Ir pagājis labs laiks, kopš mūsu ikdienu izmainīja Covid-19. Pandēmijas dēļ ieviestās izmaiņas biznesa vidē un tieši nodarbinātībā ir kļuvušas par ierastu ikdienas daļu, augot interesei par attālinātā un hibrīddarba modeli. Šāda darba organizācija ļauj darbiniekam izvēlēties arī vietu vai valsti, no kuras veikt savus darba pienākumus. Taču neierobežotās pārvietošanās iespējas var radīt nodokļu riskus uzņēmumam, kurā darbinieks strādā. Šajā rakstā aplūkosim, vai uzņēmumam noteiktos apstākļos var rasties pastāvīgās pārstāvniecības (PP) risks, vadības līmeņa darbiniekam strādājot attālināti, un kāda ir citu valstu nodokļu administrācijas nostāja, lai noteiktu riskantākās valstis.

Šā gada 14. februārī ES Padome nolēma papildināt minēto sarakstu ar četrām jurisdikcijām. Kopumā tajā šobrīd ir iekļautas 16 jurisdikcijas. Sarakstu plānots pārskatīt jau oktobrī. Spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 819 iekļautais saraksts ar 12 jurisdikcijām balstās uz ES Padomes 2022. gada 4. oktobrī aktualizēto ES sarakstu. Lai gan šobrīd grozījumi nav ierosināti, izmaiņām jāsagatavojas laikus un jāaplēš to ietekme uz uzņēmuma darījumiem.

Veicot finanšu darījumu transfertcenu (TC) analīzi, lielu uzmanību parasti pievērš aizdevumiem un grupas konta darījumiem. Taču saistīto personu starpā pastāv arī citi finanšu darījumi, kurus nereti pienācīgi neizvērtē TC dokumentācijā, proti, finanšu garantijas jeb galvojumi. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos kreditori, piemēram, bankas, piešķirot finansējumu klientiem, arvien biežāk pieprasa galvojumu. Šajā rakstu sērijā skaidrosim galvojumu TC aspektus, aplūkosim dažādas pieejas galvojumu tirgus cenas noteikšanai, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.

2022. gada novembrī Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja Uzņēmumu ilgtspējas pārskatu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive). Šobrīd ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, rīcībā ir 18 mēneši, lai šo direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos. Šādi iecerēts uzlabot pieejamās nefinanšu informācijas kvalitāti, nodrošinot uzņēmumu dažādo ietekmes pušu vajadzības, un veicināt Eiropas kopējo pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.

No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu veikšanas bija atbrīvoti saimnieciskās darbības veicēji (SDV) 2020., 2021. un 2022. gadā saistībā ar ieviestajiem nodokļu atbalsta pasākumiem atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pantam. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un VID publicēto informāciju SDV būtu bijis jāatsāk veikt IIN avansa maksājumus 2023. gadā, pirmo maksājumu veicot līdz 23. martam, taču 3. martā tika iesniegti priekšlikumi pagarināt termiņu par vēl vienu gadu.

Šķita, ka pandēmija un ar to saistītie drošības un atbalsta pasākumi jau ir aiz muguras, tomēr nodokļu jomā turpinās cīņa par savulaik piešķirtā atbalsta atprasīšanu.

Ikdienā esam novērojuši, ka MK noteikumu Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” 3.3.2. punktā iekļautais formulējums par transfertcenu (TC) dokumentācijā ietveramo finanšu informāciju un tabulām, kas atspoguļo darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes piemērošanā izmantoto finanšu datu saistību ar finanšu pārskatiem, nodokļu maksātājiem (NM) rada neizpratni kā tiesību normu interpretācijas labirints.

Nodarbinātība laika gaitā ir piedzīvojusi dažādus evolūcijas posmus. Šobrīd ES atrodas gadījumdarbu (gig) ekonomikas posma priekšā, tādēļ ir uzsākta platformu darba regulējuma izstrāde. Latvijā platformu darbs galvenokārt asociējas ar ēdiena piegādes nozari, taču līdz ar tehnoloģiju attīstību platformu darbība kļūs aktuāla arī ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, vides nodokļu aktualitāte strauji pieaug gan Latvijā, gan ES. Mūsu pieredze liecina, ka vietējie komersanti ir daudz labāk informēti par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanas kārtību nekā ārvalstu personas, kas veic darījumus Latvijā. Šajā rakstā vēlamies atgādināt par DRN piemērošanu tieši ārvalstu personām. Latvijas komersantiem šī informācija var palīdzēt identificēt gadījumus, kad ārvalsts darījuma partnerim ir DRN saistības Latvijā, kuras netiek izpildītas vai tiek nepamatoti pārliktas uz Latvijas komersantu.

