt priekšnodokli savā dalībvalstī. Turklāt saskaņā ar PVN neitralitātes principu tiesības atskaitīt priekšnodokli jāpiešķir tad, ja ir izpildītas būtiskās prasības, pat ja nodokļa maksātājs nav izpildījis atsevišķas formālās prasības. Tomēr tas ir citādi gadījumā, ja šādu formālo prasību neievērošana kavē drošu pierādījumu par būtisko prasību izpildi iesniegšanu. Tā kā no 2008/9/EK direktīvas izriet, ka nodokļa maksātājs var saņemt PVN atmaksu tikai tad, ja tas izpilda tajā paredzētos pienākumus, ieskaitot rēķinu oriģinālu vai importa dokumentu iesniegšanu par darījumiem, par kuriem jāmaksā PVN atmaksas dalībvalstī, turklāt Vācijas sabiedrība vēlāk jau tiesu instancēm šādus dokumentus spēja iesniegt, jautājums ir nevis par formālo prasību pārkāpumu, kas neļauj pierādīt, ka ir izpildītas būtiskās prasības attiecībā uz tiesībām saņemt PVN atmaksu, bet gan par termiņu, kurā šos pierādījumus var iesniegt.
EST norādīja, ka PVN direktīva pieļauj tādu nacionālo regulējumu, ar kuru dalībvalsts var atteikt PVN atskaitīšanu nodokļa maksātājam, kura rīcībā ir nepilnīgi rēķini, pat ja tos vēlāk – pēc lēmuma par atteikumu – papildina, iesniedzot informāciju, ar ko pierāda rēķinā iekļauto darījumu patiesumu, raksturu un apmēru. EST piebilda, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma neizriet nedz tas, ka termiņš atbildes sniegšanai uz informācijas pieprasījumiem būtu bijis acīmredzami nepietiekams, nedz arī tas, ka Vācijas sabiedrība būtu brīdinājusi nodokļu administrāciju, ka tās rīcībā nav šīs informācijas. Šādos apstākļos jākonstatē, ka nodokļu administrācija bez panākumiem ir ievērojusi nepieciešamo rūpību, lai iegūtu pierādījumus, kas ļauj pierādīt PVN atmaksas pieprasījuma pamatotību.
Tādējādi EST nosprieda, ka ES tiesību principi pieļauj, ka tiek noraidīts PVN atmaksas pieprasījums, ja nodokļa maksātājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis kompetentajai nodokļu administrācijai – pat pēc tās pieprasījuma – visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, lai pierādītu savas tiesības uz PVN atmaksu, neraugoties uz to, ka nodokļa maksātājs pēc savas ierosmes šos dokumentus un informāciju ir iesniedzis sūdzības vai tiesvedības stadijā. Spriedumā arī norādīts, ka novēlota dokumentu iesniegšana nav uzskatāma par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, jo šādas rīcības rezultātā netiek gūtas nodokļu priekšrocības.
Arī Latvijā ir izveidojusies tiesu prakse attiecībā uz novēloti iesniegtiem dokumentiem un pierādījumiem, t.i., pēc nodokļu administrācijas administratīvā akta pieņemšanas. Piemēram, Augstākās tiesas 2015. gada 25. jūnija spriedumā SKA-801 situācijā, kad nodokļa maksātājs audita laikā pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem neiesniedza pieprasīto informāciju, bet to vēlāk iesniedza apstrīdēšanas procesā, tiesa norādīja – lai arī administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums, tas nenozīmē audita turpināšanu. Tāpēc audita rezultātu apstrīdēšanas procesā ar papildu pierādījumu iesniegšanu nevar pilnīgi aizstāt audita procedūru. Pretējā gadījumā tiktu radīta situācija, ka nodokļa maksātājs nesadarbotos ar nodokļu administrāciju audita laikā, bet gan, novērtējot vienīgi nodokļu administrācijas pašas iegūto informāciju un izdarītos secinājumus audita rezultātā pieņemtajā lēmumā, izlemtu, kurus faktus tas ir ieinteresēts atklāt. Audita rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas procesā nodokļa maksātājs var iesniegt papildu pierādījumus par tiem faktiem vai pierādījumiem, kas jau tikuši iesniegti vai izskatīti audita ietvaros. Tādi paši secinājumi attiecināmi arī uz tiesvedības procesu. Arī tiesā nodokļa maksātājs var iesniegt vienīgi papildu pierādījumus. Pretējā gadījumā tiesa uzņemtos nodokļu administrācijas funkcijas un veiktu nodokļu auditu.
Tādējādi Latvijas tiesu praksē sastopamās atziņas atbilst EST praksei un vēlreiz apstiprina, cik būtiski ir sadarboties ar nodokļu administrāciju kontroles pasākumu laikā un iesniegt pieprasīto informāciju savlaicīgi.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuPrasījuma tiesību cesiju uzņēmējdarbībā izmanto ļoti plaši. Cesija rada iespēju pārvērst debitoru parādus apgrozāmajā kapitālā. Visbiežāk ar prasījuma tālākpārdošanu (cesiju) saprot no patēriņa kreditēšanas izrietoša prasījuma nodošanu ārpustiesas parāda atgūšanai licencētiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Praksē cesijas izmantošana ir vēl plašāka – to izmanto arī kredīta devēji, kas iestājas sākotnējā kreditora vietā, tostarp fiziskas personas, investējot aizdevumu platformās.
PVN piemērošana cesijas darījumiem nav viennozīmīga un var mainīties atkarībā no cesijas darījuma specifikas. Tāpat maldīgs ir priekšstats, ka cesijas darījumos nav jāapsver PVN piemērošana. Šajā rakstā – par PVN piemērošanu cesijas darījumiem.
Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā ir ietverta ziedojuma definīcija, taču sponsorēšanas jēdziens nav definēts. Praksē uzņēmumus, kas sponsorē kādu no SLO organizētajiem pasākumiem, varētu interesēt, vai nodokļu piemērošana sponsorēšanai ir tāda pati kā ziedojumam. Šajā rakstā – par nodokļu niansēm SLO sponsorēšanas gadījumā.
2019. gada 21. maijā informējām MindLink.lv lasītājus par Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumu lietā C-235/18 Vega International par PVN piemērošanu situācijā, kurā uzņēmums nodod dažādu degvielas piegādātāju degvielas kartes saviem meitas uzņēmumiem, kuri kā PVN maksātāji ir reģistrēti dažādās ES dalībvalstīs, un veic norēķinus starp meitas uzņēmumiem (degvielas faktiskajiem patērētājiem) un degvielas faktiskajiem piegādātājiem. Ņemot vērā šo EST spriedumu, VID ir publicējis metodisko materiālu par PVN un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību piemērošanu darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes. Šajā rakstā aplūkots VID sniegtais viedoklis par nodokļu tiesiskā regulējuma piemērošanu darījumos ar degvielas kartēm.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).