Ikdienā novērots, ka grupas uzņēmumu savstarpējie pakalpojumi ir gan visbiežāk sastopamās centralizētās darbības starptautiskās uzņēmumu grupās (SUG), gan nodokļu administrācijas (VID) īpaši uzraugāmie darījumi.

Iepriekšējā rakstā mēs izskatījām nepieciešamību transfertcenu (TC) dokumentācijā pamatot galvojuma darījumus, kā arī aplūkojām vispārīgu pieeju, lai analizētu garantijas darījuma atbilstību nesaistītu personu darījuma principam. Šajā rakstā apspriedīsim, kam jāpievērš uzmanība, analizējot galvojuma darījumu būtību, un detalizētāk aplūkosim šādu darījumu analīzē izmantotās metodes.

Veicot finanšu darījumu transfertcenu (TC) analīzi, lielu uzmanību parasti pievērš aizdevumiem un grupas konta darījumiem. Taču saistīto personu starpā pastāv arī citi finanšu darījumi, kurus nereti pienācīgi neizvērtē TC dokumentācijā, proti, finanšu garantijas jeb galvojumi. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos kreditori, piemēram, bankas, piešķirot finansējumu klientiem, arvien biežāk pieprasa galvojumu. Šajā rakstu sērijā skaidrosim galvojumu TC aspektus, aplūkosim dažādas pieejas galvojumu tirgus cenas noteikšanai, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.