Aizvadītais gads ir kļuvis par kārtējo pārbaudījumu Latvijas ekonomikai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Kad šķita, ka vienu krīzi jau bija izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas karš Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums dara Baltijas valstu uzņēmumu vadītājus pesimistiskākus nekā pirms gada par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijas reģionā, tomēr saglabājot optimismu par savu uzņēmumu izredzēm. Uzņēmumu vadītāji redz pārmaiņu nepieciešamību un domā par veicamajiem soļiem, lai to īstenotu, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktais pētījums “PwC 2023. gada Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja”, kurā piedalījās 323 augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

PwC ASV ir veicis pētījumu HR Tech Survey 2022, kura rezultāti, mūsuprāt, varētu interesēt arī MindLink.lv abonentus, jo tas skar vienu no tradicionālajiem uzņēmumu procesiem – cilvēkresursus (human resources – “HR”), jeb precīzāk, investēšanu HR tehnoloģiju jomā. Ar HR tehnoloģijām šajā rakstā ir saprotamas IT sistēmas, kas nodrošina HR procesu uzskaiti (piemēram, atvaļinājumu pieprasīšanu, darba laika tabeļu aizpildīšanu, mācību organizēšanu, darbinieku pieņemšanu darbā, atbrīvošanu no darba). Pētījumā tika aptaujāti 688 HR vadītāji, kuri atbildēja uz jautājumiem par izaicinājumiem un sasniegumiem tehnoloģiju jomā. Pilns pētījums diemžēl ir pieejams tikai ASV tirgum, taču tā apkopojums ir pieejams šeit un sniedz daudz vērtīgu atziņu. Šajā rakstā – par, mūsuprāt, svarīgākajām pētījuma atziņām.

Valdes locekļa atbildība ir plaša un aptver dažādas jomas. Arī tās sekas var būt visdažādākās, piemēram, finanšu kompensācija, naudas piedziņa, aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, pat kriminālsods. Šajā rakstā apkopotas jomas, kurās valdes loceklim var iestāties atbildība. Aplūkosim arī, kā var šo risku mazināt.

Pēdējā laikā publiskajā vidē ir sastopama informācija, kurā uzsvars tiek likts uz piegādātāju rīcības ietekmi uz konkurenci. Turpretī tas, kas reti tiek detalizēti vērtēts, ir – kā konkurenci kropļo pircēja rīcība. Publiskajos iepirkumos prasību noteikšanas ziņā pasūtītājam ir dota izvēles brīvība, tomēr nereti pasūtītājs, nosakot prasības, jau sākotnēji ierobežo kandidātu vai pretendentu piedāvājumu iesniegšanu, kas kopumā kropļo konkurenci. Šajā rakstā aplūkosim sīkāk, kādas pasūtītāja darbības, izvirzot prasības vai kritērijus publiskajos iepirkumos, nereti tieši vai netieši kropļo konkurenci.

Lai nodrošinātu kapitāla pietiekamību vai uzņēmuma attīstību, dalībnieki var veikt pamatkapitāla palielināšanu, bet pēc laika arī samazināšanu. Šajā rakstā – par UIN piemērošanas aspektiem, kas jāņem vērā saistībā ar izmaiņām pamatkapitālā.

Ne vienmēr saņemts maksājums ir uzskatāms par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu, kam jāpiemēro PVN. Lai konstatētu apliekamu darījumu, jāpastāv tiešai saiknei starp sniegtu pakalpojumu un par šo pakalpojumu saņemtai atlīdzībai. Tieša saikne starp maksājumu un sniegtu pakalpojumu nepastāv, ja nav paredzams, vai atlīdzība tiks saņemta. Šā gada 9. februāra spriedumā C-713/21 (Finanzamt X), Eiropas Savienības Tiesa (EST) vērtēja, vai puse no zirgu sacensību uzvaras balvas, kas tiek piešķirta zirgu staļļa īpašniekam, ir uzskatāma par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu, kam jāpiemēro PVN. Šajā rakstā – par niansēm, kas vērtētas jaunajā EST spriedumā.

