Audita rezultāti var nepatīkami pārsteigt nodokļu maksātāju (“NM”). Ja lēmuma apstrīdēšana nav devusi pozitīvu risinājumu, bet tiesvedības ierosināšana nav pieņemams solis, ir vērts apsvērt iespēju vienoties ar VID un tādējādi samazināt lēmuma nelabvēlīgo ietekmi uz NM saimniecisko darbību vai materiālo stāvokli.

Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Pirms kāda laika rakstījām par UIN atvieglojumiem, tostarp iespēju samazināt apliekamo ienākumu par uzkrājumiem, kas izveidoti līdz 2017. gada beigām. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu un problēmām situācijā, kad uzņēmumam uz 2017. gada 31. decembri bija uzkrātas summas darbinieku prēmijām.

Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Covid-19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī braucienus darba vajadzībām. Vienam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un videokonferenču skaita pieaugumu, bet citam mainās pastāvīgā darba vieta. No mājām strādāt var ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā. Šajā rakstā – par algota darba ienākuma nodokļu piemērošanu gadījumos, kad ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieka atrašanās vietu, un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudzi darba devēji pieņem lēmumu noteikt darbiniekiem attālinātā darba režīmu. Vai darbinieks var no tā atteikties?

Jautājums par uzņēmuma faktiskā īpašnieka – patiesā labuma guvēja (“PLG”) – identitātes informācijas sniegšanu joprojām ir samērā aktuāls, kaut arī ir daudz tiesību aktu, rekomendāciju un vadlīniju.

Šā gada 28. septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu Muitas savienības rīcības plānu, lai nākamajos četros gados padarītu ES muitu viedāku, inovatīvāku un efektīvāku. Šajā rakstā – par to, kā šie pasākumi nostiprinās Muitas savienības būtisko lomu.

Praksē arvien biežāk nākas saskarties ar jautājumu, ar ko atšķiras komandējums no darbinieka nosūtīšanas. Šajā rakstā – par būtiskajām atšķirībām un abu jēdzienu nošķiršanas kritērijiem.

Transfertcenu (“TC”) politikas uzturēšanu uzņēmumos apgrūtina negatīvie ekonomiskie apstākļi, taču pat globālā ekonomikas krīze neatceļ normu, kas nosaka – kontrolētos darījumos jāievēro nesaistītu personu darījuma princips. Pēc mūsu raksta par Covid-19 un finanšu darījumiem, šajā rakstā aplūkojam citas sekas, ko pandēmija atstājusi uz TC rezultātiem, kā arī sniedzam ieteikumus TC analīzei.

Lai mazinātu administratīvo slogu, ar 2021. gada 1. janvāri VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts, kurš aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Turklāt spēkā stāsies grozījumi MK noteikumos Nr. 827 un IIN likumā, kuri noteiks jaunus termiņus IIN un VSAOI maksāšanai un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām un būtiskajiem grozījumiem.

Lai gan pašreizējais UIN režīms vairs neatzīst nodokļu zaudējumu jēdzienu, UIN likuma pārejas noteikumi ļauj samazināt no dividendēm aprēķināto UIN par nodokļu zaudējumiem, kas izveidojušies līdz 2017. gada 31. decembrim, taču šis atvieglojums jāizmanto līdz 2022. gadam. Šajā rakstā – par niansēm, kas jāņem vērā, lai to izmantotu.

Šā gada 29. septembrī Ministru kabineta sēdē izskatīts Grāmatvedības likuma projekts, kas izstrādāts sadarbībā ar profesionālajām organizācijām un augstskolu mācībspēkiem. Jaunais likums aizstās 90. gadu sākumā pieņemto likumu “Par grāmatvedību,” nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai. Šajā rakstā – par paredzētajiem grozījumiem un sagaidāmajām izmaiņām.

Šā gada 2. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas (“FM”) sagatavotais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Ziņojumā identificētas vairākas Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības, kuru risināšanai ierosinātas vairākas nodokļu politikas izmaiņas 2021., 2022. un 2023. gadam. Šajā rakstā – par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) un solidaritātes nodokļa likmju, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, kuras FM ierosina veikt ar 2021. gadu.

