Šā gada 15. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (“NILLTPF”) novēršanas likumā, kuri citstarp likuma subjektiem atvieglos ziņošanas kārtību par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā un izveidos kopīgo klienta izpētes rīku. Grozījumi par ziņošanas kārtību stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī, savukārt rīku paredzēts piemērot ar nākamā gada 1. janvāri.
Svarīgākie grozījumi
2020. gada 22. janvārī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja (“Moneyval”) publicēja ar bažām gaidīto ziņojumu par Latvijas panākto progresu NILLTPF novēršanas jomā. Grozījumi tika izstrādāti, lai novērstu Moneyval progresa ziņojumā konstatētos trūkumus. Lai gan grozījumi ir attiecināmi uz dažādām NILLTPF jomām, šajā rakstā īsumā par, mūsuprāt, būtiskajiem grozījumiem.
Ar šā gada 1. oktobri informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos varēs iesniegt, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (“FID”) uzturēto tīmekļvietni, un likuma subjektiem vairs nebūs pienākuma par to ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam (“VID”). Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad būs pietiekami, ja likuma subjekts to atzīmēs FID vietnē, kas noteikti atvieglos esošo ziņošanas kārtību.
Grozījumi arī ieviesīs regulējumu kopīgā klienta izpētes rīka izveidei un izmantošanai. Šāds rīks nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, kas radīs iespēju efektīvāk novērst noziedzīgus nodarījumus NILLTPF jomā un mazinās administratīvo slogu valsts iestādēm, kuras šobrīd apkalpo katru likuma subjektu atsevišķi. Grozījumi paredz iespēju izmantot divu veidu klienta izpētes rīkus: slēgto un atvērto.
Kā jau liecina nosaukums, slēgtais klienta izpētes rīks būs privāts un galvenokārt paredzēts izmantošanai tādiem likuma subjektiem, kas darbojas vienā uzņēmumu grupā. Grozījumi paredz, ka likuma subjektiem un citiem dalībvalstu likuma subjektiem būs tiesības izmantot šo rīku, ko nodrošinās kopīgs ārpakalpojuma sniedzējs, kuram būs jāsaņem licence un jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, lai sniegtu šos pakalpojumus likuma subjektiem, kas nav vienā grupā. Turpretī atvērtā klienta izpētes rīka izmantošanas gadījumā iekļautā informācija būs publiski pieejama, tāpēc tā saturēs tikai noteikta veida datus, ko likuma subjekti varēs vai nu papildināt paši vai izmantot savām vajadzībām, lai veiktu klienta izpēti vai darījumu uzraudzību vai pārbaudītu klientu iesniegto datu patiesumu. Atvērtā rīka pakalpojumu sniedzējam būs jāsaņem fizisko personu datu apstrādes licence. Datu valsts inspekcija to izsniegs uz pieciem gadiem un par tās izsniegšanu un pārreģistrēšanu būs jāmaksā valsts nodeva.
Grozījumi arī paredz, ka tai likuma subjekta personai (fiziskai vai juridiskai), kura atbild par NILLTPF jomas pārkāpumiem, var uzlikt ne tikai fiksētu soda naudu līdz 1 miljonam eiro, bet arī soda naudu divkāršā apmērā no pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas, ja to iespējams aprēķināt, ko iepriekš regulējums nenoteica. Šo grozījumu pamats ir Direktīvas 2015/849 59. panta 2. punkta (e) apakšpunkts, kurš citstarp pieļauj alternatīvu soda naudas aprēķināšanas metodi, tostarp paredzot lielāku elastību sankciju piemērotājam.
Interesanti, ka Saeimas deputāti ar šiem grozījumiem virzīja arī vairākus priekšlikumus par likuma subjektu tvērumu, vēloties to sašaurināt. Tomēr šie priekšlikumi tā arī netika atbalstīti, piemēram:
- par likuma subjektiem neuzskata ārpakalpojuma grāmatvežus, kuru klientu pārskata gada apgrozījums katram nepārsniedz 100 000 eiro gadā;
- par likuma subjektiem neuzskata personas, kuru sniegto finanšu pakalpojumu īpatsvars nepārsniedz 50% no iepriekšējā taksācijas gada apgrozījuma.