Otrais pīlārs (Pillar II) ir nodokļu sistēma, ko piemēros vienādi ES un ESAO valstīs, papildinot nacionālās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas. Tas izstrādāts, lai starptautiskiem uzņēmumiem liktu samaksāt savā mītnes valstī minimālo 15% nodokli no ienākumiem, kas gūti katrā valstī, kurā tie darbojas.

2021. gadā informējām par Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta (MI) regulas projektu, kuras MI sistēmu regulējums ietver uz risku balstītu pieeju. Proti, tādas MI sistēmas, kas uzskatāmas par nepieņemama riska sistēmām, ES nav pieļaujamas vispār. Savukārt augsta riska MI sistēmām regulas projekts paredz stingrus nosacījumus, kas jāizpilda, lai tās drīkstētu izplatīt ES tirgū. Kamēr tiek veikti priekšdarbi MI regulas piemērošanai, 2022. gada septembrī Komisija prezentēja direktīvas projektu par MI ārpuslīgumiskās atbildības noteikumiem (“Atbildības direktīvas projekts”), kurš kopā ar MI regulas projektu un MI produktu drošības noteikumiem veidos ietvaru MI sistēmu izplatīšanai ES tirgū. Šajā rakstā – īsumā par to, ko paredz Atbildības direktīvas projekts, lai uzņēmumi varētu izplatīt MI sistēmas tirgū.

Vērtējot transfertcenas (TC) atbilstību nesaistītu pušu darījuma – tirgus cenas – principam, jāveic salīdzināmības analīze, izmantojot kvalitatīvus salīdzināmos datus. Var izmantot nodokļu maksātājam (NM) iekšēji pieejamos datus par darījumiem ar nesaistītām personām, taču visbiežāk izmanto ārējos datus, kas iegūti komerciālās datubāzēs vai citos avotos. No datubāzes atbilstoši noteiktiem kritērijiem atlasa vairākus salīdzināmus uzņēmumus, kas veido finanšu rezultātu diapazonu. Bieži rodas jautājums, kuras vērtības no šī diapazona ir pareizi izmantot, lai pamatotu NM veikto kontrolēto darījumu atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā aplūkosim, cik plaša tirgus cenas diapazona izmantošana ir pieļaujama Latvijā, un salīdzināsim, kā šo diapazonu interpretē Lietuvā un Igaunijā.

Uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) darījumus pamatoti uzskata par vienu no ekonomikas aktivitātes indikatoriem – jo lielāka interese par ieguldīšanu biznesā, tā pārpirkšanu, apvienošanu, jo dinamiskāk attīstās ekonomika. 2021. gads šajā ziņā bija pēdējo gadu rekordists gan darījumu skaita, gan apjoma ziņā (Baltijā notika par 48% vairāk darījumu), bet 2022. gadā M&A temps ģeopolitisku norišu dēļ ir krities. Daļa no darījumiem notiek, citi pagaidām ir iepauzēti, un uzņēmēji gatavojas brīdim, kad ekonomikā atgriezīsies paredzamāki un stabilāki laiki. Tā kā sekmīga M&A darījuma norisei ir nepieciešama sagatavošanās, šis ir piemērots laiks, lai paveiktu mājasdarbus, domājot par nākamo ekonomikas aktivitātes ciklu.

Šajā rakstā piedāvājam īsu apkopojumu par aktuālo tiesu praksi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā.

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā un MK 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar atbrīvojumiem elektrībai, kas tiešā veidā nodrošina elektroenerģijas ražošanas procesu.

Pateicoties lielajai interesei par pērn novembrī notikušo PwC’s Academy ievadlekciju PwC Digitālās akadēmijas satura apskatam (joprojām pieejama videoierakstā), janvārī aizsākām PwC’s Digital Academy Latvija trīs vebināru ciklu vadītājiem, grāmatvežiem, uzskaitvežiem un visiem, kas ikdienā strādā ar datiem, atskaitēm un tipveida procesiem.

Labprāt dalāmies ar vebināros apskatītajām tēmām ar mūsu MindLink.lv lasītājiem.

