Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Lai sekmīgi saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir svarīgi pārliecināties, kuriem uzņēmuma kreditoriem būs balsstiesības, un pareizi interpretēt tiesību normas, kas atsevišķām personām nosaka balsošanas ierobežojumus. Šajā rakstā apkopotās atziņas noteiktos apstākļos var palīdzēt finanšu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kreditoru pārstāvjiem un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajām personām pārliecināties, vai plānu atbalstījuši tikai balsstiesīgie kreditori vai arī balsojumā iekļautas personas, kurām šādu tiesību nav.
Turpinot apskatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, šajā rakstā – par valdības palīdzības programmu ietekmi uz transfertcenu analīzi.
Gada sākumā stājās spēkā atvieglojumi uzņēmējiem saistībā ar maksas apmēru, veicot dažādas reģistrācijas komercreģistrā. Proti, reģistrējot komersantus vai komercreģistrā ierakstāmo ziņu izmaiņas, Uzņēmumu reģistra (“UR”) klientiem vairs nav jāmaksā par publikāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”
2020. gada 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES. Izstāšanās līgums paredzēja, ka tiem ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas uzturējušies AK līdz izstāšanās pārejas perioda beigām, tiks saglabātas ar ES pilsoņa statusu saistītās sociālās tiesības, t.i., iespējas pieteikties dažādu pabalstu, pensiju un citu sociālo labumu saņemšanai AK, līdzīgi kā dzīvojot citās ES valstīs. 2020. gada 30. decembrī tika parakstīts Tirdzniecības un sadarbības līgums, kuru ar šā gada 1. janvāri piemēro provizoriski, jo tas vēl nav ratificēts ES līmenī. Līgumā ir ietverts atsevišķs protokols par sociālās drošības koordinēšanu. Šajā rakstā – par galvenajām izmaiņām sociālās drošības jomā, kuras jāņem vērā darba devējiem pēc Brexit un kuras ietekmē arī jaunā līguma noteikumi.
Valstī joprojām ir izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 infekciju. Iepriekšējos MindLink rakstos aplūkojām dažus atbalsta pasākumus Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, ko paredz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums. Ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, tostarp grants apgrozāmajiem līdzekļiem. Šajā rakstā – par pēdējiem grozījumiem atbalsta programmā granta saņemšanai.
Šajā rakstā – par hibrīdneatbilstībām, kā tās atpazīt un daži praktiski aspekti.
Hibrīdneatbilstības ir atšķirības nodokļu uzlikšanā uzņēmumam vai instrumentam saskaņā ar divu vai vairāk valstu likumiem. Ja konstatēta neatbilstība, to atkarībā no situācijas novērš, neļaujot summu atskaitīt vai iekļaujot to apliekamajā ienākumā.
No VID publicētās informācijas par NILLTPFN likuma subjektiem piemērotajām sankcijām par šī likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem, konstatējams, ka lielā skaitā gadījumu komersanti nav informēti par NILLTPFN likuma un sankciju likuma prasībām, kā arī paša komersanta atbilstību likuma subjekta jēdzienam NILLTPFN likuma ietvaros. Tas, protams, neatbrīvo komersantus no atbildības. Plašāk par šo lasiet šajā rakstā.
Nosūtot darbiniekus komandējumā uz citu valsti, nepieciešamie izmitināšanas un transporta pakalpojumi arvien biežāk tiek pasūtīti dažādās interneta platformās. Arī dažādi citi pakalpojumi un preces tiek pasūtīti internetā no ārvalstu piegādātājiem. Nereti no saņemtajiem dokumentiem nav skaidrs, vai darījumam ir piemērots PVN un kas ir darījuma partneris – platforma vai tās klients. Šajā rakstā aplūkoti biežāk sastopamie modeļi ES no pircēja skatpunkta.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2021. gadā, no darbinieka algas aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (“IIN”), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”) un solidaritātes nodokli (“SN”).
Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē, taču Latvijas uzņēmumam jānodrošina ārvalsts administratīvo prasību izpilde, tostarp juridiskie jautājumi (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedība un nodokļu maksāšana. Šajā rakstā – par uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ PVN komentārus neiekļausim.
Šā gada 14. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz būtiski mainīt aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu. Šajā rakstā – par esošajiem deklarēšanas nosacījumiem un plānotajām izmaiņām saistībā ar jauno lietotni goAML.
Šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pieņēma spriedumu lietā C‑655/19, kurā analizēts, vai darījums, ja fiziska persona, kas izsniegusi ar nekustamo īpašumu (“NĪ”) hipotēkām nodrošinātus aizdevumus un kurai piespiedu izpildes procedūras rezultātā šie NĪ tiek piešķirti, pēc tam tos pārdod, ir kvalificējams kā saimnieciskā darbība PVN direktīvas izpratnē un apliekams ar PVN. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Šā gada 5. janvārī stājās spēkā Darba likuma (“DL”) grozījumi, iestrādājot tajā konkrētu ES direktīvu prasības. Jaunais regulējums skar ārvalsts darba devējus, kas nosūta darbiniekus strādāt Latvijā, un Latvijas darba devējus, kas nosūta darbiniekus strādāt ārvalstī, kā arī pagaidu darba aģentūras. Grozījumi nostiprina “nosūtījuma” definīciju un noteikumus, kas uzņēmumiem jāievēro, veicot darbinieku nosūtīšanu. Šajā rakstā – arī par būtiskām izmaiņām komandējuma dienas naudas apmērā.
