Veicot finanšu darījumu transfertcenu (TC) analīzi, lielu uzmanību parasti pievērš aizdevumiem un grupas konta darījumiem. Taču saistīto personu starpā pastāv arī citi finanšu darījumi, kurus nereti pienācīgi neizvērtē TC dokumentācijā, proti, finanšu garantijas jeb galvojumi. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos kreditori, piemēram, bankas, piešķirot finansējumu klientiem, arvien biežāk pieprasa galvojumu. Šajā rakstu sērijā skaidrosim galvojumu TC aspektus, aplūkosim dažādas pieejas galvojumu tirgus cenas noteikšanai, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.

Lai izsekotu saistītu personu darījumu norisi un konkrētas darbības to ietvaros, kā arī darījumu iniciatoru, VID izmanto dažādas pieejas informācijas iegūšanai. Ikdienā esam atklājuši, ka kontroles procesu ietvaros informācijas apmaiņā par darījumu faktisko esību ir vērojama “klusā” administratīvā sadarbība. Turklāt objektīvu argumentu un pierādījumu iegūšanai, kā arī darījumu faktiskās norises identificēšanai VID lūdz skaidrojumus no darījuma attaisnojuma dokumentos norādītajām personām, arī no nodokļu maksātāja bijušajiem darbiniekiem. Šajā rakstā par minētās sadarbības aktualitātēm.

2022. gada 5. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. A420275316 par saistīto personu starpā veiktiem aizdevuma darījumiem un tajos piemēroto procentu likmju atbilstību tirgus cenas principam. Spriedums nostiprina izpratni par Latvijas Bankas (LB) statistikas datu piemērotību transfertcenu (procentu likmju) analīzei un akcentē darījuma ekonomiskās būtības pieejas nozīmīgumu.