Iepriekšējā rakstā (27.09.2022.) apskatījām, kas ir Power Query un kāpēc to izmantot, kā arī sniedzām nelielu ieskatu par rīka piedāvātajām iespējām. Šajā rakstā aplūkosim ieguvumus no Power Query izmantošanas datu salīdzināšanai, jo jau nākošajā PwC’s Digital Academy Latvija vebinārā 23. februārī dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kā praktiski izveidot dažāda veida datu salīdzināšanas sagataves.

Viena no šobrīd ražotāju vai vairumtirgotāju iecienītām patērētājus stimulējošām programmām ir naudas atmaksa (cashback). Tā var izpausties kā ražotāja (arī vairumtirgotāja) veikta noteiktas naudas summas atmaksa gala patērētājam par tā ražotas (izplatītas) noteiktas preces iegādi. Atmaksas summa var būt fiksēta cena par konkrētu preci vai izteikta procentos no pirkuma vērtības. Atmaksa var izpausties arī kā ražotāja izplatīts atlaides kupons, ko gala pircējs izmanto pie mazumtirgotāja, kurš savukārt vēršas pie ražotāja kupona kompensēšanai. Šāda kārtība tiešā veidā stimulē gala patērētāja izvēli, jo ražotāja piešķirtā atlaide neakumulējas tirdzniecības ķēdē, bet nonāk tieši pie gala patērētāja. Tā kā daudzu uzņēmumu darbība plešas pāri Latvijas robežām, atlaidi var piešķirt arī citu dalībvalstu pircējiem. Šajā rakstā – par to, vai ražotāja (vairumtirgotāja) veiktā naudas atmaksa gala pircējam atstāj iespaidu uz ražotāja (vairumtirgotāja) maksājamo PVN.

Šā gada 19. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts par grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL), kas paredz pagarināt gada pārskatu (GP) iesniegšanas termiņus mazajām sabiedrībām. Paredzēts, ka grozījumi attieksies uz GP, ko sagatavo par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un turpmāk. Paredzētais termiņa pagarinājums ir viens mēnesis.

2021. gadā sākās jauns ES finansējuma plānošanas periods, kas ilgst līdz 2027. gadam. Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir pieejams ES fondu un citu finanšu instrumentu atbalsts gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī.

2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.

Uzņēmumi arvien aktīvāk cenšas radīt dažādību un iekļaujošu darba vidi saviem darbiniekiem. Viens no instrumentiem, kā to īsteno, ir darbinieku aptaujas, kurās citstarp iekļauj jautājumus par seksuālo orientāciju, reliģisko pārliecību, veselības stāvokli un citu sensitīvu informāciju, kas nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai. Bieži vien iegūtie dati nerada cerēto rezultātu, tieši pretēji – palielina diskrimināciju darba vidē vai pat rada uzņēmumam milzīgas finanšu sekas. Šajā rakstā – par to, kam pievērst uzmanību, veicot darbinieku aptaujas, kurās tiek iekļauti dažādības un iekļaujošas darba vides jautājumi.

Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, jānodrošina tajos tirgus cenu principa ievērošana neatkarīgi no tā, vai darījumu partneri ir Latvijas vai ārvalsts nodokļu rezidenti. Tirgus cenu princips savā būtībā nosaka to, ka uzņēmumam, veicot salīdzināmus darījumus salīdzināmos apstākļos, jāgūst salīdzināmi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar saistītu vai nesaistītu darījumu partneri. Pamatā uzņēmumi to apzinās un izprot, tomēr pastāv dažādi fakti un apstākļi, kas apgrūtina šīs prasības sekmīgu īstenošanu “reāllaikā”, jo nereti pirms darījuma veikšanas vai tā īstenošanas brīdī uzņēmumiem nav pietiekamas informācijas par tirgus cenām, kādas salīdzināmos darījumos piemēro nesaistīti darījumu partneri. Talkā var nākt TC korekcija, kas ne vienmēr ir tik “sāpīga”, kā sākotnēji varētu šķist. Šajā rakstā – par TC korekciju, ko uzņēmums var veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, koriģējot apliekamo bāzi.

Ģimenes strīdi bieži ir sarežģīts emocionāls process, kas skar vairākas tiesību jomas. Viens no jautājumiem, par ko bieži rodas domstarpības šķirti dzīvojošiem vecākiem, ir par to, kam pienākas likumā noteiktie nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošo bērnu. Atbilde nav tik viennozīmīga, taču tiesu prakse vieš skaidrību izvērtējamos kritērijos.

Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.