Pērn VID pirmo reizi analizēja un salīdzināja Latvijas banku sniegtos datus ar Latvijas rezidentu deklarētajiem ienākumiem ar mērķi konstatēt nedeklarētus ienākumus. Daudzi nodokļu maksātāji (NM) no VID saņēma vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem. Esam apkopojuši informāciju par VID pieeju, veicot NM pārbaudes, un darbībām, ko ieteicams veikt, ja NM saņēmis paziņojumu no VID.
Šā gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES un turpmāk atbilst “trešās valsts” definīcijai. AK iestājās Eiropas Kopienā 1973. gada 1. janvārī un pēc 47 gadiem dalībvalsts statusā ir pirmā, kas formāli izstājusies no ES. Brexit radītās izmaiņas ietekmē ne tikai nodokļu, imigrācijas un tirdzniecības nozares, bet arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma darbību.
Lai nodrošinātu sistemātisku PVN aprēķināšanu un samaksu budžetā, kā arī novērstu izvairīšanos no PVN samaksas situācijās, kad darījums veikts nepārtraukti un ir sarežģīti konstatēt darījuma brīdi, PVN likums nosaka termiņus nodokļa rēķinu izrakstīšanai un nodokļa deklarēšanai. Bet vai šie termiņi ir attiecināmi uz darījumu starp diviem Latvijā reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kurā par nodokļa aprēķināšanu un samaksu atbildīgs ir preču vai pakalpojumu saņēmējs (“vietējais reverss”)?
Unikālie ekonomiskie apstākļi, kas izriet no Covid-19 un valstu izsludinātajiem ierobežojumiem, ir radījuši zināmas grūtības piemērot tirgus cenu principu transfertcenu analīzē. Turpinot iesākto tēmu par Covid-19 ietekmi uz transfertcenām, šajā rakstā detalizēti apskatīsim 2020. gada izskaņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Alternatīvie juridiskie risinājumi ir efektīvs instruments, kas palīdz līdzsvarot neparedzamu darba apjoma plūsmu un kadru maiņu, saglabājot juridiskās nodaļas darba kvalitāti, vienlaikus samazinot nodaļas kopējās izmaksas un personālam saglabājot apmierinātību ar sava darba apjomu, atalgojumu un izaugsmes iespējām. Šie risinājumi nu jau vairs nav eksperimentāls vai ļoti jauns darbības modelis. Tas ir pārbaudīts un veiksmīgi darbojas visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt to izmanto dažāda lieluma uzņēmumi.
Apjoma un cita veida pēcpārdošanas atlaižu piešķiršana ir daudzu vairumtirgotāju un pakalpojumu sniedzēju piekopta prakse. Šajā rakstā – par to, kā piešķirtā atlaide ietekmē iepriekš aprēķināto PVN saskaņā ar likumvidi.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Ar šo rakstu noslēdzam pērn aizsākto tēmu.
Šis gads aizritējis Covid-19 zīmē, pandēmijai aizēnojot tādu būtisku notikumu, par ko pēdējais laiks atcerēties: Apvienotās Karalistes (“AK”) izstāšanās no ES. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām AK pilsoņu nodarbināšanā Latvijā pēc Brexit.
Pandēmijas laiks ir ne tikai atnesis ierobežojumus, bet arī paātrinājis klientu identifikācijas procesa digitalizāciju. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma subjektu prasības pirms pandēmijas bija vairāk vērstas uz klienta klātbūtnes pārbaudi, taču ierobežojumu dēļ nākas samazināt tiešo kontaktu un radīt klientiem jaunas identifikācijas iespējas.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Šajā rakstā – par VDAR prasībām un to ievērošanu datu apstrādē e-pastos.
VID nācis klajā ar jaunu risinājumu Latvijas nodokļu rezidenta apliecības iegūšanai, lai samazinātu administratīvo slogu juridiskām un fiziskām personām. Jaunā kārtība, kas ievērojami ietaupīs apliecības iegūšanai nepieciešamo laiku, ir nostiprināta arī MK noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 4. novembrī.
UIN likums paredz nodokļa piemērošanu peļņas sadales brīdī, t.i., apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes. Taču likumā ietvertais formulējums praksē rada neskaidrības. Šajā rakstā – par dividenžu aprēķināšanas brīdi un peļņas sadales uzrādīšanu UIN deklarācijā.
Finanšu nozarē pēdējo gadu laikā strauji ienākuši jauni spēlētāji – FinTech uzņēmumi. Jau pats nosaukums norāda uz šo uzņēmumu atrašanos finanšu pakalpojumu un tehnoloģiju tirgus krustpunktā. FinTech uzņēmumi gan veicina un attīsta banku darbību, gan paši kļūst par alternatīvu tradicionālajām bankām. Kādi ir aktuālie FinTech uzņēmumu jautājumi PVN piemērošanas sakarā – par to varat izlasīt šajā rakstā.