Pagājušajā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Pieņemot vienu no līdz šim svarīgākajiem spriedumiem (2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 “Datu aizsardzības komisārs pret Facebook Ireland & Maximillian Schrems), kurā uzsvērtas pamattiesības uz privātumu saistībā ar personas datu nosūtīšanu uz trešajām valstīm, Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir uzturēt augsta līmeņa aizsardzību personas datiem, kas no EEZ valstīm tiek nosūtīti uz trešajām valstīm. Spriedums ir radījis virkni jautājumu par juridisko pamatu personas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm. Tā kā spriedumā uzsvērta nosūtīšana uz ASV, šajā rakstā noskaidrosim, kā uzņēmumiem rīkoties šobrīd, kad spriedums stājies spēkā.

Šobrīd VID aktīvi atmaksā uzņēmumiem pārmaksāto solidaritātes nodokli (“SN”). Šajā rakstā vēlamies atgādināt, ka no SN pārmaksas, aprēķināšanas un atmaksas termiņa izriet vairāki jautājumi, piemēram, kā iegrāmatot šogad saņemto 2019. gadā pārmaksātā SN atmaksu un kas uzņēmumam jāapsver nākotnē, lemjot par reorganizāciju vai likvidāciju.

Kompensācijas maksām PVN nepiemēro, bet kā lai zina, vai summa, kas jāmaksā, ja klients savas vainas dēļ izbeidz terminētu pakalpojuma līgumu, ir līgumsods, izdevumu kompensācija vai atlīdzība par sniegtu pakalpojumu? Metodiskajā materiālā “Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu” VID skaidro, ka PVN nav jāpiemēro līgumsodam, drošības naudai un rokasnaudai, kā arī izdevumu kompensācijai, ja tā nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu. Šajā rakstā – par diviem Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumiem, kuri skaidro, kā vērtēt, vai saņemtā kompensācija pēc būtības tomēr nav atlīdzība par sniegtu pakalpojumu.

Uzņēmumi ar lielu nesadalīto peļņu, ko var sadalīt dividendēs bez UIN (t.i., peļņa, kas uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim), ir izdevīgā stāvoklī, jo var samazināt UIN izmaksas ne tikai pie peļņas sadales, bet arī citos gadījumos. Šajā rakstā – par papildu iespējām izmantot šo “veco” peļņu un par niansēm, kas jāievēro.

Covid-19 ir atnesis būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, tostarp īslaicīgu nomas maksas atlaišanu. Pandēmijas seku ietekmē ES apstiprinājuma posmā šobrīd atrodas 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta “Noma” (16. SFPS) grozījumi, kas pieņemti šā gada 28. maijā un kurus, visticamāk, varēsim piemērot finanšu pārskatu sagatavošanā jau par 2020. gadu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) piemērošana grupas kontam (cash pool) ir bijusi viena no galvenajām neskaidrībām ar UIN apliekamās bāzes noteikšanā. Turklāt VID joprojām nav publicējis vadlīnijas par dažādām iespējamām situācijām, kas uzņēmumiem praksē rodas, izmantojot grupas kontu, lai VID nostāja šajā jautājumā būtu nepārprotami skaidra. Šajā rakstā – par PwC praksē saņemtā VID uzziņā sniegto skaidrojumu par UIN piemērošanu grupas kontam ar nulles atlikumu (zero-balance cash pool).

Komersanta saimnieciskās darbības nodrošināšanai darbinieki nereti izmanto personīgās automašīnas. Šajā rakstā aplūkosim, kas jāņem vērā un kādas ir iespējamās nodokļu sekas, šādu izmantošanu iekļaujot darba līgumā.

Šajā rakstā aplūkots, kādos gadījumos būtu jāsaņem dalībnieka piekrišana, slēdzot darījumus ar saistītām personām Komerclikuma (“KL”) izpratnē.

