Matīss Auziņš

Projektu vadītājs nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one-stop shop jeb IOSS) tiek ieviests ES ar šā gada 1. jūliju kā daļa no apjomīgajiem grozījumiem PVN regulējumā e-komercijas uzņēmumiem. Šajā rakstā – par starpnieka pienākumiem un atbildību importa režīmā.

IOSS

Ja sūtījumu patiesā vērtība nepārsniegs 150 eiro, importa režīmu būs tiesības izmantot –

1. ES uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importētu preču tālpārdošanu;
2. trešo valstu un trešo teritoriju uzņēmumiem, kuri veic no trešās valsts importētu preču tālpārdošanu;
3. saskarnēm (platformām, lietotnēm u.tml.), kas veicina no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošanu.

IOSS režīms ir paredzēts kā vienkāršošanas mehānisms, lai šiem uzņēmumiem nebūtu jāreģistrējas katrā dalībvalstī, uz kuru tie piegādā preces patērētājiem. Šajā nolūkā ES nereģistrētiem uzņēmumiem būs jāieceļ starpnieks (izņēmums ir Norvēģijas uzņēmumi, jo Norvēģija ir noslēgusi līgumu ar ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā un tādēļ Norvēģijas uzņēmumiem nav nepieciešams starpnieks).

Starpnieks

Starpnieks ir PVN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību ES un kuru PVN maksātājs, kas veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, ir iecēlis kā atbildīgo personu par PVN samaksu un saistību izpildi importa režīmā šī PVN maksātāja vārdā un interesēs.

Pienākumi

Starpniekam ir jāpilda visi pienākumi, kas importa režīmā noteikti piegādātājam vai elektroniskajai saskarnei, kas starpnieku iecēlusi, tostarp IOSS PVN deklarāciju iesniegšana un PVN samaksa par importēto preču tālpārdošanu. PVN likums neparedz solidāru atbildību starpniekam un piegādātājam/saskarnei. Tomēr atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām piegādātājs vai domājamais piegādātājs (saskarnes gadījumā), kurš iecēlis starpnieku, paliek atbildīgs par PVN saistībām, ieskaitot PVN samaksu kopā ar starpnieku. Atbilstoši vadlīnijām PVN parāda gadījumā dalībvalstīm būtu jāmēģina atgūt PVN vispirms no starpnieka un, ja tas neizdodas, dalībvalstis var mēģināt to atgūt no piegādātāja vai domājamā piegādātāja. Jāuzsver, ka starpniekam nav obligāti jābūt personai, kas iesniedz muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā.

Citi starpnieka pienākumi ir paziņot par būtiskām izmaiņām, kuru dēļ vairs netiek izpildīti nosacījumi importa režīma izmantošanai, kā arī paziņot, ka tas vairs netiks izmantots, vai par citām izmaiņām reģistrācijas datos. Personai, kura izmanto importa režīmu, ir pienākums nodrošināt detalizētu uzskaiti darījumiem, uz kuriem attiecas importa režīms. Starpniekam ir jāveic atsevišķa uzskaite par katru pārstāvēto PVN maksātāju. Lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, uzskaites dati būs jāglabā desmit gadus pēc tā gada 31. decembra, kurā darījumi veikti. Starpniekam pēc VID pieprasījuma būs pienākums iesniegt uzskaites datus par katru atsevišķu darījumu veidu.

Pirms starpnieks sāks izmantot importa režīmu trešās valsts PVN maksātāja interesēs, iesniegumā reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā importa režīma izmantošanai tas norādīs gan savus, gan pārstāvētā PVN maksātāja identifikācijas datus. Piecu darbdienu laikā VID pieņems lēmumu par reģistrāciju importa režīmā. Tā izmantošanai VID piešķirs starpniekam individuālu reģistrācijas numuru VID PVN maksātāju reģistrā, kuru var izmantot vienīgi šim režīmam. Par katru pārstāvēto PVN maksātāju starpniekam piešķirs atsevišķu individuālu reģistrācijas numuru.

Apkopojot minēto, ja apsverat kļūt par importa režīma starpnieku, tad, lai izvairītos no iespējamiem nodokļu riskiem, būtu jāizvērtē potenciālais uzņēmums, kuru plānots pārstāvēt. Tāpat būtu nepieciešams detalizēts līgums par atbildības sadalījumu, lai mazinātu risku, ka finanšu atbildība būs tikai starpniekam.