Vai tad, ja debitors ir izslēgts no komercreģistra, uzņēmums var norakstīt tā parādu bez UIN sekām? Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, norakstot šādu debitora parādu, un kādiem dokumentiem jābūt uzņēmuma rīcībā.
UIN likuma 9. pantā noteiktais
UIN likuma 9. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kuros debitoru parādu summa jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, un nosacījumi, kuriem izpildoties, UIN sekas neveidojas. Lai uzņēmums piemērotu 9. panta trešo daļu un parāda summai nepiemērotu UIN, jāizpilda trīs nosacījumi:
- uzņēmums ir veicis visas attiecīgās parāda piedziņas un atgūšanas darbības;
- debitors ir Latvijas vai citas ES/EEZ valsts rezidents vai arī tādas valsts rezidents, ar ko Latvijai ir spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
- viens no 9. panta trešās daļas 2.–11. punktā minētajiem nosacījumiem.
Debitors ir izslēgts no komercreģistra, pamatojoties uz tiesas spriedumu par parāda piedziņu un tiesu izpildītāja aktu par piedziņas neiespējamību (3. punkts). Debitora parāda summa nav atgūta, jo tā darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra (10. punkts).
Analizējot UIN likumu, secināms, ka jāizpildās visiem trim nosacījumiem, lai debitoru neiekļautu apliekamajā bāzē. Turklāt trešais nosacījums ietver vairākus apstākļus, kam jāizpildās, un debitora izslēgšana no komercreģistra ir tikai viens no tiem.
Līdz ar to, ja uzņēmums nav veicis citas darbības, lai atgūtu debitora parādu, tā rīcībā nav tiesas sprieduma par piedziņu un akts par piedziņas neiespējamību vai debitora darbība nav bijusi apturēta, pamatojoties uz VID lēmumu, tad, izpildoties tikai vienam nosacījumam (debitors izslēgts no komercreģistra), uzņēmumam šī summa jāiekļauj apliekamajā bāzē.
Nepieciešamie dokumenti
Ja ir izpildīti visi trīs nosacījumi, tad uzņēmuma rīcībā jābūt arī dokumentiem, kas pamato konkrēto UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumu izpildi.
Ja debitors ir izslēgts no komercreģistra, tad, lai piemērotu UIN likuma 9. panta trešās daļas 3. punktu, uzņēmuma rīcībā jābūt dokumentiem, kas apliecina, ka tas ir veicis parāda piedziņas un atgūšanas darbības (piemēram, sarakste ar debitoru, tiesvedības dokumenti), tiesas spriedumam par parāda piedziņu, tiesu izpildītāja aktam par piedziņas neiespējamību un izziņai, ka debitors izslēgts no komercreģistra. Tā kā UIN normatīvie akti nenosaka konkrētu izziņas veidu, kas izmantojams UIN normu piemērošanai, uzņēmums var izmantot debitora statusu apliecinošas izziņas no dažādiem pieejamiem reģistriem.
Tādējādi debitora izslēgšana no komercreģistra nedod tiesības uzņēmumam norakstīt parādu bez UIN sekām, jo šādas sekas nerodas tikai tad, ja ir izpildīti visi UIN likuma 9. panta trešajā daļā minētie nosacījumi un ja uzņēmuma rīcībā ir dokumenti, kas apliecina šo nosacījumu izpildi.
