Andis Vītols

Vecākais projektu vadītājs transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Unikālie ekonomiskie apstākļi, kas izriet no Covid-19 un valstu izsludinātajiem ierobežojumiem, ir radījuši zināmas grūtības piemērot tirgus cenu principu transfertcenu analīzē. Turpinot iesākto tēmu par Covid-19 ietekmi uz transfertcenām, šajā rakstā detalizēti apskatīsim 2020. gada izskaņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.

Ziņojumā aplūkotās tēmas

Ziņojumā uzsvērts, ka transfertcenu analīzes veikšanā jāturpina balstīties uz ESAO 2017. gada jūlija “Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām” (“ESAO TC vadlīnijas”), arī pandēmijas izraisītajos unikālajos apstākļos. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā tirgus cenu princips un ESAO TC vadlīnijas attiecas uz jautājumiem, kas var rasties vai saasināties Covid-19 kontekstā, nevis uz specializētu vadlīniju izstrādi, kas pārsniedz šobrīd ESAO TC vadlīnijās sniegtās norādes un ieteikumus.

Lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz transfertcenu analīzi, ziņojumā aplūkoti četri galvenie jautājumi, kas sīkāk aprakstīti atsevišķās nodaļās:

• salīdzināmības analīze;
• zaudējumi un Covid-19 specifisko izmaksu sadale;
• valdības palīdzības programmas;
• iepriekšējas vienošanās par tirgus cenu (vērtību).

Ziņojumā uzsvērts, ka, lai arī jautājumi skaidroti kā četras atsevišķas tēmas, tās var būt savstarpēji saistītas un tāpēc jāaplūko kopā ar ESAO TC vadlīnijās sniegtajiem skaidrojumiem.

Salīdzināmības analīze

Bezprecedenta pārmaiņas ekonomiskajā vidē pēc Covid-19 uzliesmojuma ir radījušas unikālas problēmas salīdzināmības analīzes veikšanā. Ziņojumā norādīts, ka pandēmija var ietekmēt cenu noteikšanu starp saistītām un nesaistītām personām, kā arī samazina iespēju paļauties uz vēsturiskiem datiem. Ziņojumā aplūkota salīdzināmības analīze vairāku jautājumu sērijā, no kuriem svarīgākie aprakstīti turpmāk.

1.Kādus informācijas avotus var izmantot, lai sagatavotu salīdzināmības analīzi par kontrolētiem darījumiem 2020. gadā?

Ziņojumā norādīts, ka jebkura veida publiski pieejama informācija par Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību, nozari un kontrolētiem darījumiem var būt vērā ņemama, lai to analizētu kopā ar uzņēmuma 2020. gadā īstenoto transfertcenu politiku. Ziņojumā uzskaitīti vairāki informācijas avoti, ko var izmantot transfertcenu analīzē, piemēram, informācija par pārdošanas apjomiem, makroekonomikas tendencēm, papildu vai ārkārtas izmaksām, budžetu pret faktiskajiem datiem utt.

2. Vai budžetētos datus var izmantot par pamatu tirgus cenu principam atbilstošas cenas (vērtības) noteikšanai?

Ziņojumā norādīts, ka finanšu rezultāti, kurus nodokļu maksātāji kontrolētā darījuma ietvaros būtu sasnieguši, bet Covid-19 ietekmes dēļ nesasniedza, var sniegt noderīgu informāciju, lai novērtētu Covid-19 ietekmi uz finanšu rezultātiem un noteiktu atbilstošu ietekmi uz piemērotajām transfertcenām. Būtiski norādīt, ka, salīdzinot budžetētos datus ar faktiskajiem, jāņem vērā visi finanšu rezultātus ietekmējušie ekonomiskie faktori, lai noteiktu pandēmijas izolēto ietekmi.

3. Kādas praktiskas pieejas var pielietot, lai novērstu informācijas trūkumu?

Ziņojums mudina nodokļu administrācijas apsvērt pragmatiskas pieejas uzticamu salīdzināmo datu trūkuma novēršanai, lai mazinātu strīdus, kad nodokļu maksātāji godprātīgi cenšas noteikt tirgus cenas, piemēram:

• Atļaut izmantot saprātīgu komerciālu vērtējumu, kas papildināts ar aktuālu informāciju, lai noteiktu tirgus cenu principam atbilstošu cenu (vērtību);
• Ex-ante pieejas (cenu pārbaude pirms darījuma veikšanas) vietā atļaut ex-post pieeju (faktisko rezultātu pārbaudi) un nodokļu deklarāciju labošanu, izmantojot informāciju, kas kļuvusi pieejama pēc taksācijas gada beigām;
• Atļaut izmantot vairāk nekā vienu transfertcenu metodi, lai apstiprinātu cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenu principam.

4. Vai darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanā var izmantot datus no citām krīzēm?

Saskaņā ar ziņojumu salīdzināmības analīze, kas balstās tikai uz informāciju no 2008.–2009. gada pasaules finanšu krīzes, radītu būtiskus salīdzināmības riskus, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas unikālo un bezprecedenta raksturu. Turklāt, izvēloties salīdzināmības analīzei atbilstošus gadus, jāraugās, lai pandēmijas skarto gadu finanšu dati nepamatoti neizkropļotu pirmspandēmijas vai pēcpandēmijas periodu rezultātus.

5. Kādas darbības var veikt, lai novērtētu salīdzināmo uzņēmumu vai darījumu kopumu?

Gatavojot salīdzināmības analīzi un atlasot uzņēmumus ar finanšu rezultātiem par 2020. gadu, nodokļu maksātājam var nākties pārskatīt salīdzināmo datu atlasē piemērotos kritērijus. Piemēram, valstu noteikto ierobežojumu ietekme var radīt būtiskas atšķirības gūtās peļņas rādītājos vienā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, tādēļ, lai ņemtu vērā Covid‑19 ietekmi un ar to saistītos ierobežojumus, varētu būt nepieciešams pārskatīt un atvieglot citus salīdzināmības kritērijus, lai iegūtu ticamus datus no vissalīdzināmākā tirgus (valsts).

6. Vai salīdzināmības analīzē var atlasīt uzņēmumus ar zaudējumiem?

Salīdzināmo datu atlasē nevajadzētu noraidīt uzņēmumus tikai tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas skartajos periodos tiem bijuši zaudējumi. Ja salīdzināmo datu atlasē secināts, ka pārbaudāmais uzņēmums veic salīdzināmas funkcijas un uzņemas salīdzināmus riskus, tad nav pamata to no atlases izslēgt.

Nākamajos rakstos aplūkosim ESAO ziņojuma pārējās tēmas, kas saistītas ar Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.