Iepriekš rakstījām par jauno UIN likuma regulējumu attiecībā uz avansa maksājumiem, kas veikti kā priekšapmaksa par pakalpojumu vai preci. Šajā rakstā – par atšķirībām UIN piemērošanā avansa maksājumiem atkarībā no maksājuma brīža un par turpmākajiem soļiem debitoru parādu norakstīšanas gadījumā.
Saskaņā ar UIN likuma 8. panta 2.1 daļas 1. punktu, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā avansa maksājums ir veikts, avansa summa jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, sagatavojot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju.
Noilguma periods, kad pakalpojuma/preču saņemšanas gadījumā var precizēt taksācijas perioda UIN deklarāciju un samazināt nodokļa bāzē iekļautā maksājuma apmēru, ir 36 mēneši no mēneša, kad avanss ir veikts.
Vēršam uzmanību, ka šis UIN regulējums ir stājies spēkā ar 2020. gada 12. februāri. Ne UIN likuma pārejas noteikumos, ne grozījumu anotācijā nav norādīts, ka šī norma ir likuma redakcionāls precizējums un būtu piemērojams retroaktīvi. Līdz ar to UIN likumā iestrādātā norma par UIN piemērošanu avansa maksājumiem ir piemērojama tādiem avansiem, kas veikti pēc 2020. gada 11. februāra.
Piemērojot UIN likuma 8. panta 2.1 daļas 1. punktu, būtu jāizvērtē pakalpojuma/preces nesaņemšanas apstākļi. Ja tos iespējams ekonomiski pamatot un pierādīt, ka avansa maksājums nav veikts peļņas mākslīgas izņemšanas mērķiem, tad avansu var neaplikt ar UIN, to saskaņojot ar VID.
Tabulā ir apskatītas trīs situācijas, kurās pēc būtības ir viens scenārijs, bet atšķiras avansa maksājuma veikšanas brīdis. Šim apstāklim ir izšķiroša nozīme, nosakot UIN piemērošanas principus avansa maksājumiem, kā arī tas būtu jāvērtē, nosakot iespējamās nodokļa sekas debitoru parādu norakstīšanas gadījumā.
|
Periods, kurā veikts avansa maksājums |
Situācijas apraksts |
Nodokļu piemērošana avansa maksājumiem |
Turpmākie soļi debitoru parādu norakstīšanas gadījumā |
|
Līdz 2018. gada 1. janvārim |
Ir veikts avansa maksājums, bet pakalpojums nav saņemts, tādēļ bilancē parādās debitora parāds. Uzņēmuma vadība saprot, ka pakalpojums nākamajos periodos netiks saņemts un atgūt samaksāto avansu nav iespējams. Tiek pieņemts lēmums norakstīt debitora parādu. |
Nav jāpiemēro UIN likuma 8. panta 2.1 daļas 1. punkts. |
Debitora parāds, kas radies līdz 2018. gada 1. janvārim, ir “vecs” parāds. Nodokļa sekas: papildus maksājamā UIN nebūs. Lai noteiktu iespējas samazināt apliekamo bāzi, jāizvērtē: 1) Vai un kad parādam izveidots uzkrājums? 2) Vai izpildās UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumi?* |
|
Periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 11. februārim (ieskaitot) |
Debitora parāds, kas radies pēc 2018. gada 1. janvāra, ir “jaunais” parāds. Nodokļa sekas: var tikt aprēķināts maksājamais UIN. Jāizvērtē UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumi. Ja tie netiek izpildīti, parāda summa jāiekļauj apliekamajā bāzē, sagatavojot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.* |
||
|
Periodā no 2020. gada 12. februāra |
Jāpiemēro UIN likuma 8. panta 2.1 daļas 1. punkts. |
Izvērtējot UIN sekas debitoru parādu norakstīšanas gadījumā, jāatbild uz šādiem jautājumiem: 1) Vai parāda summa bija iekļauta apliekamajā bāzē (tā kā pakalpojums netika saņemts 12 mēnešu periodā, uzņēmumam bija jāiekļauj avansa summa apliekamajā bāzē kā ar saimniecisko darbību nesaistīts izdevums)? 2) Vai izpildās UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumi? Nodokļa sekas: ja avansa maksājums tika iekļauts apliekamajā bāzē, nevajadzētu rasties situācijai, ka avansa summa tiktu aplikta ar UIN otro reizi kā debitora parāds, kaut gan jāatzīmē, ka UIN likumā nav paredzēts speciāls regulējums šādai situācijai. Ja izpildās UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumi, rodas tiesības samazināt apliekamo bāzi saskaņā ar UIN likuma 9. panta piekto daļu.* |
* UIN piemērošana debitoru parādiem sīkāk skaidrota 2021. gada 11. maijā publicētajā MindLink.lv rakstā
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
