Lai izsekotu saistītu personu darījumu norisi un konkrētas darbības to ietvaros, kā arī darījumu iniciatoru, VID izmanto dažādas pieejas informācijas iegūšanai. Ikdienā esam atklājuši, ka kontroles procesu ietvaros informācijas apmaiņā par darījumu faktisko esību ir vērojama “klusā” administratīvā sadarbība. Turklāt objektīvu argumentu un pierādījumu iegūšanai, kā arī darījumu faktiskās norises identificēšanai VID lūdz skaidrojumus no darījuma attaisnojuma dokumentos norādītajām personām, arī no nodokļu maksātāja bijušajiem darbiniekiem. Šajā rakstā par minētās sadarbības aktualitātēm.
Uzsākot kādu kontroles procesu, VID izmanto visas iespējas, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par pārrobežu darījumiem ar saistītām personām un pārliecinātos, ka cenas tajos ir noteiktas atbilstoši nesaistītu personu darījuma principam.
Pēdējā laikā novērojam, ka VID nepietiek ar informāciju, ko sniedzis vietējais nodokļu maksātājs. Ir izveidojusies prakse sadarboties ar attiecīgo valstu, kurās atrodas vietējā nodokļu maksātāja saistītās personas, nodokļu administrācijām.
Kā tas notiek? Identificējot riskus saistībā ar kontrolētiem darījumiem, VID vēršas pie ārvalsts nodokļu administrācijas ar lūgumu aptaujāt nodokļu maksātāja darījuma partneri, t.i., saistīto personu. Ārvalsts nodokļu administrācija veic nepieciešamās darbības, apzina VID interesējošos aspektus, apkopo iegūto informāciju un iesniedz to VID.
VID apkopo iegūto informāciju un izvērtē nepieciešamību spert nākamo soli un vērsties pie konkrētām personām pēc skaidrojumiem.
Lai izsekotu saistīto personu darījumu norisei un konkrētām darbībām to ietvaros, VID mēdz vērsties arī pie darījuma rēķinā norādītajām fiziskām personām, kā arī nodokļu maksātāja bijušajiem darba ņēmējiem, lai saņemtu sīkāku informāciju par darījuma gaitu un veiktajām aktivitātēm.
Praksē novērojam, ka bijušie darbinieki, kuru darba attiecības ar nodokļu maksātāju tika izbeigtas nevēlami, ar entuziasmu sniedz VID detalizētu un izvērstu darījuma norises izklāstu un skaidrojumu par darījuma patieso būtību. Šādi gadījumi nav retums, it īpaši būtiskos saistīto personu darījumos.
Atbilstoši Latvijas transfertcenu regulējumam, nodokļu maksātājiem, sagatavojot vietējo transfertcenu dokumentāciju, jāsniedz informācija par fiziskām personām, kurām uzņēmuma vadība sniedz pārskatus (atskaites, gada pārskatus, u.c.).
Sniedzot šādu informāciju transfertcenu dokumentācijā, jāatceras, ka VID uz šo informāciju var atsaukties un uzsākt sarunas ar šīm personām par interesējošiem jautājumiem. Ja norādītās personas atrodas Latvijā, tad VID ir iespēja sazināties ar tām tieši. Ja šīs personas ir nodarbinātas ārvalsts saistītajā uzņēmumā, tad sarunas tiks uzsāktas ar ārvalsts nodokļu administrācijas starpniecību.
Praksē novērots, ka informācijas iegūšanas nolūkā VID visbiežāk iedzīvina minētās sadarbības formas, pārbaudot saistīto personu iekšgrupas pakalpojumu darījumu izmaksas, jo Latvijas nodokļu maksātāji biežāk ir iekšgrupas pakalpojuma saņēmēja pozīcijā, un pastāv pirmšķietams risks, ka ar pakalpojumu izmaksām peļņa tiek novirzīta uz citu nodokļu jurisdikciju.
VID prakse šādu pakalpojumu vērtēšanā un apšaubīšanā strauji attīstās. Iekšgrupas pakalpojumos, pirmais, ko vērtē VID, ir nevis transfertcenas atbilstība nesaistītu personu darījuma principam, bet gan pakalpojuma faktiskā esība un nodokļu maksātāja, kurš to saņem, gūtais ekonomiskais vai komerciālais labums – kā šis pakalpojums uzlabo nodokļu maksātāja komerciālās pozīcijas.
Lai izvērtētu iespēju piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. pantu “Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi”, VID nereti cenšas arī noskaidrot, vai nodokļu maksātājs iesaistās pakalpojuma darījumos pēc savas iniciatīvas un pašsaprotamas biznesa vajadzības dēļ vai tomēr pēc uzņēmuma dalībnieka rīkojuma.
Vērts arī pieminēt, ka VID pievērš īpašu uzmanību pakalpojuma sniedzēja kapacitātei sniegt šo pakalpojumu.
Ņemot vērā minēto, iesakām nodrošināt dokumentāciju par saistīto personu darījumiem – jau savlaicīgi sagatavot noteiktas formas dokumentācijas, kurās tiks atspoguļota detalizēta un izsvērta informācija par darījuma ekonomisko būtību, veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem, jo slogs, kas tiek uzlikts nodokļu maksātājam, iestājoties VID pārbaudei, ir nesamērīgi liels, un bieži vien pašu spēkiem pamatot savu pozīciju nav viegli.
Aicinām interesentus pieteikties Baltijas Transfertcenu vebināram, kas notiks 23. maijā tiešsaistē angļu valodā. PwC speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iepazīstinās ar transfertcenu audita prakses aktualitātēm un finanšu darījumu tirgus tendencēm, kā arī veiks praktisku gadījumu izpēti, lai aplūkotu dažas no visbiežāk sastopamajām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmumi, veicot finanšu darījumus. Plašāka informācija šeit.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu2022. gada 5. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. A420275316 par saistīto personu starpā veiktiem aizdevuma darījumiem un tajos piemēroto procentu likmju atbilstību tirgus cenas principam. Spriedums nostiprina izpratni par Latvijas Bankas (LB) statistikas datu piemērotību transfertcenu (procentu likmju) analīzei un akcentē darījuma ekonomiskās būtības pieejas nozīmīgumu.
Veicot finanšu darījumu transfertcenu (TC) analīzi, lielu uzmanību parasti pievērš aizdevumiem un grupas konta darījumiem. Taču saistīto personu starpā pastāv arī citi finanšu darījumi, kurus nereti pienācīgi neizvērtē TC dokumentācijā, proti, finanšu garantijas jeb galvojumi. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos kreditori, piemēram, bankas, piešķirot finansējumu klientiem, arvien biežāk pieprasa galvojumu. Šajā rakstu sērijā skaidrosim galvojumu TC aspektus, aplūkosim dažādas pieejas galvojumu tirgus cenas noteikšanai, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.
Ikdienā esam novērojuši, ka MK noteikumu Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” 3.3.2. punktā iekļautais formulējums par transfertcenu (TC) dokumentācijā ietveramo finanšu informāciju un tabulām, kas atspoguļo darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes piemērošanā izmantoto finanšu datu saistību ar finanšu pārskatiem, nodokļu maksātājiem (NM) rada neizpratni kā tiesību normu interpretācijas labirints.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).