Turpinot apskatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, šajā rakstā – par valdības palīdzības programmu ietekmi uz transfertcenu analīzi.
Valdības palīdzība ir monetāra vai nemonetāra programma, ar ko nodokļu maksātājiem sniedz ekonomisku labumu (piemēram, īpašas dotācijas, subsīdijas, neatprasāmi aizdevumi, atmaksas atlikšana vai atvieglotu noteikumu piemērošana, nodokļu atvieglojumi, ieguldījumi vai piemaksas), lai tos atbalstītu un palīdzētu pārvaldīt uzņēmējdarbību Covid-19 pandēmijas laikā.
Šo programmu pieejamība, saturs, ilgums un ieviešana potenciāli var ietekmēt transfertcenas neatkarīgi no tā, vai valdības palīdzību sniedz tieši starptautiskas uzņēmumu grupas (“SUG”) dalībniekam vai arī tā ir pieejama neatkarīgām pusēm tirgū, kurā darbojas SUG, tādējādi ietekmējot salīdzināmos darījumos iesaistīto uzņēmumu “uzvedību” un finanšu rezultātus.
ESAO ziņojumā tiek vērtēta valdības palīdzības programmu nozīme un ietekme uz kontrolēto darījumu un salīdzināmības analīzi vairāku jautājumu sērijā, kā aprakstīts tālāk šajā rakstā.
Valdības palīdzības saņemšanas ekonomiskais nozīmīgums var atšķirties.
ESAO ziņojumā norādīts, ka valdības palīdzība var būt ekonomiski nozīmīga, ja tiek sniegtas, piemēram, algu subsīdijas, valsts parāda garantijas palīdzība vai īstermiņa likviditātes palīdzība. Šādos apstākļos valdības palīdzības saņemšana var tieši ietekmēt gan kontrolēto darījumu, gan salīdzināmus darījumus starp neatkarīgām pusēm, kā arī to cenas.
Citos gadījumos valdības palīdzības saņemšanai var būt mazāka ekonomiskā nozīme. Piemēram, valsts vietējās infrastruktūras nodrošināšana var būt tikai netieši saistīta ar kontrolēto darījumu un tajā noteikto cenu.
Var arī būt gadījumi, kad kontrolētā darījuma puses nesaņem valdības palīdzību, bet to saņem neatkarīgas puses, un tas var ietekmēt darījumu salīdzināmību.
Ja valdības palīdzība ir uzskatāma par ekonomiski nozīmīgu faktoru, kas ietekmē darījuma tirgus cenu, tad šī faktora analīze jāiekļauj transfertcenu dokumentācijā, lai pamatotu transfertcenu analīzi.
Papildus jānorāda, ka, vērtējot transfertcenu ietekmējošos faktorus, viena no ekonomiski būtiskām pazīmēm, kas jāvērtē, ir valsts politikas ietekme,1 tostarp valdības palīdzība.
Valdības palīdzības saņemšanas iespējamā ietekme uz kontrolētā darījuma cenu ir atkarīga no tā ekonomiski nozīmīgiem raksturlielumiem. Tāpēc atbilstoši tirgus cenas principam būtu pretrunīgi uzskatīt, ka tikai valdības palīdzības saņemšana ietekmē kontrolētā darījuma cenu, neveicot rūpīgu salīdzināmības analīzi (tostarp analīzi par to, kā valdības palīdzības saņemšana ietekmē nekontrolētu darījumu cenu).
ESAO ziņojumā norādīts, ka, vērtējot iespējamo ietekmi uz kontrolētā darījuma cenu, jāņem vērā šādi darījuma ekonomiski nozīmīgie aspekti:
ESAO ziņojumā uzsvērts, ka, nosakot tirgus cenas principam atbilstošu darījuma cenu (vērtību) ar vienpusējām transfertcenu metodēm (izmaksu pieskaitīšanas metodi, tālākpārdošanas metodi vai darījumu tīrās peļņas metodi), jāizvairās no “mehāniskas” pieejas. Piemēram, nevajadzētu ieskaitīt ar valdības palīdzību panākto izmaksu ietaupījumu attiecīgā darījuma izmaksu bāzē vai atzīt valdības palīdzību par ieņēmumiem vai ārkārtas ieņēmumiem, ja nav veikta rūpīga darījumu ietekmējošo faktoru analīze, jo tādējādi kontrolētajos darījumos var tikt noteikta tirgus cenas principam neatbilstoša darījuma cena.
ESAO ziņojumā norādīts, ka, lai gan valdības palīdzības saņemšana var mazināt darījuma risku kvantitatīvo negatīvo ietekmi, tā nemainīs risku sadali starp pusēm kontrolētā darījuma ietvaros. Līgumiskie nosacījumi, uzņēmuma iespējas un faktiskā funkciju izpilde darījumā nemainīsies neatkarīgi no saņemtās valdības palīdzības.
Piemēram, puse, kas uzņemas kredītrisku, varētu sagaidīt zaudējumus no darījuma partnera tā finanšu grūtību dēļ. Tomēr darījuma partneris faktiski var izpildīt savas saistības, izmantojot valdības palīdzību. Šis aspekts (t.i., riska negatīvās ietekmes mazināšanās) jānošķir no risku sadales.
Saņemtā valdības palīdzība var ietekmēt to, kā darījuma puses nodibina savas komerciālās vai finanšu attiecības un nosaka cenas saviem darījumiem. Tādējādi, veicot salīdzināmības analīzi, tostarp pārskatot iespējamos salīdzināmos datus, var būt nepieciešams piemērot papildu salīdzināmības kritērijus, lai ņemtu vērā valdības palīdzības saņemšanu.
Valdības palīdzība un īpašie Covid-19 pandēmijas apstākļi dažādos tirgos var atšķirties, kas savukārt var dažādi ietekmēt nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošās cenas nekontrolētos darījumos. Līdz ar to visdrošākā pieeja, nosakot uzticamus salīdzināmus datus, ir pēc iespējas atsaukties uz datiem par salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem (uzņēmumiem, kas veic līdzīgas funkcijas, uzņemas līdzīgus riskus un izmanto līdzīgus aktīvus) tajā pašā vai salīdzināmā ģeogrāfiskā tirgū.
Salīdzinot darījumus, jāvērtē arī valdības palīdzības atspoguļojums gan SUG dalībnieka, gan salīdzināmu neatkarīgu pušu grāmatvedībā, īpaši tad, ja katra puse piemēro atšķirīgus grāmatvedības standartus, kas var ietekmēt dažādus rentabilitātes līmeņus (bruto peļņu, pamatdarbības peļņu, tīro peļņu). Šādos gadījumos varētu būt nepieciešama salīdzināmības korekcija. Atšķirības uzskaitē var norādīt arī uz sniegtās valdības palīdzības atšķirībām.
Nākamajā rakstā aplūkosim ESAO ziņojuma pārējās tēmas, kas saistītas ar Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, t.i., transfertcenu vadlīnijas par zaudējumiem un Covid-19 specifisko izmaksu sadali, kā arī iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenu (vērtību).
_______________________________
1 MK noteikumu Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 11.1. punkts, kā arī ESAO Transfertcenu vadlīniju I nodaļas D.4. sadaļa.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
