Artūrs Vozgiļevičs

Vecākais konsultants transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Zane Smutova

Vecākā projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Veicot transfertcenas (TC) analīzi un nosakot tirgus vērtību, ir svarīgi iegūt kvalitatīvus salīdzināmos datus. Viens no būtiskiem faktoriem šajā procesā ir veikt pamatotu izvēli par datu kopas lielumu, t.i., izmantot viena gada vai vairāku gadu salīdzināmo uzņēmumu finanšu rādītājus. Šajā rakstā – par to, kādi ir galvenie riski un faktori, kas jāņem vērā, nosakot darījumu tirgus vērtību, ja tiek izmantoti salīdzināmie dati par vienu vai vairākiem gadiem. Rakstā atsauksimies gan uz vietējās likumvides vispārīgo regulējumu, gan ESAO TC noteikšanas vadlīniju norādēm, kā arī apskatīsim piemēru no tiesu prakses.

Būtiski faktori Latvijas normatīvajos aktos un ESAO vadlīnijās

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta precīza nostāja (par vai pret) attiecībā uz vairāku gadu salīdzināmo datu izmantošanu. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta trīspadsmitās daļas 1. punktu, sagatavojot TC dokumentāciju nodokļa maksātājam (NM) jāizmanto pēc iespējas aktuālāka informācija, kāda ir saprātīgi pieejama pārskata gada ietvaros. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 802 3.2.9. punkts skaidro – ja vietējās TC dokumentācijas sagatavošanā izmantoti vairāku gadu dati, NM ir pienākums norādīt iemeslu šādas pieejas izvēlei.

Arī ESAO vadlīnijas neparedz kategorisku vienas pieejas nostāju un nenosaka gadu skaitu, par kādu periodu dati izmantojami. ESAO vadlīnijas (3.75. punkts un turpmāk) skaidro, ka vairāku gadu datu analīze ir lietderīga praksē, taču tā nav sistemātiska prasība un šāda pieeja jāizmanto vienīgi gadījumos, kad tā pievieno vērtību TC noteikšanas analīzei.

Tiesu prakse Latvijā attiecībā uz vairāku gadu vērtēšanu

Latvijas tiesu praksē ir precedents – Augstākās tiesas spriedums SKA-95/2020 situācijā, kurā atšķiras VID un NM nostāja par to, vai jāizmanto viena vai vairāku gadu salīdzināmie dati, kā rezultātā tiek aprēķināts darījumu tirgus vērtības diapazons, kas ievērojami atšķiras.

Aplūkosim šo lietu, kur NM sniedza pārkraušanas (stividoru) pakalpojumu saistītam ārvalsts uzņēmumam un TC analīzē izmantoja trīs gadu salīdzināmos datus, kā rezultātā šim pakalpojumam noteica 5,40% uzcenojumu. VID šo pieeju noraidīja un, izmantojot tikai viena gada salīdzināmos datus, noteica ievērojami lielāku tirgus uzcenojumu – 15,12%.

NM argumenti

NM savu pieeju aizstāvēja, norādot uz ESAO vadlīniju 3.57. punktu, kurš skaidro – lai palielinātu analīzes ticamību, var izmantot statistiskās teorijas metodes. Šajā gadījumā NM izvēlējās analizēt trīs gadu datus. NM apgalvoja, ka padziļināta ekonomiskā un tirgus analīze uzliek nesamērīgi lielu administratīvo slogu, kas ir pretrunā ar ESAO vadlīniju 3.69 punktu. NM arī norādīja, ka līdz šim VID nebija apstrīdējis trīs gadu datu izmantošanu, uzsverot, ka VID pieejai jābūt vienotai un konsekventai.

VID argumenti

VID apgalvoja, ka NM pieeja nesniedz objektīvu priekšstatu par tirgus vērtību un atkārtoti uzsvēra ekonomiskās un tirgus analīzes nozīmi, jo tā sniedz padziļinātu informāciju ne tikai par uzņēmumu veiktajiem salīdzināmajiem darījumiem iepriekšējos gados, bet arī starp iepriekšējiem gadiem un kontrolētā darījuma gadu.

VID norādīja, ka salīdzināmo uzņēmumu peļņas rādītāji pēdējos gados bijuši ļoti atšķirīgi, radot plašu peļņas uzcenojuma līmeņu diapazonu (arī pa gadiem), un atsevišķu uzņēmumu rādītāji būtiski ietekmē peļņas rādītāju aprēķinos izmantoto trīs gadu vidējo operatīvās peļņas uzcenojuma līmeni, kurš tādēļ nesniedz objektīvu priekšstatu par tirgus cenu. VID atzina, ka NM operatīvo izmaksu uzcenojums visprecīzāk nosakāms, ņemot vērā salīdzināmos datus par pēdējo no trim atlasītajiem gadiem.

Secinājumi

Augstākā tiesa savā spriedumā atbalstīja VID pieeju, ļaujot izdarīt šādus secinājumus:

• Salīdzināmo datu atlases pamatprincips ir objektīvu salīdzināmo datu meklēšana – salīdzināšanas rezultātā jāatrod līdzīgais, bet jāatmet vai jāpielāgo atšķirīgais.
• Lielāka datu kopa (dati par trīs gadiem) negarantē precīzākus rezultātus, un tas nav vispārīgs princips TC noteikšanā.
• ESAO vadlīniju 3.75. punkts norāda uz vairāku gadu datu izmantošanu kā nereti lietderīgu, taču ne sistemātisku pieeju.
• Norāde uz to, ka trīs gadu datu vērtēšana ir ierasta prakse un VID to līdz šim nav apstrīdējis, nepamato šādas pieejas piemērotību visos gadījumos.
• Ekonomiskā un tirgus analīze, kas ļauj izprast, vai un kādā veidā dati ir izmantojami, jāveic tik, cik tas ir saprātīgi iespējams un nepieciešams katrā situācijā.

No aktuālās saziņas ar VID par informācijas izmantošanu salīdzināmo datu analīzei secināms, ka visuzticamākā ir informācija par salīdzināmu nekontrolētu darījumu nosacījumiem, kas veikti tajā pašā periodā, kad veikts kontrolētais darījums.