Šā gada 1. jūlijā ir zaudējis spēku Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurš teju 35 gadus regulēja jautājumus par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu jomā. Tā vietā spēkā stājies Administratīvās atbildības likums (“AAL”), kas pieņemts vērienīgās administratīvās atbildības reformas ietvaros. AAL nav tikai vecā kodeksa uzlabota versija – jaunā likuma struktūra un regulējums būtiski atšķiras no ierastā, tādēļ pirmais ieskats tajā var izraisīt apjukumu. Šajā rakstā – par to, kur meklējami pārkāpumu sastāvi, par kādiem pārkāpumiem nodokļu jomā ir paredzēta administratīvā atbildība, kā arī ieskats citos saistītos jautājumos.

2016. gada 1. janvārī, stājoties spēkā “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam” (GPKGPL) un to skaidrojošiem 755. MK noteikumiem «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, zaudē spēku visi līdz šim Latvijā kā labā prakse ievērojamie Latvijas Grāmatvedības standarti (LGS). Līdz ar to Latvijas Republikā reģistrētām Sabiedrībām, kuras ir GPKGPL subjekti, jāievēro tikai minētajā likumā un MK noteikumos minētās normas, kuras daļēji kopē līdz šim spēkā esošos LGS.

Iepriekšējās Īsziņās publicētā raksta nobeigums.

Ja nerezidents (ārvalsts komersants) vēlas uzsākt darbību Latvijā, viens no aktuāliem jautājumiem, kas varētu rasties – vai dibināt meitas sabiedrību vai arī atvērt filiāli jeb pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”). Lai atbildētu uz šo jautājumu, ārvalsts investoram jāizvērtē dažādi juridiskie, administratīvie un nodokļu aspekti. Šajā rakstā – par peļņas attiecināšanu uz PP, jo šis aspekts varētu spēlēt noteicošu lomu lēmuma pieņemšanā.

Šā gada 2. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Imigrācijas likuma projekts, kurš ievieš daudzas būtiskas izmaiņas, it īpaši vīzu un termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesā. Lai gan Ministru kabinetam projekta izskatīšana vēl priekšā, ir vērts jau laikus iepazīties ar grozījumiem un apzināt no tiem izrietošās sekas. Šajā rakstā – par piecām būtiskām izmaiņām, kas jāņem vērā pēc 2021. gada 3. maija, kad stāsies spēkā Imigrācijas likuma jaunā redakcija.

Ikdienas darbā katram uzņēmumam nākas sazināties ar piegādātājiem, pasūtītājiem, izplatītājiem un klientiem. Praksē bieži novērojams, ka uzņēmuma darbinieki neapzinās, ka arī viņi ar savu darbību, pat pildot savus ikdienas darba pienākumus, var pārkāpt konkurences tiesības, kas var novest pie konkrētā uzņēmuma sodīšanas un arī reputācijas zaudēšanas. Pat viens e-pasts, ko uzņēmuma darbinieks nosūtījis, veicot savus darba pienākumus, varētu būt konkurences tiesību pārkāpuma elements un veicināt uzraugošo iestāžu aizdomas par to, ka noticis pārkāpums. Tādēļ ne tikai uzņēmuma vadībai, bet arī darbiniekiem jāapzinās konkrēti riski, kas saistīti ar ikdienas darbu uzņēmumā un iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” nodokļu administrācijai ir plašs uzdevumu un pienākumu loks nodokļu administrēšanas jomā. VID seko visu juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finanšu darbībai un nodrošina nodokļu (nodevu) likumu izpildi. Lai izpildītu normatīvajos aktos uzliktos uzdevumus un pienākumus, VID īsteno dažādus kontroles pasākumus, sākot ar tādiem, kuru norise līdz noteiktam brīdim nodokļu maksātājam (NM) var palikt nepamanīta, līdz nopietnām pārbaudēm, kurās NM piedalīšanās ir obligāta. Šajā rakstā – par tematiskajām pārbaudēm (TP), akcentējot šī kontroles pasākuma būtību, svarīgus aspektus un sagaidāmos rezultātus.